Sākums » Farmācija » Vāc parakstus finansējuma piešķiršanai zālēm sirds mazspējas ārstēšanai

Vāc parakstus finansējuma piešķiršanai zālēm sirds mazspējas ārstēšanai

Lai palīdzētu pacientiem ar sirds mazspēju un aicinātu valsts vadītājus būt atbildīgiem un piešķirt finansējumu valsts apmaksātiem mūsdienīgiem medikamentiem, portālā “manabalss.lv” iesniegta iniciatīva “Par efektīvām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai”, aģentūru LETA informēja iniciatīvas iesniedzēji.

Iniciatīvas autori un virzītāji ir vadībzinātņu maģistre un fitnesa trenere Laura Frančenko un sirds mazspējas pacientu pārstāvis Dzintars Zaļūksnis.

Zaļūksnis informēja, ka ar sirds mazspēju Latvijā slimo vairāk nekā 50 000 cilvēku, no tiem lielākā daļa ir seniori vecumā virs 70 gadiem. Turklāt, kā atzinis kardiologs Andrejs Ērglis, palielinoties valsts iedzīvotāju mūža ilgumam un šo cilvēku skaitam, pieaug arī sirds mazspējas pacientu skaits.

Sirds mazspēja pagaidām nav ārstējama, tomēr slimību ir iespējams ierobežot, novērst pacientu mirstību un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Tam ir nepieciešama ne vien savlaicīga slimības atklāšana, pacientu ieinteresētība un dzīvesveida izmaiņas, bet arī efektīvi medikamenti sirds mazspējas ārstēšanai.

Patlaban iedarbīgu mūsdienu medikamentu pieejamība sirds mazspējas pacientiem Latvijā ir nepietiekama. Slimības ārstēšanai vajadzīgās zāles vēl netiek lietotas Latvijā vai arī ir pieejamas ar lielu līdzmaksājumu, kuru lielākā daļa pacientu nevar atļauties maksāt. Lai situāciju mainītu un uzlabotu pacientu ārstēšanu, nepieciešams lielāks valsts finansējums zāļu pieejamības palielināšanai, norāda iniciatīvas iesniedzēji.

LETA jau rakstīja, ka saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2021.gadā, no tām mira 56,7% iedzīvotāju, kaut arī katrs ceturtais SAS izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams.

Veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir zemākais Eiropas Savienībā, attiecīgi sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads. Savukārt aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju – liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, liecina SPKC dati.

Tikmēr Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru 2019.gada šķērsgriezuma pētījuma dati liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 36% Latvija iedzīvotāju, savukārt paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs (virs 3 mmol/l) ir 62% Latvijas iedzīvotāju.

Lai arī kompensējamo zāļu finansējums kardiovaskulāro slimību ārstēšanai pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, tas ir pārāk mazs un ir nepieciešams paplašināt mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamību un izrakstīšanas nosacījumus. Piemēram, 2020. un 2021.gadā līdzekļu daļa kardiovaskulāro slimību ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā saglabājusies nemainīga – tie ir 17% no kopējiem izdevumiem, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Joprojām augsts ir arī iedzīvotāju ar zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem saistīto izdevumu īpatsvars viņu personīgo veselības maksājumu daļā, norāda iniciatīvas dalībnieki.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*