Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija (VM) šobrīd gatavojas diskusijai Saeimā, lai panāktu lielāku veselības aprūpes budžetu, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina.
Pēc viņas vārdiem, ne valdībai, nedz citiem neesot noslēpums, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējums 2023.gadam ir nepietiekams, bet pagaidām VM neko nevarot izdarīt – “jāskatās, kā balsos deputāti, kādi būs ierosinājumi, vai tos atbalstīs vai tomēr nē”.
Jau vēstīts, ka valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozarei plānoti 1,6 miljardi eiro un prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro.
Veselības ministrija norāda, ka ar veselības aprūpes nozarei 2023.gadā plānotajiem papildus 85,8 miljonus eiro būs iespējams vien daļēji risināt nozares problēmas un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Finansējums tiks novirzīts tādu prioritāšu īstenošanai kā onkoloģijai, bērniem un atalgojumam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un citas mediķu organizācijas gan ir pārliecinātas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023.gadam neparedz nozarei pietiekamu finansējuma apmēru.
LVSADA atgādina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027.gadam. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam, valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro, uzsver arodbiedrība.
LVSADA norāda, ka valdības izdevumi 2023.gadā būšot par aptuveni diviem miljardiem eiro lielāki nekā pērn, un no šiem “diviem miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu”. Tomēr valdība gan plāno piešķirt veselības aprūpei tikai 86 miljonus eiro. Arodbiedrība atzīst, ka šāds scenārijs pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidrojot, ka to neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies.
Arī LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmēja, ka ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Viņas vērtējumā šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pāreju uz maksas medicīnu.
Līdzīgu vērtējumu aģentūrai LETA paudusi arī Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācija un Latvijas Psihiatru asociācija.
www.farmacija-mic.lv
