VM: Gada pirmajā ceturksnī zāļu cena samazinājusies 3200 medikamentiem

Gada pirmajā ceturksnī zāļu cena samazinājusies 3200 medikamentiem, un 75% pacientu izdevumu samazinājums mēnesī ir vidēji par 13 eiro, 3. septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, prezentējot datus par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ietekmi. Viņa skaidroja, ka līdz šim ir uzlabota zāļu kompensācijas sistēma, farmaceita un mazo aptieku darbības pakalpojumi, informācijas pieejamība, kā arī samazinātas cenas. Veikta arī reformas uzraudzība, monitorējot 50 pirktāko zāļu cenas – ražotāja deklarētās un gala cenas aptiekās.

No kopumā 3393 recepšu medikamentiem 93% cenas samazinātas vai nav mainītas.

Pēc Kauperes teiktā, reforma devusi jūtamu cenu samazinājumu – vidēja iepakojuma cena populārākajām 50 recepšu zālēm samazinājusies par aptuveni 13%. Ja pērn vidēja iepakojuma cena laika posmā no janvāra līdz jūnijam bijusi 10,10 eiro, tad tādā pašā laika posmā šogad tā samazinājusies līdz 8,80 eiro.

Pieprasītāko 50 zāļu vidū iepakojuma vidējā cena medikamentiem, kas maksā no aptuveni 5 līdz 10 eiro, samazinājusies no 10 centiem līdz 1,40 eiro. Savukārt medikamentiem cenā virs aptuveni 10 eiro samazinājums ir no 1,50 eiro līdz 6 eiro. Savukārt iepakojuma vidējā cena medikamentiem, kas maksā līdz 5 eiro, palielinājusies par maksimāli 90 centiem.

Kopējo pacienta un valsts līdzmaksājumu par farmaceita pakalpojumu, kā arī vispārējās reformas rādītāju tendences labāk varēs analizēt gada griezumā, viņa skaidroja.

Kaupere uzsvēra, ka līdz ar recepšu digitalizāciju ir iespējams pamanīt arī nekorektus gadījumus un veikt pārbaudes. Tostarp atklājies, ka ārstniecības personas bez attiecīgām tiesībām ir izrakstījušas zāles.

VM dati liecina, ka 98% gadījumu Latvijas tirgū izplatīto medikamentu piegādes ir stabilas un regulāras, bet atsevišķie pieejamības pārrāvumi nav saistīti ar zāļu cenu reformu, bet gan kopējiem Eiropas piegāžu procesiem. Tāpat VM rīcībā esošie dati liecina, ka lielākā daļa Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) saņemto ziņojumu par nepieejamām zālēm nav pamatoti. Piemēram, tie ir iedzīvotāju ziņojumi, ka zāles nav bijušas pieejamas kādā vienā aptiekā, lai gan zāles kopumā ir pieejamas lieltirgotavās vai aptiekās.

Šī gada pirmajā pusgadā saņemti 155 iedzīvotāju ziņojumi par nepieejamām zālēm, no tiem par pamatotiem atzīti 30%, kamēr 70% nav bijuši pamatoti. Salīdzinoši 2024.gadā tika saņemti 135 šādi ziņojumi, no kuriem par nepamatotiem tika atzīti 84%, bet par pamatotiem – 16%.

Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki šī gada laikā ziņojuši par atsevišķām zālēm, kurām bijis piegādes pārtraukums. Piemēram, ziņots par 19 sirds slimību un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai paredzēto zāļu piegādes pārtraukumu. Pēc šī gada 7.aprīļa datiem, kopumā Zāļu reģistrā pieejamas 186 zāles šajā grupā. Vienlaikus saņemti ziņojumi par 17 elpceļu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu piegādes pārtraukumu, bet kopumā reģistrā 1.aprīlī bija pieejamas 65 šīs grupas zāles.

Līdztekus ziņots par 13 antibakteriālo zāļu, 11 pretvīrusu līdzekļu, septiņu psihoanaleptisko līdzekļu un sešu pretaudzēju līdzekļu piegādes pārtraukumiem.

Turpmāk VM plāno apspriesties ar nozari par uzcenojuma zālēm cenu kategorijā līdz 5 eiro koriģēšanu, kā arī izdevumu samazināšanu pacientiem ar sešām un vairāk receptēm mēnesī. Tiks skatīts arī priekšlikums par cilvēku ar pirmās grupas invaliditāti atbrīvošanu no farmaceita pakalpojuma maksas, kas ir 75 centi.

Tāpat darba kārtībā ir e-recepšu funkcionalitātes monitorēšana un pilnveidošana, farmaceitu pakalpojumu paplašināšana, zāļu pieejamības veicināšana un papīra recepšu izrakstīšanas mazināšana.

VM saņēmusi apstiprinājumus no aptiekām, ka reforma darbojas un izmaiņas no aptieku viedokļa nebūtu veicamas. Vairāk problēmu gan esot lieltirgotavām, kas saskaras ar problēmām tieši dārgo medikamentu izsniegšanā. Tiek strādāts arī pie tā, lai kompensējamās zāles varētu pa daļām izņemt ik pēc mēneša.

Aptieku biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene akcentēja, ka pirmais pusgads aptiekās, īstenojot reformu, ir bijis ļoti smags pārsvarā informācijas trūkuma dēļ. Viņas ieskatā iedzīvotajiem nebija saprotami pasniegta informācija par izmaiņām.

Turpmāk nevajadzētu mainīt cenu modeli, bet būtu vērts pievērsties zāļu uzcenojuma indeksācijas jautājumam saistībā ar pieaugošajām darbaspēka izmaksām, veidojot detalizētāku zāļu uzcenojuma sadaļu, atzīmēja Aptieku biedrības pārstāve. Viņasprāt, patlaban uzcenojums dārgām zālēm ir nesamērīgi mazs – piemēram, zālēm, kas maksā 8000 līdz 10 000 eiro, aptiekām uzcenojums esot vien 2 eiro.

Vienlaikus problēmas aptiekām sagādā tas, ka, piemēram, šogad kompensējamo zāļu saraksts mainījies jau 14 reizes, skaidroja Ritene. Tas radot sajukumu, ir grūti uzturēt zāļu krājumus, jo nevar prognozēt, vai vēl būs vajadzīgas iepriekš iepirktās zāles.

Ritene sacīja, ka kompensējamā zāļu saraksta maiņu ierobežošana varētu arī sekmēt pacientu līdzestību ārstēšanās procesā. Līdztekus būtu jādomā par pakalpojumu paplašināšanu aptiekās.

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča piebilda, ka reforma ir notikusi, bet tās ieviešana prasījusi astoņu mēnešu cītīgu darbu dažādu problēmu risināšanā. Piemēram, nācies mainīt grāmatvedības sistēmas, kas prasīja lielu darbu.

Jučkoviča uzsvēra, ka, lai gan veikta recepšu digitalizācija, arī tas ir fizisks papildu recepšu ievadīšanas darbs, ko veic cilvēki, tāpēc jādomā, kā situāciju uzlabot.

Kā ziņots, no šī gada 1.janvāra tika ieviests jauns zāļu cenu veidošanas modelis ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu, efektīvu un ilgtspējīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu.

Ar reformas ieviešanu iedzīvotājiem arī ir jāmaksā 75 centi par farmaceita pakalpojumu.

Avots: LETA