Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pēdējo gadu laikā iezīmējas pozitīva tendence – uzlabojas iedzīvotāju veselības pratība, cilvēki kļūst apzinīgāki un aizvien mazāk izvēlas pašārstēties un lietot medikamentus bez konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu. Kā liecina jaunākā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma dati, 44% iedzīvotāju nemēdz lietot medikamentus bez konsultēšanās ar medicīnas speciālistiem un tas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms 6 gadiem. Lai arī situācija ir būtiski uzlabojusies, joprojām liela daļa iedzīvotāju jeb katrs trešais (31%) veic pašārstēšanos, vadoties pēc internetā atrodamās informācijas.
Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažkārt lieto medikamentus bez veselības problēmu pārrunāšanas ar ārstu vai farmaceitu, un 6% to dara bieži. Paradums zāles lietot patstāvīgi ir izteiktāks iedzīvotājiem, kuri atzīst, ka kopumā dzīvo neveselīgi, ir ar pamatizglītību, kā arī respondentiem no 35 līdz 55 gadu vecumam. Visapzinīgākie zāļu lietotāji ir gados jauni (no 18 līdz 24 gadiem) iedzīvotāji, seniori virs 65 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar aktīvu dzīvesveidu.
Medicīnas eksperti uzskata, ka visos sabiedrības segmentos veselības pratība joprojām nav pietiekamā līmenī, taču situācija pakāpeniski uzlabojas. Viens no iemesliem, iespējams, ir pandēmijas laiks, kad būtiski pieauga farmaceitu loma, jo lielās noslodzes dēļ ārsti bija daudz grūtāk pieejami, tāpat būtiska nozīme ir arī kopējam sabiedrības briedumam.
“Konsultācija ar ārstu pirms medikamentu lietošanas ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir būtiski uzstādīt precīzu slimības diagnozi, jo pašdiagnostika var būt neprecīza un var būt iemesls nepareizai ārstēšanai. Piemēram, kairinājums kaklā var rasties ne tikai no saaukstēšanās, bet no kuņģa atviļņa, un tad kakla sāpju mazinātāji nelīdzēs. Otrkārt, ir būtiski izvēlēties pareizos medikamentus, gan balstoties uz simptomiem, gan pacienta slimības vēsturi. Treškārt, ir jābūt atbilstošai medikamentu devai, kas ir atkarīga gan no cilvēka vecuma, gan slimības smaguma un citiem faktoriem. Ja saslimšana ir hroniska vai regulāra un iepriekš ir notikusi konsultēšanās ar kādu medicīnas speciālistu, tad būtu pieļaujama medikamentu lietošana bez atkārtotas saziņas ar ārstu vai farmaceitu,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Pašārstēšanos biežāk uzsāk sievietes
Saskaņā ar aptaujas datiem pašārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas vienu reizi pēdējā gada laikā veikuši 9% aptaujāto, katrs sestais (17%) to darījis no divām līdz trīs reizēm, bet 5% – vairāk nekā četras reizes. 63% to nav darījuši nekad, bet 6% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Dažādās interneta vietnēs atrodamos pašārstēšanās padomus biežāk izmanto sievietes (35%) nekā vīrieši (28%). Tāpat šāda rīcība ir izteiktāka iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ienākumiem (39%) un augstāko izglītību (36%). Savukārt vismazāk šādi rīkojas seniori vecumā virs 65 gadiem.
“Dažādi internetā atrodamie padomi reizēm var būt noderīgi, lai atvieglotu akūtas sāpes vai lai izzinātu sāpju cēloni un rastu risinājumu brīdī, kamēr ārsts nav pieejams, tomēr ir ļoti svarīgi uzticēties tikai drošiem informācijas avotiem un arī tad ne par visiem 100%. Padomi internetā visticamāk būs ļoti vispārīgi un ne vienmēr atbildīs konkrētā cilvēka vajadzībām. Ja sāpes nepāriet, noteikti ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu,” atgādina A. Ozoliņa.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
