Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
No marta Veselības inspekcijai (VI) būs pienākums informēt mediķu sertifikācijas komisiju par ārstu profesionālās darbības pārkāpumiem, kuri ir stājušies spēkā, paredz valdībā atbalstītās izmaiņas noteikumos par Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska, šie resertifikācijas kritēriji ir papildināti ar jaunu kritēriju – ārstniecības personas veiktajiem pārkāpumiem. Līdz šim VI nebija pienākuma informēt par pārkāpumiem, jo iepriekš noteikumi neparedzēja šādu pārkāpumu ņemšanu vērā resertifikācijas procesā, norādīja LĀB pārstāve.
Izmaiņas paredz sertifikācijas padomei dot tiesības lemt par sertifikāta anulēšanu, ja konstatēti būtiski profesionāli pārkāpumi.
Sertifikācijas komisija, izskatot ārstniecības personas resertifikācijas dokumentus, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu veikt resertifikāciju vai atteikt resertifikāciju.
Precizēts arī jēdziens “ārstniecības personas pārkāpums profesionālajā darbībā”, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju praksē.
Par pārkāpumu tiks uzskatīta rīcība, kas veikta profesionālo pienākumu izpildes laikā un ir pretrunā normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, kā arī pētniecībā balstītai medicīnas praksei, radot vai potenciāli radot kaitējumu pacientam. Pie šādiem gadījumiem minēta nepienācīga pacienta aprūpe, nepareiza diagnoze vai neatbilstošas ārstēšanas metodes izvēle, konfidencialitātes neievērošana un citi būtiski profesionālie pārkāpumi.
Papildus profesionālās uzraudzības pastiprināšanai apstiprinātas vairākas izmaiņas, kas būtiski samazina administratīvo slogu ārstniecības personām, izglītības iestādēm un sertifikācijas institūcijām.
Paredzēta iespēja Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētām personām sertifikācijas eksāmenu kārtot vienlaicīgi ar studiju noslēguma pārbaudījumu, tādējādi vismaz daļēji mazinot slogu ārstniecības personām. Līdz šim faktiski ārstniecības personas kārto divus eksāmenus vienā dienā vai dažādās dienās – šobrīd šāda prakse ir ārstiem.
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka tas ļaus jaunajiem speciālistiem ātrāk uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību, kā arī novērsīs nepieciešamību izsniegt atsevišķu izziņu par studiju programmas apguvi.
Samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits. Pirmreizējā sertifikācijā vairs nebūs jāiesniedz profesionālās darbības pārskats, ja eksāmens tiek kārtots piecu gadu laikā pēc absolvēšanas. Sertifikācijas un resertifikācijas lapas būs parakstāmas elektroniski, bet sertifikātu papīra formā izsniegs tikai pēc personas pieprasījuma.
Valsts valodas prasmes apliecinājums būs jāiesniedz tikai pirmajā resertifikācijā – šādas izmaiņas atbalstījusi arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līdz šim valsts valodas apliecinājums bija jāiesniedz katrā resertifikācijas reizē.
Taču, kā norāda VM, “valsts valodas prasmju apliecinājums ir beztermiņa”. Turklāt, veicot profesionālos pienākumus un apmeklējot tālākizglītības pasākumus, “ir sagaidāms, ka ārstniecības personas valsts valodas prasmes tikai uzlabosies”.
Ņemot vērā šādus apsvērumus, prasība uzrādīt valsts valodas prasmes apliecinājumu katrā resertifikācijas reizē rada nepamatotu administratīvo slogu, uzsvērts noteikumu projekta anotācijā.
Būtiski pārveidota arī tālākizglītības sistēma. Funkcionālajiem speciālistiem noteikts vienots prasību apjoms – 250 tālākizglītības punkti piecu gadu laikā, vecmātēm – 150 punkti.
No visiem ārstniecības speciālistiem tiks prasīta neatliekamās medicīniskās palīdzības apmācība vismaz astoņu punktu apjomā, tostarp četras stundas praktisku mācību, kas tiek uzsvērts kā būtisks pacienta drošības elements.
Paplašinātas arī tālākizglītības iespējas – punktus varēs iegūt par ārvalstu lektoru vadītiem pasākumiem un arī par “nemedicīniskiem priekšlasījumiem, ja to saturs ir profesionāli nozīmīgs”.
Vienkāršota arī pasākumu saskaņošana – piemēram, klīnisko universitāšu slimnīcām un metodiskās vadības institūcijām vairs nebūs jāsaņem iepriekšējs saskaņojums par neliela apjoma (līdz astoņiem tālāizglītības punktiem) tālākizglītības aktivitātēm.
Tāpat noteikts, ka pasākumu organizatori apliecinājumus varēs izsniegt elektroniski ar unikālu apstiprinājuma numuru, bet sertifikācijas padomes lēmumi būs jāfiksē detalizētā veidā, norādot, kādēļ resertifikācija piešķirta vai atteikta. Tāpat uzlabota informācijas aprite – ja ārstniecības personai apturēta reģistrācija vai piemērots nodarbošanās aizliegums, VI par to informēs ne vien ārstniecības iestādi, bet arī sertifikācijas institūciju.
VM norāda, ka jaunā kārtība vienlaikus uzlabo pacienta drošību, nodrošinot profesionālās rīcības objektīvu izvērtēšanu, un mazina birokrātiju ārstniecības personām. Izmaiņas sagatavotas ciešā sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, un vairākas nozares organizācijas izteikušas atbalstu pārskatāmākai un saprotamākai sertifikācijas sistēmai.
Avots: LETA
