Sākums » Jaunākie raksti » Pētnieks: Veselības aprūpes attīstībai Latvijā nepieciešams Biobanku likums
Pētnieks: Veselības aprūpes attīstībai Latvijā nepieciešams Biobanku likums

Pētnieks: Veselības aprūpes attīstībai Latvijā nepieciešams Biobanku likums

Lai attīstītu veselības aprūpi, Latvijai ir nepieciešams Biobanku likums, šādu pārliecību pauž Latvijas Biomedicīnas un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs, pētnieks Jānis Kloviņš.

Viņš norāda, ka biobankas, kuru galvenais uzdevums ir uzglabāt bioloģiskos paraugus un datus pētniecības un ārstniecības nolūkos, ir kļuvušas par galveno infrastruktūru biomedicīnas pētījumu un veselības aprūpes jomā. Tās nodrošina bioloģisko paraugu, piemēram, asiņu, audu un DNS, glabāšanu, kas parasti ir papildināti ar detalizētiem klīniskiem un demogrāfiskiem datiem. Šie paraugi ir nenovērtējami pētniekiem, kuru mērķis ir atklāt ģenētiskos, vides un dzīvesveida faktorus, kas izraisa vai veicina slimības. Piedāvājot centralizētu dažādu paraugu krātuvi, biobankas atvieglo liela mēroga, uz populāciju balstītus pētījumus, ļaujot pētniekiem atrast savstarpējas saistības, radīt hipotēzes un izstrādāt jaunas ārstniecības metodes. Bez biobankām šādi pētījumi mūsdienas nav iespējami.

Biobankas ir noderīgas arī jaunu diagnostikas rīku izstrādē. Salīdzinot veselu indivīdu paraugus ar pacientiem ar specifiskiem stāvokļiem, pētnieki var identificēt biomarķierus – molekulas, kas norāda uz slimības klātbūtni. Pēc tam šos biomarķierus var izmantot, lai izstrādātu diagnostikas testus, kas ir precīzāki un mazāk invazīvi nekā tradicionālās metodes, skaidro Kloviņš.

Tāpat biobankas, nodrošinot piekļuvi plašam paraugu klāstam, ļauj farmācijas kompānijām pārbaudīt potenciālās zāles dažādās populācijās, nodrošinot, ka tās būs efektīvas. Turklāt var pētīt paraugus no reto slimību pacientiem, kuru atrašanai un iesaistei pētījumos būtu nepieciešams ilgs laiks.

Kloviņš atzīmē, ka precīzijas medicīnas laikmetā, kas jau ir ienācis veselības aprūpē, ārstēšana tiek pielāgota atsevišķiem pacientiem, pamatojoties uz viņu ģenētiskajām īpatnībām vai citu individuālu informāciju. Padarot biobankās pieejamo informāciju pieejamu ārstiem ir iespējams ātri noskaidrot populācijai vai pat indivīdam raksturīgas īpašības, kas izmantojamas uzsākot ārstēšanu, kas būs efektīva konkrētam pacientam, samazinot nevēlamās blakusparādības un uzlabojot rezultātus.

Viņš skaidro, ka biobankas darbojas saskaņā ar stingrām ētikas vadlīnijām, nodrošinot, ka paraugi tiek ņemti ar informētu piekrišanu un personas dati tiek aizsargāti. Tas ne tikai aizsargā dalībnieku tiesības un cieņu, bet arī nodrošina, ka šo pētījumu rezultāti ir stabili un ticami, ko ne vienmēr par panākt atsevišķos pētījumos.

Latvijā biobanku izveides jomā ir liela pieredze, un mēs varam lepoties ar Nacionālo biobanku – Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi (VIGDB), kas ar vairāk nekā 40 000 dalībniekiem ir viena no lielākajām Eiropā. Tieši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra izveidotā VIGDB un aktīva tās darbība ir ļāvusi attīstieties genoma un daudzu citu molekulāro faktoru nopietnai pētniecībai. VIGDB ietvaros izveidotā infrastruktūra ir nodrošinājusi arī Latvijas pilnvērtīgu dalību jaunajā Eiropas iniciatīvā “1+ miljons genomu”, kas nodrošinās nākošo līmeni genoma datu izmantošanai veselības aprūpē.

Tomēr, Kloviņa vērtējumā, šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešams spert nākamo soli un nodrošināt pilnvērtīgu biobanku attīstības procesu. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir Biobanku likuma apstiprināšana, kas pavērtu iespēju jaunu biobanku izveidei, jo līdzšinējie nosacījumi būtiski ierobežo pētījumos ievākto paraugu un datu ilgtspējīgu izmantošanu.

“Tieši radīt dažādām jomām un vajadzībām specializētas biobankas, kas savā starpā sadarbojas vienotā tīklā, ir viens no nepieciešamās biobanku un precīzijas medicīnas jomas attīstības galvenajiem mērķiem. Arī šajā virzienā Latvijai ir visas priekšrocības nodrošināt strauju izaugsmi, jo Latvija ir oficiāls partneris Eiropas līmeņa infrastruktūrā BBMRI-ERIC, kuras mērķis ir attīstīt nacionālo biobanku tīkla struktūras, un savienot tās vienotā Eiropas infrastruktūrā. Tas lieliski atbilst ierosinātā projekta mērķim,” skaidro Kloviņš.

Viņš piebilst, ka Latvijā ir izveidota BBMRI_ERIC nacionālais mezgls, kas jau tagad koordinē vairāku biobanku sadarbību Latvijā un ir garantējis sekmīgu BBMRI.LV nacionālā tīkla integrāciju BBMRI-ERIC, nodrošinot resursus biomedicīnas pētījumiem gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Kā viens piemērs šādas specializētas biobankas attīstībai ir nesen noslēgts starptautisks memorands starp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Karolinskas institūtu un Oslo Universitātes slimnīcu par “Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju biobankas” attīstīšanu. Šāda biobankas pilnveidošana dos iespēju kvalitatīvai bioloģisko paraugu un datu vākšanai un uzglabāšanai, veidojot tiltu starp pētniecību un ārstniecību, uzlabojot diagnostiku un ārstēšanu bērniem ar onkoloģiskām slimībām, kā arī paplašinās arī Latvijas zinātnieku pienesumu starptautiskos vēža pētījumos.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*