Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valsts varētu finansēt psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA. Tādu viedokli šodien, 6. septembrī, pēc tikšanās ar onkoloģijas pacientu sabiedriskajām organizācijām paudusi veselības ministre Anda Čakša.
Viņa norādījusi, ka psihoemocionālais atbalsts brīdī, kad pacients uzzina par savu diagnozi, ir ļoti nozīmīgs. Šī iemesla dēļ nevalstiskās organizācijas (NVO) kopā ar Veselības ministriju (VM) varētu izstrādāt programmu šī atbalsta sniegšanai.
Pēc Čakšas teiktā, ņemot vērā slimnīcu kapacitāti, šo psihoemocionālo atbalstu varētu sniegt pašas NVO, saņemot valsts finansējumu funkcijas izpildei.
Ministre paudusi, ka programmas izveidei varētu būt nepieciešami trīs līdz četri mēneši, pēc kuriem varētu sekot iepirkums. Tas nozīmē, ka šādu atbalstu pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām varētu saņemt ar nākamā gada sākumu.
Vienlaikus Čakša atzinusi, ka pagaidām nav aplēšu, cik šāds atbalsts varētu izmaksāt, tomēr izmaksas būšot atkarīgas no tā, cik un kādu speciālistu komanda sniegs atbalstu pacientiem, proti, vai atbalstu sniegs plašāka komanda vai tikai viens cilvēks.
Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele aģentūrai LETA norādījusi, ka šādas programmas izveidi vērtē ļoti pozitīvi, īpaši tāpēc, ka NVO jau tagad nodrošina pacientus ar atbalstu, tostarp informācijas meklēšanā, kas nereti nav vienkārša.
Ziemele teikusi, ka NVO jau vēsturiski uzņēmusies šo atbalsta lomu un cenšas palīdzēt pacientiem dažādos veidos.
Šodien, tiekoties ministrei un organizācijām, izkristalizējušies vairāki jautājumi, par kuriem jādomā, turpmāk attīstot veselības aprūpi Latvijā. Čakša paudusi, ka patlaban noticis “liels lēciens” krūts un dzemdes kakla vēžu diagnostikā, tomēr neveicas ar zarnu vēža diagnostiku. Šeit būtu jādomā, kā piedāvāt pacientiem vieglāku diagnostisko risinājumu, piebildusi ministre.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jāstrādā ar pacientiem, kuri pēc akūtās onkoloģiskās saslimšanas epizodes nonāk atpakaļ sava ģimenes ārsta aprūpē. Patlaban tiekot izstrādāts algoritms, kā pārbaudīt, vai slimība nav atgriezusies, turklāt jānodrošina, ka ir plāns, kā to darīt, un pacienti pietiekami laicīgi saņem šo aprūpi.
Tāpat ministre atzinusi, ka joprojām no pacientu organizācijām izskan nepieciešamība nodrošināt papildu finansējumu dažādiem medikamentiem.
Čakša arī uzskata, ka jādomā par to, kā nodrošināt pacientus ar pilnu informāciju, lai viņi zina, kas notiek, kāds ir ārstēšanās plāns un tālākie soļi.
Uz jautājumu, vai ministrei pēc sarunas radās iespaids, ka dažādos uzlabojumus izjūt arī pacientu organizācijas, Čakša atbildējusi apstiprinoši, piebilstot, ka sistēmas uzlabojumi ir nepārtraukti, un tagad svarīgi saprast, kā sistēmā jūtas pacients.
Arī Latvijas Reto slimību alianses vadītāja teikusi, ka patlaban tiek strādāts pie tā, lai būtu mehānisms, kā izmērīt to, vai pacienti vispār ir apmierināti ar saņemto aprūpi, jo patlaban iespējams saprast tikai to, vai viņi ir saņēmuši pakalpojumu.
Ziemele norādījusi, ka desmit gadu griezumā onkoloģisko pacientu aprūpe noteikti ir ievērojami uzlabojusies, bet vēl esot tikpat garš ceļš ejams, lai “ar roku uz sirds varētu apzvērēt, ka pacienti tiešām saņem labākos pakalpojumus, labākos medikamentus un visi ir apmierināti”.
