Sākums » Farmācija » Serotonīns un triptofāns mūsu laimei un sirdsmieram
Serotonīns un triptofāns mūsu laimei un sirdsmieram

Serotonīns un triptofāns mūsu laimei un sirdsmieram

Serotonīns (5-hidroksitriptamīns jeb 5-HT) ir aminoskābes L-triptofāna atvasinājums – viela, kas veidojas cilvēka organismā no neaizvietojamās aminoskābes – triptofāna, ko mēs uzņemam ar barībuFizioloģiski serotonīns iesaistās nervu impulsu pārvadē starp nervu šūnām. To sauc par neirotransmiteru. Serotonīnu galvenokārt atrod smadzenēs, kuņģa-zarnu traktā un trombocītos.

Serotonīna darbība cilvēka organismā īpaši ir saistīta ar gludās muskulatūras aktivitāti un impulsu pārraidi starp nervu šūnām, turklāt tā veidošanās ierosina laimes izjūtu un labsajūtu. Daļa pētnieku uzskata, ka serotonīns ir atbildīgs arī par garastāvokļa līdzsvara uzturēšanu un ka tā deficīts var novest līdz depresijai.

Vārds “serotonīns” radies 1948. gadā, kad Moriss Raports to identificēja kā asinsvadu sašaurinātāju (vazokonstriktoru) asins serumā. Serotonīns – seruma viela, kas ietekmē asinsvada tonusu. Vielas ķīmisko sastāvu un citas fizioloģiskās īpašības atklāja tikai vēlāk.

Fakti par serotonīnu

  • Serotonīns ir nozīmīgs neirotransmiters jeb nervu impulsu raidītājs cilvēka organismā.
  • To parasti uzskata par ķīmisku vielu, kas atbild par garastāvokļa līdzsvara uzturēšanu.
  • Serotonīns veidojas bioķīmiskas pārveides procesā.
  • Serotonīns galvenokārt veidojas smadzenēs un zarnu traktā. Kuņģa-zarnu traktā atrod 80-90% cilvēka ķermeņa serotonīna.
  • Tiek uzskatīts, ka serotonīns var ietekmēt garastāvokli un sociālo uzvedību, ēstgribu un gremošanu, miegu, atmiņu un seksuālo vēlmi un funkciju.
  • Zinātnieki saskata saikni starp serotonīna trūkumu un depresiju, taču joprojām nav pārliecināti, vai samazināts serotonīna daudzums veicina depresiju vai tieši pretēji – depresija izraisa serotonīna līmeņa samazināšanos.
  • Zāles, kas maina serotonīna līmeni, izmanto, piemēram, lai ārstētu depresiju, sliktu dūšu un migrēnu.
  • Turpinās pētījumi, lai novērtētu serotonīna lomu aptaukošanās procesā un Pārkinsona slimības attīstībā.
  • Citi veidi (nemedikamentozi), kā palielināt ķermeņa serotonīna līmeni, ietver garastāvokļa ietekmēšanu, vieglu fizisku slodzi un diētu.

Turpmāk sīkāk apskatīsim serotonīna ietekmi cilvēka organismā.

  • Zarnu funkcija. Lielākā daļa cilvēka organisma serotonīna ir atrodama kuņģa-zarnu traktā, kur tas regulē zarnu funkciju un kustību. Tam ir arī liela loma apetītes samazināšanā barības uzņemšanas laikā
  • Garastāvoklis. Serotonīns galvenokārt pazīstams kā viela, kas darbojas smadzenēs, ietekmējot cilvēka garastāvokli, nemiera vai trauksmes rašanos un laimes izjūtu. Garastāvokli ietekmējošās narkotikas, piemēram, Ecstasy un LSD, izraisa ievērojamu serotionīna līmeņa paaugstināšanos smadzenēs, tādējādi radot eiforiju.
  • Asinsrecēšana. Serotonīna trešais galvenais uzdevums ir trombu veidošana. Brūces rašanās vietā trombocīti izdala serotonīnu, kā rezultātā sīkās artērijas sašaurinās un samazina asinsriti, atvieglojot trombu veidošanos.
  • Slikta dūša. Apēdot ko nelāgu, kas izraisa kairinājumu vai toksisku reakciju, zarnās tiek saražots vairāk serotonīna, lai pagarinātu tranzīta laiku un izvadītu kaitīgās vielas no organisma caurejas ceļā. Serotonīna līmeņa pieaugums izraisa sliktu dūšu, stimulējot nelabuma zonu smadzenēs.
  • Kaulu blīvums. Pētījumi liecina, ka pastāvīgi augsts serotonīna līmenis kaulos var izraisīt osteoporozes attīstību.
  • Tiek uzskatīts, ka zems serotonīna līmenis saistīts ar libido paaugstināšanos, savukārt tie, kas lieto medikamentus serotonīna līmeņa paaugstināšanai, riskē samazināt libido un dzimumfunkciju.

Zems serotonīna līmenis var izraisīt kādu no šiem stāvokļiem:

  1. Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Depresija var rasties pēkšņi, bez brīdinājuma, tāpat to var izraisīt psiholoģiska trauma, stress un problēmas sadzīvē. Lai arī lielāks depresijas risks ir cilvēkiem gados, tomēr šī slimība ir izplatīta arī jauniem cilvēkiem. Neārstējoties depresija sāk negatīvi ietekmēt fizisko, psihisko un sociālo stāvokli. Turklāt depresija tās smagākajā izpausmē var apdraudēt dzīvību, jo slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināsies ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Diemžēl nereti klīniskā depresija var novest pie pašnāvības, tāpēc pret pirmajiem depresijas simptomiem jāizturas ļoti nopietni un laikus jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.
  1. Bezmiegs ir miega traucējums, kas saistīts ar izmaiņām miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Bezmiega tūlītējas sekas ir nogurums un miegainība, pieaug aizkaitināmība, vērojama atmiņas pasliktināšanās un reakcijas palēnināšanās. Var parādīties tendence uz dažām sekundēm, minūtēm ieslīgt vieglā snaudā, proti, mikromiegā, kas ir īpaši bīstams situācijās, kurās nepieciešama pastāvīga uzmanības koncentrēšana (piemēram, vadot automašīnu). Bezmiegs paaugstina psihoemocionālu un fizisku traucējumu veidošanās iespēju. Miega traucējumi, kas rodas psihoemocionālu un fizisku traucējumu rezultātā, šos traucējumus saasina vēl vairāk. Visbiežāk bezmiegs izpaužas kā grūtības iemigt, to rada nemiers, domas par iepriekšējās dienas notikumiem, bažas par nākotni u.c. Bezmiegs var izpausties arī kā nakts miegs ar pārtraukumiem, kad vairākkārt jāmostas, bieži vien ar satraukuma sajūtu pēc nepatīkama sapņa. Arī negribēta agra pamošanās no rītiem ir viena no bezmiega izpausmēm.
  1. Trauksmes izjūta un nemiers. Tipiski simptomi ietver bailes, iekšēju saspringumu, aizkaitināmību un nespēju koncentrēties, kā arī fiziskas pazīmes, tādas kā sausuma sajūta mutē, reibonis, muskuļu spriedze, svīšana un paātrināta sirdsdarbība – tas viss ievērojami apgrūtina ikdienas dzīvi.
  1. Migrēna un galvassāpes. Migrēna ir atkārtotas, spēcīgas galvassāpes, kas var ilgt no 4 līdz 72 stundām. Galvassāpes parasti lokalizējas vienā galvas pusē, tās var būt pulsējošas. Fiziskā slodze (staigāšana, skriešana) pastiprina migrēnas galvassāpes. Līdz ar migrēnas galvassāpēm bieži mēdz būt tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana un jutīgums pret gaismu vai troksni. Nelielai pacientu daļai var būt simptomi, ko sauc par auru. Aura ir simptomi, kas saistīti ar cilvēka redzi vai runu. Redzes aurai raksturīgas mirgojošas gaismas, punkti, svītras, kas parādās acu priekšā, vai atsevišķos gadījumos redzes zuduma epizodes. Daudzi migrēnas pacienti lēkmes laikā izjūt nepieciešamību atrasties tumšā un klusā telpā, lai atvieglotu ar migrēnu saistītos simptomus. Migrēna neapdraud dzīvību, tomēr var stipri traucēt ikdienas aktivitātes un darbu.
  1. Aptaukošanās. Aptaukošanās jeb adipozitāte ir daudzu faktoru slimība, saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos, kā rezultātā pasliktinās veselība. Aptaukošanās laikā tauku šūnu izmēri un/vai skaits organismā palielinās – pieņemoties svarā, vispirms tauku šūnas paliek lielākas un tad pieaug to skaits.Liekais svars un aptaukošanās ir par iemeslu diabēta attīstībai, kā arī izraisa asinsspiediena un holesterīna paaugstināšanos, neauglību, locītavu bojājumus (artrīti) un pasliktina veselību.
  2. Fibromialģija. Fibromialģija pieder pie “muskuļu un skeleta sāpju sindroma” grupas. Fibromialģija ir slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, plaši lokalizētas muskuļu un skeleta sāpes, kas skar augšējās un apakšējās ekstremitātes, kā arī muguru, vēderu, krūtis, kaklu un/vai žokli vismaz 3 mēnešu garumā, ko pavada nogurums, miega traucējumi un mainīgas intensitātes uzmanības problēmas, apgrūtinātas problēmu risināšanas spējas, kas saistītas ar atmiņas traucējumiem.

Kas ir triptofāns un kāds tam sakars ar serotonīnu?

Triptofāns (pazīstams arī kā L-triptofāns) ir neaizstājamā aminoskābe, t.i. – aminoskābe, kas nevar tikt sintezēta cilvēka organismā. Tas nepieciešams būtiskām funkcijām mūsu ķermenī, piemēram, normālai bērnu augšanas attīstībai, apetītes kontrolei, sāpju mazināšanai. Triptofānu mēs parasti uzņemam ar uzturu – gaļu, pienu, olām, banāniem. Cilvēka ķermenī triptofāns tiek pārvērsts mums nepieciešamajā serotonīnā, tāpēc bez triptofāna nav serotonīna, kam jāpaveic mūsu organismam svarīgus uzdevumus. Vajadzība pēc triptofāna samazinās līdz ar vecumu. Minimālā dienas deva pieaugušajiem ir 3 mg/ kg/dienā jeb aptuveni 200 mg dienā. Tasīte vājpiena biezpiena satur aptuveni 300 mg triptofāna, bet puskilograms vistas vai tītara gaļas satur 600 mg triptofāna.

 

Elīna Badune,

portāla www.farmacija-mic.lv redaktore

Raksts tapis sadarbībā ar SIA “Lotos Pharma”

 

Vēres:

  1. https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-tryptophan#section=Top
  2. http://www.medicalnewstoday.com/kc/serotonin-facts-232248?page=3
  3. Purviņš, S. Purviņa “Praktiskā farmakoloģija”, Rīga, 2011.
  4. “Doctus”, Oktobris 2005.
  5. http://www.depresija.lv/depresija/kas-ir-depresija-2/
  6. http://psihosomatika.lv/page/bezmiegs
  7. http://dit.lv/lv/info/raksti-par-medic%C4%ABnu/migrena
  8. http://www.diabets.lv/lv/aktualitates/pacientiem/kas-ir-aptaukosanas/
  9. https://www.printo.it/pediatric-rheumatology/LV/info/pdf/14/S%C4%81pju-Sindromi
  10. http://www.dcnutrition.com

 

 

 

3 komentāri

  1. Nē, Anita, tādu analīžu nav

  2. Man laimei un sirdsmieram balderjāņi der 🙂

  3. Vai serotonīna līmeni iespējams noskaidrot ar asins analīžu palīdzību? Vai arī to iespējams kaut kā savādāk noskaidrot?

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.