Sākums » E-veselība » VM iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei skar ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, e-veselību, rezidentūras plānošanu, ZVA, NMPD u.c. struktūras

VM iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei skar ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, e-veselību, rezidentūras plānošanu, ZVA, NMPD u.c. struktūras

Digitalizējot un vienkāršojot ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu, Veselības ministrija (VM) cer piesaistīt papildu mediķus, kas guvuši kvalifikāciju ārvalstīs, liecina VM iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei.

Plānots arī modernizēt Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, nosakot, ka informācija par tālākizglītību un profesionālo darbību pieejama vienā informācijas sistēmā un to ievada mācību organizators, lai pašai ārstniecības personai tas nav jādara. Pašlaik reģistrs sastāv no vairākiem daļēji vai pilnībā nesaistītiem reģistriem un informācijas sistēmām, ko pārvalda dažādas institūcijas, kas rada slogu veselības nozares cilvēkresursu plānošanā un darbu izpildē. Iztrūkst arī centralizēts kvalitatīvu datu uzglabāšanas veids, skaidro ministrijā.

Šobrīd Veselības inspekcija (VI) veic pārsvarā manuālu informācijas ievadi reģistrā, pildot starpniecības lomu starp izglītības iestādēm, profesionālajām asociācijām un citiem reģistriem, kas nozīmē, ka veidojas lieks birokrātiskais un administratīvais slogs, kā arī laika novirze starp ieraksta veikšanu reģistros, kā rezultātā reģistros pastāv neaktuāli vai neprecīzi (novecojuši) ieraksti.

Šogad tiks uzsākts arī darbs pie lietotājiem draudzīgas platformas izveides VI tīmekļvietnē, kurā ir iespēja ziņot par iespējamu skaistumkopšanas, tabakas, zāļu pārkāpumiem bez VI atbildes sniegšanas, bet lai veiktu turpmākus uzraudzības pasākumus. Tādējādi klientam tiktu samazināts slogs ar iesnieguma parakstīšanu un nosūtīšanu, savukārt VI būtu samazināts slogs, sniedzot atbildes. Tāpat viens no priekšlikumiem ir nodrošināt statistiku, digitalizējot medicīniskās apliecības par nāves cēloni. Līdz šī gada otrajam pusgadam digitālo pakalpojumu inovācijas sprintā “Medicīnas apliecības par nāves cēloni aprites digitalizācija” tiks izvērtēta nāves cēloņa apliecību aprite, nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datu apmaiņas plūsmā iesaistīto iestāžu sadarbība.

Virkne priekšlikumu saistīti ar E-veselības sistēmas risinājumiem – vienotā pieraksta attīstīšanu, lai mazinātu “mākslīgo” rindu veidošanos pēc veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas. Paredzēts arī pilnībā ieviest digitālo e-nosūtījumu, pakāpeniski atsakoties no papīra nosūtījumu izmantošanas.

Savukārt attiecībā uz rezidentūras plānošanu, VM grib atteikties no informācijas prasīšanas Nodarbinātības valsts aģentūrai par ārstiem bezdarbniekiem. Tā vietā plānots izveidot informācijas apkopošanas rīku par ārstniecības iestāžu vajadzību saistībā ar datu pieprasījumu par rezidentūras vietu pieprasījumu.

Sūdzību un pārkāpumu izskatīšanai par ārstniecības personu profesionālo darbību un ētikas pārkāpumiem plānots izveidot koordinējošu iestādi vai organizāciju. Šobrīd sūdzību un pārkāpumu izskatīšana par ārstniecības personu profesionālo darbību un ētikas pārkāpumiem ir sadrumstalota, nav pietiekami laba komunikācija, atzīst ministrijā. Šobrīd vairākas institūcijas izskata dažāda veida sūdzības par ārstniecības personu profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem.

Vienlaikus tiks pārskatīta VM iesaiste un atbildība veselības studiju programmu un virzienu vērtēšanā, atzinumu sniegšanā licencēšanas un akreditācijas procesā, jo ministrija līdzšinējo iesaisti vērtē kā nesamērīgi lielu. Piemēram, studiju programmas apraksta apjoms vienai programmai ir 300 lappuses, un veselības studiju virziena programmas nodrošina trīs augstskolas un piecas koledžas, kas kopā veido vairāk nekā 155 studiju programmu. Nav skaidri nodalītas kompetences un atbildība studiju programmu vērtēšanā licencēšanas un akreditācijas procesā, uzsver VM.

Atsevišķa Darba grupa strādās arī pie klīnisko universitāšu slimnīcu lomas stiprināšanas, tostarp izvērtējot šo iestāžu pārvaldības modeli, skatot aspektus, kas saistīti ar slimnīcu juridisko statusu, finansēšanas modeli, slimnīcu sadarbības tīkla īstenošanu, izglītību un pētniecību, veselības aprūpes kvalitāti un metodisko vadību. Darba grupai līdz šī gada 31.oktobrim jāsagatavo gala ziņojums par turpmāk veicamajām darbībām izvērtējumā identificēto nepilnību novēršanai un jauno iniciatīvu ieviešanai.

Līdztekus Zāļu valsts aģentūrā likvidēs Zāļu drošuma nodaļas Covid-19 vakcīnu blakusparādību kaitējuma kompensācijas sektora struktūrvienību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā šogad plāno digitalizēt degvielas patēriņa un braukšanas maršrutu pārskatus, efektivizēt vakcinācijas un obligāto veselības pārbaužu procesus.

Pārvaldes jomā plānots izvērtēt iespējas pievienot Latvijas Antidopinga biroju kādai no VM padotības iestādēm, tostarp 2026.gada otrajā pusgadā Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centru nodot Iekšlietu ministrijas padotībā.

Tāpat sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju VM meklēs risinājumu tam, lai samazinātu ārstu zīmju pieprasīšanu izglītojamo prombūtņu attaisnošanai. Ārsta izziņas pieprasīšana, it īpaši respiratoro infekciju sezonas laikā, kad ārstu noslodze ir vislielākā, ne tikai rada administartīvo slogu, bet arī kavē iespēju citiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami ārsta pakalpojumi, tos saņemt, norāda ministrijā.

Daļa ierosinājumu attiecas arī uz farmācijas nozari, piemēram, dodot tiesības ārstniecības iestādēm, tai skaitā slimnīcu aptiekām, iegādāties zāles tieši no ražotāja Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tādējādi atvieglojot piegāžu ķēžu procesu.

Ieteikumus VM sniegusi arī citām iestādēm, piemēram, rosinot atbrīvot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus no valsts atbalsta nosacījumu piemērošanas. Ministrijā skaidro, ka veselības nozarē tiek piemēroti valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi, kas ietver sarežģītu aprēķinu metodiku un kuru ievērošanas uzraudzība ir jāveic arī visā veikto investīciju amortizācijas periodā. Tas ilgst daudzus gadus, radot būtisku administratīvo slogu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un valsts atbalsta piešķiršanā iesaistītajām iestādēm.

Kopā VM iesniegusi vairāk nekā 40 priekšlikumus.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

 
StatCounter - Free Web Tracker and Counter