Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kāre pēc saldumiem vakarā vai neatvairāma vēlme pēc neveselīgām uzkodām – izklausās pazīstami? Lai gan esam ieraduši domāt, ka kāre pēc našķiem ir tikai gribasspēka jautājums, reizēm cēlonis var būt gluži cits. Jaunākie pētījumi rāda, ka zarnās mītošie mikroorganismi ne tikai palīdz sagremot pārtiku, bet arī spēj ietekmēt mūsu ēšanas paradumus un pat radīt vēlmi pēc noteiktiem produktiem. Kā zarnu mikrobioms ietekmē mūsu apetīti un kā to iespējams līdzsvarot, skaidro Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
„Mūsu zarnu mikrobioms ir daudz ietekmīgāks, nekā varētu šķist – jo bagātīgāka ir tajā mītošo baktēriju dažādība, jo labāk organisms spēj uzturēt veselīgu vielmaiņu un līdzsvarotu apetīti. Tikmēr samazināta baktēriju daudzveidība nereti saistās ar neveselīgām izvēlēm un lieko svaru. Atsevišķi mikroorganismi īpaši labi vairojas, ja regulāri saņem sev piemērotu barību, piemēram, neveselīgas uzkodas, un, kļūstot dominējoši, tie caur zarnu-smadzeņu asi var ietekmēt gan kāri pēc konkrētiem produktiem, gan mūsu uzvedību un garastāvokli. Tādējādi šī mikrobu kopiena būtībā kļūst par līdzlēmēju tajā, ko un kāpēc mēs ēdam,” stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa.
Nepārtrauktais zarnu-smadzeņu dialogs
Zarnas un smadzenes ir cieši saistītas savā starpā – tās nepārtraukti „sarunājas” caur nervu, hormonu un ķīmisko signālu tīklu, ko zinātnieki dēvē par zarnu-smadzeņu asi. Tā nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp gremošanas traktu un centrālo nervu sistēmu, ietekmējot ne tikai gremošanas procesus, bet arī cilvēka garastāvokli, apetīti un uzvedību.
„Ja zarnu mikrobioms ir daudzveidīgs un līdzsvarots, šī sistēma palīdz uzturēt stabilu vielmaiņu, optimālu sāta un bada hormonu darbību un pat sekmē neirotransmiteru – piemēram, serotonīna, – veidošanos, kas ietekmē emocionālo labsajūtu. Savukārt mikrobu līdzsvara traucējumi var mainīt šo signālu plūsmu – piemēram, veicināt pārmērīgu grelīna izdalīšanos, kas pastiprina apetīti, vai izraisīt kāri pēc cukurotiem produktiem, nodrošinot noteiktu baktēriju augšanu. Tādā veidā var rasties apburtais loks, kurā izmainīts mikrobioma sastāvs un uztura izvēles veido abpusēju ietekmi – tas, ko ēd, nosaka, kas aug zarnās, un tas, kas aug zarnās, savukārt, ietekmē, ko gribas ēst,” papildina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Kā vadīt mikrobiomu savā labā?
Zarnu mikrobioms nav statisks – tā sastāvs un daudzveidība mainās līdzi tam, ko ikdienā ēdam. Tas nozīmē, ka, izvēloties piemērotu uzturu, iespējams šo sarežģīto ekosistēmu virzīt sev par labu.
„Zarnu mikrobiomā dzīvo simtiem dažādu baktēriju celmu ar ļoti atšķirīgām vajadzībām. Daļa mikroorganismu augšanai izmanto vienkāršos cukurus, citi labāk vairojas, ja uzturā ir saliktie ogļhidrāti vai šķiedrvielas, savukārt atsevišķām sugām nepieciešamas noteiktas taukskābes. Mikrobioma daudzveidību visefektīvāk veicina šķiedrvielām un augu valsts produktiem bagāts uzturs – dārzeņi, augļi, pilngraudi, pākšaugi un fermentētie produkti. Tie nodrošina barību plašam labvēlīgo baktēriju klāstam un palīdz saglabāt mikrobioma līdzsvaru. Vienlaikus nedraudzīgs būs pārmērīgs pievienotā cukura un saldinātu produktu patēriņš, pārstrādāta pārtika ar zemu uzturvērtību, pārlieku daudz piesātināto tauku, kā arī bieža antibiotiku lietošana,” skaidro Dr. Laila Siliņa.
Cik ātri mikrobioms reaģē uz pārmaiņām?
Kā atzīst uztura speciāliste, zarnu mikrobioms ir dinamiska sistēma, kas spēj reaģēt uz izmaiņām pārsteidzoši ātri. Pētījumi liecina, ka jau dažu dienu laikā pēc uztura korekcijas var novērot izmaiņas mikroorganismu sastāvā un to aktivitātē. Piemēram, pārejot no pārstrādātas pārtikas uz šķiedrvielām un augu valsts produktiem bagātu uzturu, mikrobu daudzveidība sāk pieaugt un tiek aktivizēti labvēlīgie celmi. Tomēr stabilāki un noturīgāki rezultāti parasti veidojas vairāku nedēļu vai pat mēnešu laikā, jo mikrobioma līdzsvarošanās ir pakāpenisks process.
„Jo konsekventāk iekļaujam ikdienā veselīgas izvēles, jo lielāka ir iespēja, ka pārmaiņas kļūs noturīgas un pozitīvi ietekmēs ne tikai gremošanas sistēmu, bet arī vielmaiņu, imunitāti un pašsajūtu kopumā. Arī miegs, fiziskās aktivitātes un stresa līmenis ietekmē mikrobioma līdzsvaru, tāpēc veselīgs dzīvesveids kopumā ir būtisks instruments, lai mikroorganismus būtu iespējams izmantot savā labā. Vajadzības gadījumā mikrobioma atbalstam var lietot arī aptiekās pieejamos probiotiķus, prebiotiķus vai simbiotiķus, kas palīdz atjaunot un uzturēt labvēlīgo baktēriju līdzsvaru, jo īpaši pēc antibiotiku lietošanas, gremošanas traucējumu gadījumā, vai mainot uzturu. Noteiktās situācijās ārsts vai farmaceits var ieteikt arī fermentu preparātus vai šķiedrvielu pulverus, kas palīdz uzlabot gremošanas funkciju un rada labvēlīgākus apstākļus mikrobioma attīstībai,” noslēdz aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Avots: Apotheka
