Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lielās Mēness aptieku saimes Tērbatas aptiekas vadītājai Ievai Virzai aizvadītais gads bijis darbīgs un zīmīgiem notikumiem bagāts – Ieva kļuvusi par farmaceitu treneri mācību spēlē Frontline, saņēmusi Latvijas Farmaceitu biedrības augsto apbalvojumu Gada farmaceits 2018, kā arī uzņēmuma atzinību par darbinieku spēju saglabāt kolektīva garu, gaidot iespēju atgriezties rekonstruētās aptiekas telpās. Nu tas ir noticis, un Ievas vadītais kolektīvs lieliskā, modernā aptiekā ar pilnu jaudu var nodoties darbam, ko mīl.
– Ar kādām izjūtām atgriezāties aptiekā Rīgā, Grostonas ielā 1?
– Izjūtas ir lieliskas – atgriešanās ir priecīgs notikums ne tikai tādēļ, ka esam skaistās, plašās telpās, bet arī tāpēc, ka pēc nošķirtības posma viss kolektīvs atkal ir kopā. Šajā laikā strādājām dažādās Mēness aptiekās un jāatzīst, ka tika saņemts ne viens vien darba piedāvājums citur. Tomēr mūsu kolektīva apbrīnojamā vienotība ļāva tiem turēties pretī. No visas sirds priecājos par mūsu kopīgo garu.
– Vai tagad jums ir tāda darba vide, par kādu sapņojāt?
– Vienmēr var vēlēties vairāk un labāk, taču vēlmēm jābūt saprātīgām, pamatotām. Pirms rekonstrukcijas izteicu viedokli par nepieciešamiem uzlabojumiem. Paldies uzņēmumam un īpaši reģionālai vadītājai Irinai Zabrockai – līdztekus precīzi ievērotai reglamentētai aptiekas kārtībai ņemti vērā arī ieteikumi. Ieraugot darba rezultātu, biju gandarīta – viss ir lieliski paveikts. Pievienotā vērtība ir aptiekas daļai, kas paredzēta personālam – ir ērta vieta preču pieņemšanai, atpūtas telpa un arī darba kabinets.
– Uzņēmums aizvadītā gada nogalē godināja jūs visas par kolektīva gara saglabāšanu, visilgāk esot trimdā. Vai īpašo garu veidojāt apzināti?
– Es par to domāju, bet neradīju mākslīgi pēc kāda noteikta algoritma. Lielveikala ēku, kur ir mūsu aptieka, rekonstruēja teju divus gadus. Šai laikā strādājām šķirti, taču ik pa diviem trim mēnešiem rīkojām kopā sanākšanu – ieplānojām laiku, kad visas esam brīvas no darba, satikāmies pie tējas, pārspriedām, kā kurai klājas. Meitenes ir atzinušās – ja tikšanās nenotiktu, arī kolektīva, iespējams, vairs nebūtu. Mūsu aptiekas atklāšana pagāja īstā svētku noskaņā, un tās dienas priekā dzīvojam joprojām.
– Aptiekas vadītājam ir būtiska nozīme, turklāt ne tikai risinot ikdienas darba jautājumus.
– Ar kolektīvu nav jābūt tuvām draudzības saitēm, bet gan cieņpilnām, koleģiālām, pozitīvām attiecībām. Man patīk, ka uz darbu nāk priecīgi, enerģiski cilvēki. Arī es esmu aktīva un enerģiska – ja neder viens risinājums, piedāvāju nākamo. Man patīk redzēt katra cilvēka rosību. Darbinieks jau nav tikai darbinieks, vadītājam jāspēj saskatīt arī cilvēciskā puse, personība, spējas. Zinu, kurš uzdevumu var veikt vislabāk, un, iespējams, ka cilvēkus nevajag mēģināt lauzt. Tomēr ļoti novērtēju, ja kāds iemācās ko jaunu, apgūst to, ko iepriekš nav pratis.
Cilvēciskās attiecības darbā ir ļoti svarīgas, ir grūti strādāt, ja sākas intrigas, liekas sarunas. Kur to visu jau saknē neatbalsta, nekas tāds arī nezeļ. Darbā esam tāpēc, lai pildītu savu uzdevumu un kopā justos labi. Mūsu kolektīva ikdiena ir domu un ideju apmaiņa.
– Vai aptiekas klienti pie jums jau ir atgriezušies?
– Pirmajās dienās bija mazāk, jo informācijas apritei vajadzīgs laiks, bet tagad ik dienu ir vairāki klienti, kas ir priecīgi mūs atkal redzēt šais telpās. Turklāt vēl pajautā, vai patiešām esam atpakaļ visi. Tik sirsnīgi un mīļi! Ir taču daudz aptieku, daudz citu iespēju, bet mūsu pacienti atgriežas.
– Kādu jūs redzat aptiekas klientu? Cik gudru, informētu?
– Piespiežot taustiņu, internetā iespējams atrast informāciju par teju jebkuru diagnozi, medikamentu vai vitamīnu, tomēr informāciju jāspēj šķirot. Dažkārt publiskā telpā tā tiek pasniegta nekorekti. Nesen, piemēram, izcēlās diskusija par internetā publicēta sabiedrībā cienījama ārsta izteikumiem sakarā ar vitamīnu lietošanu: “Ja gribat ātrāk nomirt, katru rudeni un pavasari kleksējiet tos vitamīnus iekšā!” Tas ir skaļš apgalvojums, kas izrauts no konteksta un radīja milzu rezonansi – man pat zvanīja radi un paziņas, cilvēki bija apmulsuši. Mums, farmaceitiem, nācās skaidrot, ka dažādi ir gan cilvēki, gan vitamīni, gan to nepieciešamība un lietošanas veids. Savulaik piedalījos seminārā, kur profesors no Vācijas iepazīstināja ar pētījumiem par vitamīnu un minerālvielu kvantitatīvo sastāvu dārzeņos dažādos gadalaikos. Rezultāti bija kritiski, jo nesezonā dārzeņus audzē substrātos, mākslīgā apgaismojumā, kas negatīvi ietekmē uzturvērtību – tā ir zema. Pareizā devā lietojot vitamīnus un minerālvielas, to trūkumu organismā var kompensēt. Ar to vēlos teikt, ka farmaceita zināšanas ir ļoti svarīgas – jo tās pilnīgākas, jo labāk. Ja farmaceits zina un spēj atlasīt svarīgāko, to jāmāk pasniegt tā, lai pacients sadzirdētu.
– Kā ir ar pacientu līdzestību?
– Līdzestība nav tikai domas par savu veselību, tā ir aktīva rīcība – es saprotu, kas jādara, un daru to. Novēroju, ka līdzestīgāki ir kļuvuši jauni cilvēki, jaunas ģimenes. Viņi ir atbildīgi, uzmanīgāk ieklausās.
Protams, ir jomas, kur ikreiz daudz jākonsultē, piemēram, runājot ar astmas, hipertensijas slimniekiem, vienmēr jāiegulda laiks un enerģija, lai skaidrotu, kā lietot zāles, ka nedrīkst ņemt tikai vienu medikamentu, bet citus parakstītos – ne. Vēl aizvien jāskaidro hormonālo aerosolu lietošana, pret ko pacienti bieži vien izturas piesardzīgi.
– Kas, jūsuprāt, atšķir pagājušā gadsimta farmaceitu no mūsdienu farmaceita?
– Galvenokārt tas, ko no farmaceita sagaida klienti. Lai ir zinošs, komunikabls, lai viņam zināmā mērā piemīt arī psihologa, pedagoga un aktiera dotības.
Pāris gadu desmitos mainījies gan pacients, gan farmaceits, gan arī aptieka, daudzi procesi notiek elektroniski – bez tā mēs vairs nevaram, un tas ir labi. Pasaule attīstās, un mēs tai līdzi. Esmu vienmēr gatava jaunajam. Šābrīža jaunums ir zāļu verifikācija. Ja ir pieņemts lēmums pārbaudīt zāļu drošumu, mēs, farmaceiti, to darīsim.
– Kādus uzlabojumus aptiekā jūs labprāt ieviestu, lai celtu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti?
Farmaceits ik dienu saskaras ar simtiem klientu un redz, ko varētu darīt vairāk un labāk. Aptiekārs var sniegt savam uzņēmumam ieteikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem.
Labas idejas redzu Skandināvijā. Tur farmaceits obligāti konsultē, piemēram, ja pacientam vienlaikus jālieto vairāki medikamenti. Sarunai par blaknēm, mijiedarbību vajag daudz vairāk laika, un tai jānotiek netraucēti, jo pacients nevēlas, lai par viņa problēmām uzzina citi. Skandināvijā konsultāciju vietas ir atdalītas, aptiekas klients izņem kārtas numuru un zina, ka farmaceitam laika būs diezgan, lai bez steigas pārrunātu visu.
Mūsu klienti ir dažādi – vieni uzskata, ka izcila apkalpošana ir ātra, bet citi domā pretēji. Vien paraugoties uz klientiem, mēs nevaram saprast apmeklējuma mērķi, tādēļ nebūtu slikti, ja klientiem būtu iespēja izvēlēties apkalpošanas veidu. Piemēram, ja rokās ir viena prece no pašapkalpošanās zonas un nekas cits nav nepieciešams, klients ātri samaksā un dodas projām. Savukārt, ja vajag iegādāties vairākas zāles, klientam nepieciešama vispusīga farmaceita konsultācija, ko var saņemt citā apkalpošanas vietā turpat aptiekā. Konsultējot farmaceitam vajadzētu būt pieejamai attiecīgai informācijas datubāzei par zālēm, jo nav iespējams zināt desmitiem blakņu un mijiedarbību katram medikamentam. Lūk, to es vēlētos redzēt modernā aptiekā.
– Tomēr tas būtu vien noderīgs farmaceita darba instruments. Svarīgākais taču ir zināšanas. Vai ne?
– Jā, apmācība ir nepieciešama gan jaunajiem kolēģiem, gan tiem, kam ir daudzu gadu pieredze, kas dažkārt mūsu dienās var arī vairs nederēt. Apmācību intensitāte Mēness aptieku uzņēmumā ir liela, un no katra kursa var gūt kaut ko vērtīgu. Esmu pieņēmusi piedāvājumu un kļuvusi par apmācību cikla Frontline veidotāju un treneri. Tā ir interaktīva spēle par izcilu klientu apkalpošanu, kuras laikā analizējam problēmsituācijas un piedāvājuma veidus, neaizmirstot, ka katrs no mums savā darbavietā pārstāv uzņēmumu, veido tā tēlu. Mācības labi noder jaunajiem speciālistiem, taču bieži vien tieši farmaceiti ar lielu pieredzi pēc nodarbībām ir pilni enerģijas un prieka par ieguvumiem. Mūsdienu strauji mainīgajā vidē ir jāspēj visam izsekot līdzi, pretējā gadījumā – strādāt ir grūti.
– Ir atšķirīgi viedokļi, vai aptiekā nepieciešams veikt dažādas veselības pārbaudes? Kādas ir jūsu domas par mērījumiem un eksprestestiem?
– Man šķiet, tie ir labi, taču testu nevar uzskatīt par pamatu diagnozei. Nereti mūsdienu aizņemtie cilvēki neaiziet pie ģimenes ārsta, lai izmērītu asinsspiedienu vai painteresētos par holesterīna līmeni, kaut gan tas būtu nepieciešams. Aptiekās varētu veikt Score testu, kas tiek izmantots augsta kardiovaskulārā riska noteikšanai pacientam tuvākiem desmit gadiem. Tā pamatā ir informācija par smēķēšanu, asinsspiediena mērījums, vidukļa apkārtmērs, ķermeņa masas indekss, kopējais holesterīns un glikozes līmenis. Viss, ko var veikt aptiekā. Rezultāts ir nevis atzinums, bet riska vērtējums. Domāju, ka daudzus tas mudinātu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, regulāri apmeklēt ģimenes ārstu, daudz laika un enerģijas veltīt profilaksei. Tests, protams, neattiektos uz sirds un asinsvadu slimniekiem, kas jau lieto medikamentus, taču derētu tiem, kas atsakās lietot kādas viena veida zāles vai uzskata, ka zāles nav jālieto nemaz. Tests derētu arī tad, ja ir redzams, ka cilvēkam varētu būt veselības problēmas, taču viņš meklē atrunas, lai neietu pie ārsta. Tiesa, veikt testu, visticamāk, būtu iespējams aptiekā, kur vienlaikus ir vairāki darbinieki.
– Jūs saņēmāt apbalvojumu Gada farmaceits 2018 par godprātīgu darbu un ieguldījumu iedzīvotāju izglītošanā plašsaziņas līdzekļos. Kādēļ jums ir svarīgi to darīt?
– Latvijas Farmaceitu biedrības apbalvojums man bija milzu pārsteigums. Lai arī man patīk būt sadzirdētai, būt cilvēkos un komunicēt, tas nav pašmērķis. Es tikai daru savu dabu tā, kā saprotu.
Izglītību savulaik ieguvu Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitātes) Farmācijas fakultātē un to vērtēju augstu, jo zināšanas ir nopietnas un plašas. Vēlos, lai pacienti saprot, ka farmaceits ir gudrs, pieredzējis cilvēks ar labu zināšanu pūru, ar viņu var un vajag runāt, iegūstot vērtīgu informāciju. Esmu gatava strādāt un arī celt farmaceita prestižu, lai pacienti mūs cienītu un atzītu. Kur pašlaik ir problēma? Publiskā telpā ik pa laikam virmo tēma par zāļu dārdzību, medikamentu nepieejamību vai pat veselības aprūpes sistēmas sabrukumu. Mēs esam pieejamākie nozares pārstāvji, pie kuriem jebkurā laikā var ienākt un izteikt visu, kas sasāpējis. Saņemam daudz negāciju par lielām lietām, ko nespējam ietekmēt. Bet es vēlētos, lai mūs, farmaceitus, vērtē kā veselības aprūpes speciālistus ar īpašām zināšanām un uzdevumu.
– Kas vajadzīgs, lai kļūtu par cienījamu farmaceitu un labu kolēģi?
– Trīs galvenās lietas – pieredze, zināšanas un attieksme. Gan pret aptiekas apmeklētajiem, gan kolēģiem un uzņēmumu. Tā ir veiksmes formula. Vadītājam – arī personiskais piemērs. Veids, kā kolektīvam parādīt, uz kurieni ejam, nav izsakāms vārdos, to var tikai ar savu darbu. Ja rosīšos, darīšu, došu savu enerģiju un idejas, kolēģi nāks man līdzi. Ne rīkojumi var kaut ko mainīt, to var tikai labs piemērs.
“Mēness aptieka” zīmola “Tērbatas aptiekas” atvēršanas svētkos pēc rekonstrukcijas lieliskais aptiekas kolektīvs – Santa Krampāne, Egija Jēkabsone, Diāna Ņitavska, Ligita Kukule, Ludmila Paņičeva – atkal kopā! Centrā – Ieva Virza ar AS Sentor Farm aptiekas mazumtirdzniecības direktoru Ivo Veldi un reģionālo vadītāju Irinu Zabrodsku
Ilgi gaidītais brīdis – “Mēness aptieka” zīmola “Tērbatas aptiekas” atvēršana pēc rekonstrukcijas. Lenti pārgriež aptiekas vadītāja Ieva Virza kopā ar “Mēness aptieka” zīmola turētāja AS Sentor Farm aptiekas mazumtirdzniecības direktoru Ivo Veldi
Foto: Rojs Maizītis un no uzņēmuma arhīva
Zanda Jankevica
*Apmaksāta publikācija.
