Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpes budžets, sākot ar 2020.gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai šo solījumu izdosies īstenot, liecina šodien ministres paustais Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Viņa solīja, ka Veselības ministrija (VM) strādās, lai šo likumā noteikto mērķi sasniegtu, tomēr prognozes neesot pārāk labas, ņemot vērā, ka 2020.gadā beidzas no Eiropas komisijas pieļautās budžeta atkāpes pieejamais finansējums veselības aprūpei, kā rezultātā finansējums veselības nozarei nākamgad varētu būt pat par desmit miljoniem mazāks nekā šogad.
Pēc Viņķeles paustā, lai veselības budžets 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP papildus būs nepieciešami 120 miljoni eiro, tāpēc, lai gaidas piepildītos, būtu jānotiek kaut kam “maģiskam”, tostarp jābūt lielam tautsaimniecības uzrāvienam.
Viņķele norādīja, ka likumā paustais ir “deklaratīvs ieraksts”, bet VM naudu nerada, tāpēc neesot arī īsti pareizi ministrijai jautāt, kā rast finansējumu, lai nozares budžets 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP.
Ministre neticot, ka politiķi būs gatavi celt kādu nodokli vai ieviest kādu fiksētu maksājumu visiem iedzīvotājiem par veselības aprūpes saņemšanu, jo Latvijā ir augsti nevienlīdzības rādītāji. Viņķele sacīja, ka viena burvju risinājuma šai problēmai neesot.
Deputāts Vitālijs Orlovs jautāja ministrei, vai konkrētas summas pieauguma nodrošināšanai ierakstīšana likumā nevarētu motivēt valdību strādāt, uz ko Viņķele atgādināja, ka ir virkne dažādu likumos nostiprinātu solījumu, bet kaut kā ierakstīšana likumā pati par sevi naudu neģenerē.
Viņķele uzsvēra, ka papildu finansējums veselības aprūpes nozarei būs nepieciešams vēl vismaz desmit gadus.
Vienlaikus bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša solīja, ka Sociālo un darba lietu komisija izprot papildu finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes nozarei, tāpēc tā palīdzēs šī jautājuma risināšanā.
www.farmacija-mic.lv