VM kā vienu no būtiskākajām nozarēm veselības aizsardzības ēnu ekonomikas jomā izvirzījusi zobārstniecību

Veselības ministrija (VM), balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju par nodokļu nomaksu, kā vienu no būtiskākajām nozarēm veselības aizsardzības ēnu ekonomikas jomā izvirzījusi zobārstniecību, otrdien, 16. maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē sacīja VM Pārnozaru politikas nodaļas vadītāja Laura Boltāne.

Viņa norādīja, ka plāns ēnu ekonomikas apkarošanai veselības nozarē un skaistumkopšanā Finanšu ministrijai jāiesniedz līdz maija beigām. Līdz šim notikusi viena darba grupas sēde, kurā iesaistījās valsts un nozares pārstāvji, lai pārrunātu veselības nozares ēnu ekonomikas aspektus, savukārt līdztekus apakškomisijas sēdei Veselības inspekcijā notiek diskusijas par ēnu ekonomikas apkarošanu skaistumkopšanas nozarē.

Patlaban veselības nozares jomā darba grupā izvirzīti 13 sākotnējie priekšlikumi. Līdztekus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanas pasākumiem, kā arī VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pastiprinātiem nozares izvērtējumiem, izvirzīti arī divi priekšlikumi zobārstniecības nozares sakārtošanai.

Priekšlikumi paredz izvērtēt iespēju sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām, kā arī likvidēt saimnieciskās darbības formu kā pašnodarbinātais zobārstniecībā.

Boltāne un citi darba grupas pārstāvji vairākkārt apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka izvirzītie priekšlikumi vēl nav pieņemti un diskusiju darbs turpinās.

VID pārstāve Natālija Fiļipoviča sanāksmē norādīja, ka zobārstniecības nozarē 2020.gadā nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veidoja ap 4,3 miljoniem eiro.

Patlaban zobārstniecības nozarē strādā 556 juridiskas personas un 356 fiziskas personas.

Vienlaikus viņa norādīja, ka būtiski nodokļu nemaksāšanas riski ir konstatēti ne tikai zobārstniecībai, bet arī citiem veselības pakalpojumiem, piemēram, vispārējai ārstu praksei un pārējai darbībai veselības aizsardzības jomā, it īpaši mazo uzņēmumu segmentā.

Deputāts Ģirts Lapiņš (NA) sēdē pauda pārsteigumu par ēnu ekonomikas problēmām zobārstniecības nozarē, apelējot gan pie zobārstu uzticamības, gan fakta, ka zobārstniecība ir ļoti konkurētspējīga nozare, kura sniedz labi apmaksātus pakalpojumus. Viņš pauda bažas, ka minētie pasākumi nespēs izskaust negodprātīgās prakses un varbūt situācijas labošanai zobārstniecībā būtu jāmeklē citi risinājumi.

Arī citi apakškomisijas deputāti bija pārsteigti par zobārstniecības izvirzīšanu kā vienu no problemātiskākām nozarēm veselības aizsardzībā.

Gan VM, gan citi darba grupas pārstāvji pauda, ka veselības nozares organizācijas un uzņēmēji, līdztekus VID datiem, arī paši identificējuši zobārstniecību kā vienu no ēnu ekonomikas problēmjautājumiem un arī pašai darba grupai šis aspekts radījis pārsteigumu.

Deputāts Andris Šuvajevs (P) vaicāja, vai darba grupa ir apsvērusi un rēķinājusi rezultatīvo ietekmi katram pasākumam, proti, par cik mazināsies ēnu ekonomikas apmērs un par cik palielināsies iekasēto nodokļu apmērs no katras darbības un darbību kopsummas.

VM norādīja, ka aprēķini tiks veikti.

Apakškomisijas deputāti un visas iesaistītās puses vienojās, ka atkāroti veselības aizsardzības un skaistumkopšanas nozares ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns varētu tikt izskatīts tad, kad tiks apvienoti gan veselības nozares, gan skaistumkopšanas jomas priekšlikumi.

Jau ziņots, ka valdība 2023.gada 28.martā uzdeva izstrādāt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam.

Valdība uzdeva plānu izstrādāt līdz 31.maijam un finanšu ministram izstrādāto plāna projektu līdz 31.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.-2025.gadam kā prioritārās nozares tiks noteiktas būvniecība un veselības aprūpe. Savukārt horizontālo pasākumos, kas attiecināmi uz visām nozarēm, tiks iekļauta vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Finanšu ministrija atzīmē, ka būvniecības nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas īpatsvars 2020.gadā – 25,8% (nedeklarētās darba samaksas apjoms ir 82,04 miljoni eiro), savukārt mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas apjoms – 124,37 miljoni eiro (nedeklarētās darba samaksas īpatsvars – 18,8%).

Veselības aizsardzības nozarē 37% komersantu ir augsts “aplokšņu algu” saņemšanas risks, nodokļu administrēšanas pasākumu laikā atklāta darījumu nereģistrēšana kases aparātā, kā arī konstatēti neuzskaitītie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, it īpaši zobārstniecībā un mazās vispārējās ārstu praksēs, un virsstundas netiek apmaksātas atbilstoši Darba likuma prasībām.

Atbildīgās tautsaimniecības nozaru ministrijas sniegs FM izstrādātus priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētas nozares darba sakārtošanu, un noteiks konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākuma ieviešanas iekļaušanai kopējā plānā. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz 2023.gada 31.maijam, lai līdz 2023.gada 31.jūlijam iesniegtu to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Avots: LETA