Sākums » Farmācija » Saslimstība ar Covid dažādu profesiju pārstāvju vidū un pasaulē
Saslimstība ar Covid dažādu profesiju pārstāvju vidū un pasaulē

Saslimstība ar Covid dažādu profesiju pārstāvju vidū un pasaulē

Jaunā Covid-19 vīrusa delta variācijas dēļ saslimstība visās Baltijas valstīs pēdējās nedēļās ir pieaugusi, tomēr skaidrs, ka slimo mazāk kļūst disciplinētākās sabiedrības grupās, bet mazāk disciplinēto vidū saslimstība šā gada maijā un jūnija sākumā pieauga.

Par pamatu šim apgalvojumam Dienas Bizness ņēmis Ekonomikas ministrijas Covid-19 saslimstības sociālekonomisko analīzi, kas atklāj vīrusa izplatību gan pa tautsaimniecības nozarēm, gan pa atsevišķām profesijām. Šī analīze arī tiek izmantota valdības darbā, nosakot kopējo rīcības stratēģiju valstī cīņā ar Covid-19 izplatību.

Tieši vīrusa izplatība dažādās strādājošo profesiju grupās atklāj, ka TOP40 profesiju grupā, kas iepriekš bijušas līderos, notiek izmaiņas. Piemēram, aplūkojot visu profesiju kopu, kurās saslimšana kopēji bijusi visaugstākā, un salīdzinot ar 2021. gada maiju un jūnija sākumu, redzams, ka no TOP pazūd ārsti, medmāsas, specializēto pakalpojumu jomas vadītāji, bet, piemēram, individuālās aprūpes darbinieku vidū saslimstība ar Covid-19 samazinājusies divas reizes pret iepriekšējo mēnesi. No TOP izzuduši arī pārtikas pārstrādes darbinieki.

Pārtikas pārstrādes nozare ir viena no stingrāk regulētajām, raugoties no bakterioloģiskā piesārņojuma viedokļa, līdzīgi tas ir arī ārstiem un medmāsām.

Šajās profesiju grupās arī ir visaugstākie vakcinācijas rādītāji, kas liek secināt, ka strikta attieksme darba vietā ir novedusi pie daudz labākiem rezultātiem nekā citās nozarēs. Piemēram, skolotāju saslimstība pēdējos mēnešos saglabājas salīdzinoši līdzīga citiem Covid-19 viļņiem un ļoti neatšķiras, piemēram, no valsts varas īstenošanas speciālistiem. Jāteic, ka valsts vara, kas aizgūtnēm stāsta par vakcinācijas nepieciešamību un stingriem noteikumiem slimības ierobežošanai, patiesi nav parauga vietā, ja raugās no profesiju saslimstības viedokļa. Maijā TOP40 profesiju skaitā, kas visvairāk slimo ar Covid-19, iekļuvušas piecas jaunas profesijas – apdares būvdarbu strādnieki, kancelejas tehnikas operatori, valcētāji un metāla konstrukciju montētāji, atkritumu savācēji un profesija – likumdevēji, amatpersonas un vadītāji, kur tikai pēdējie ir arī uzņēmumu vadītāji.

Proti, sirsnīgākie sabiedrības pamācītāji ir arī tie, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairāk par citiem inficējas ar vīrusu. Visi jaunpienācēji TOP40 ir profesijas, kas neizceļas ar paaugstinātu komunikāciju klātienē, proti, paaugstinātu risku.

Riskantākajā profesiju grupā ārpus veselības aprūpes un skolām ir veikalu pārdevēji, kuru vidū saslimstība nedaudz pieaugusi, un šī tendence nav laba pēc būtības, jo var nozīmēt jaunus ierobežojumus tirdzniecībā, līdzko situācija kopumā pasliktinās. Kā vienu no drošības kritērijiem rudenim valdība min vispārēju vakcināciju, kad vismaz 70% sabiedrības ir jābūt vakcinētiem. Latvija patlaban ir sasniegusi aptuveni pusi no vēlamā rezultāta. Uz vakcinācijas ietekmi norāda saslimstības sarukums, salīdzinot ārstus un pedagogus. Ārstu un medmāsu gadījumā ir acīmredzamas izmaiņas, turpretī skolotāju vidū saslimstības rādītāji pēdējā laikā nav mainījušies. Pat pieņemot, ka vismaz pusi no efekta ārstu profesijā dod disciplinēts darbs, visur izmantojot augstas drošības aizsargmaskas un citus rīkus, vakcinācijas ietekmi uz izmaiņām nevar noliegt, jo līdzīgas izmaiņas notikušas profesijā – specializēto pakalpojumu jomas vadītāji, kur aizsarglīdzekļiem nevar piešķirt lielu lomu.

Atbilstoši Bloomberg apkopotajiem datiem visā pasaulē, var teikt, ka Latvija Baltijas valstu vidū atpaliek vakcinācijas procesā, tomēr kopumā neesam pēdējie.

Latvija pilnībā vakcinējusi 33,5%, Igaunija – 39,4%, bet Lietuva – 42,5%.

Lietuvieši ir vistuvāk Eiropas vidējam vakcinācijas rādītājam – 44,5% no populācijas.

Taču Japānā vakcinācija sasniedz tikai 22%, bet Zviedrijā ir tikai nedaudz labāks rezultāts – 37%.

Salāgojot ar mirstības skaitļiem, situāciju, visticamāk, ietekmē ne tikai vakcinācija, bet arī citi faktori, tādēļ adekvāti būtu salīdzināt ar Lielbritāniju, Kanādu vai Japānu, nevis ar Itāliju, Izraēlu vai kādu no Arābu zemēm. Piemēram, Latvijā no 7. līdz 20. jūlijam reģistrēti 539 saslimšanas gadījumi un 7 nāves gadījumi, Igaunijā – 706 saslimšanas gadījumi un tikai viens nāves gadījums, bet Lietuvā – 964 saslimšanas gadījumi un 9 nāves gadījumi.

Tajā pašā laikā Lielbritānijā vairāk nekā 504 tūkstoši saslimšanas gadījumu un 458 nāves gadījumi, turklāt vakcinācijas procents valstī ir vairāk nekā 46%.

Dienvidāfrikas Republikā minētā periodā uz vairāk nekā 200 tūkstošiem saslimšanas gadījumu ir vairāk nekā 5000 nāves gadījumu, un valstī ir 3,2% vakcinēto. Šie skaitļi atklāj, ka saslimstība jau šobrīd var būt ļoti dažāda, neraugoties uz vakcinācijas procentu, bet nāves gadījumu skaits ar vakcināciju korelē, ja raugās lielos skaitļos.

Dati uz 2021. g. 21. jūliju

Avots: LETA, Dienas Bizness, Latvijas Nacionālais veselības dienests, Bloombegr

27.07.21

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.