Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Plānots veidot darba grupu, kurā ar pacientu organizāciju un Endokrinologu asociācijas pārstāvju līdzdalību kopīgi meklēs risinājumus visiem 1. tipa diabēta pacientiem nepieciešamo tehnoloģiju kompensācijai, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes preses konferencē sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Plānots, ka darba grupa strādās pusotru mēnesi.
Kā atzīmēja Abu Meri, viens no risinājumiem būtu visiem 1. tipa diabēta pacientiem, kuri šobrīd nav pacientu grupās, kas jau saņem kompensāciju 100% apmērā, nepieciešamās tehnoloģijas kompensēt vienādā apmērā, bet ne 100%. Šāda Endokrinologu asociācijas rosinātā pieeja varētu mazināt nevienlīdzību pacientu vidū, skaidroja ministrs.
Veselības ministrija (VM) ar Endokrinologu asociāciju arī apspriedusi kritērijus pacientu prioritizēšanai. Glikozes sensori visiem 1. tipa diabēta pacientiem prasītu papildu aptuveni 6-8 miljonus eiro, tādēļ viens no ministrijas pieļautajiem variantiem ir pakāpeniski piecu gadu laikā paplašināt pacientu grupas, kam šie sensori tiek kompensēti.
Abu Meri preses konferencē sacīja, ka saprot izvirzītās prasības un atbalsta nepieciešamību mazināt komplikāciju risku 1. tipa diabēta pacientiem.
Ministrs arī pauda, ka ir gatavs sadarboties un ka jāmeklē risinājumi, lai nākamgad veselības aprūpei būtu lielāks budžets. Ministrijā atgādina, ka Latvijā veselības aprūpes publiskais finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas būtiski ierobežo iespējas vienlaikus ieviest visas klīniski nepieciešamās iniciatīvas.
Tāpēc VM ikgadējā budžeta procesā iesniedz priekšlikumus papildu finansējumam, tostarp hronisko slimību pacientu aprūpes uzlabošanai, taču ne visi pieprasījumi tiek apmierināti kopējās fiskālās telpas dēļ. Līdz ar to valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības paplašināšana notiek pakāpeniski.
Vienlaikus ministrijā norāda, ka kompensācijas mehānismi Eiropas valstīs atšķiras, tāpēc apgalvojums, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur pieaugušajiem sensori netiek kompensēti, nav korekts. VM skaidro, ka dažādās Eiropas valstīs atšķiras gan pieejas, gan kritēriji, gan apmaksas modeļi.
Diabēta asociācija uzsver, ka sensoru un insulīna sūkņu pieejamība būtiski uzlabotu diabēta kontroli, samazinātu komplikāciju risku un palīdzētu saglabāt pacientu darbspējas. Abu tehnoloģiju izmantošana ilgtermiņā dotu ieguvumu arī valsts budžetam, jo mazinātos izdevumi veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, ārstēšanai stacionārā un dārgu diabēta komplikāciju ārstēšanai.
Patlaban daudziem pacientiem tehnoloģijas jāsedz no personīgajiem līdzekļiem – glikozes sensori mēnesī izmaksā ap 150 eiro, savukārt insulīna sūkņa iegāde sasniedz ap 6000 eiro, turklāt līdz 300 eiro mēnesī nepieciešami maināmajām detaļām.
Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kurā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, un tās cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu. Glikozes sensori un insulīna sūkņi paredzēti, lai palīdzētu pacientam ikdienā precīzāk pielāgot ievadītā insulīna devu glikozes līmenim asinīs.
Avots: LETA
