Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir atstātas bez ievērības

Šī gada 15.oktobra žurnāla “Jurista Vārds” numurā, kas veltīts tēmai par cilvēktiesībām veselības aprūpē, publicēti vairāki raksti par īpaši aktuālām tēmām, to skaitā arī intervija ar juristi un sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” līdzdibinātāju Ilzi Zosuli. Viņa ar savu komandu jau piecus gadus velta uzmanību tam, lai Latvijas cilvēku tiesības uz cieņpilnu nāvi būtu reālas un īstenotas. Sarunā I. Zosule dalās pārdomās, ko nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei.

Intervijā “Jurista Vārdam” I. Zosule pauž, ka tiek uzskatīts – cilvēkam ir pilns tiesību spektrs līdz pat dienai, kad viņš nomirst, bet realitāte ir cita. Paliatīvās aprūpes pacients kļūst atkarīgs no līdzcilvēku gribas, un viņam faktiski nav iespēju pašam iestāties par sevi un paust savu gribu. ” Piemēram, cilvēks ir slimnīcā, un tur mums saka – varat vest viņu mājās. Pacients vēl spēj izteikties, un vienīgais vārds, ko viņš saka: uz mājām! Sieva saka: nē, nevediet viņu mājās, es baidos (..). Es saprotu arī to, taču, kur paliek šī cilvēka paša griba? (..) Vai arī tādi gadījumi, kad mājoklī vienā istabā guļ paciente, aizvadot savas dzīves pēdējās dienas, bet viņas vīrs otrā istabā jau dzīvo ar citu sievieti,” pieredzē dalās I. Zosule.

Tādēļ, runājot par paliatīvās un hospisa aprūpes kā tās noslēdzošo posmu pilnveidi, I. Zosule norāda, ka šādiem pacientiem, līdzīgi kā bērnam, būtu nepieciešams kāds tiesību aizsardzības institūts, ko vajadzētu pārbaudīt pilotprojektā. “Ir jābūt kādai iespējai objektīvi novērtēt, vai šim te cilvēkam ir cieņpilni apstākļi un vai nevajag viņu izņemt no konkrētās vides un nodot hospisa aprūpē ar drošu, tīru vidi un nodrošinātām pamatvajadzībām.” Tāpat viņa uzsver, ka ir jādomā arī par informācijas pieejamību tādā veidā, kas ir saprotama lielākajai daļai cilvēku, kam ir nepieciešami paliatīvās aprūpes pakalpojumi.

“Hospiss LV” līdzdibinātāja piekrīt arī Valsts kontroles revīzijas secinājumiem [1], kuros norādīts, ka Latvijā nepastāv efektīva sistēma, kādā iedzīvotāji var saņemt pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi. “Kaut kas jau, protams, valstī ir – dažas paliatīvās nodaļas, ir dažas paliatīvās gultas dažās slimnīcās, kaut kur ir tehniskie palīglīdzekļi, kuru saņemšanai ir vajadzīgi vieni dokumenti, bet citā vietā, un tā atkal ir cita rinda, pieejams skābekļa koncentrators. Vēl kādā citā vietā ir speciālā pārtika paliatīvajiem pacientiem un tā tālāk. Kā cilvēkam tajā visā orientēties?” viņa norāda uz trūkumiem sistēmā, rosinot ieviest koordinatoru, kas pārrauga paliatīvās aprūpes iespējas un pieejamību. Savukārt vēl uz citām revīzijā konstatētajām problēmām paliatīvās aprūpes sistēmā savā rakstā uzmanību vērš Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Intervija brīvpieejā pieejama šeit.

Šajā “Jurista Vārda” laidienā papildus paliatīvās aprūpes pacientu tiesībām autori aplūko arī jautājumu par bērnu tiesībām obligātās vakcinācijas kontekstā, kā arī izpēta tematu par uzbrukumiem ārstniecības personām, mobingu ārstniecības personu vidū un atbildību par neatļautu ārstniecību kosmetoloģijā. Visu tematisko izdevumu par cilvēktiesībām veselības aprūpē lasiet šeit.

1 Valsts kontroles lietderības revīzijas Nr. 2.4.1-30/2023 “Vai paliatīvā aprūpe ir pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa?” ziņojums “Paliatīvā aprūpe Latvijā – ir vai nav?“.

Avots: LETA