Arī Onkoloģijas pacientu organizācija vēlas panākt nozarei lielākus līdzekļus nākamā gada budžetā

Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” ir nosūtījusi Saeimas Budžeta komisijai priekšlikumus un prasības iekļaušanai 2024.gada valsts budžetā, “lai nākamgad tiktu nodrošināti solītie uzlabojumi vēža pacientu aprūpē un ārstēšanā”, informē apvienības valdes loceklis Edgars Āboliņš.

“Onkoalianse” aicina Saeimas deputātus nodrošināt 2024.gada valsts budžetā onkoloģijai solīto finansējumu pilnā apmērā atbilstoši Onkoloģijas plāna pamatnostādnēm un nozares plānošanas pamatdokumentiem, tostarp panākt uzlabojumus vēža agrīnā atklāšanā, aprūpē, zāļu pieejamībā un citās jomās.

“Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks. Pirmkārt, tas ir laiks no pirmajām aizdomām par slimību līdz kvalitatīvai ārstēšanai: efektīvs skrīnings, neatliekami pieejams Zaļais koridors, laikus uzsākta terapija un laikus veikti izmeklējumi terapijas laikā un pēc tās. Tas ir arī laiks, kādā pie pacientiem nonāk jaunākie un iedarbīgākie medikamenti, ko nodrošina to savlaicīga iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā. Un, visbeidzot, tas ir cieņpilns laiks kopā ar tuvajiem gadījumā, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe,” uzsver Āboliņš.

“Onkoalianse” prasa steidzami uzlabot Zaļā koridora darbību. Āboliņš pauž, ka kaut gan normatīvie akti paredz, ka Zaļā koridora ietvaros no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz primārās diagnostikas izmeklējumu rezultātiem maksimālais termiņš ir 14 dienas, bet laiks no diagnozes noteikšanas līdz ārstēšanas uzsākšanai nedrīkst pārsniegt 65 dienas, bet praksē gaidīšanas laiks bieži esot daudz garāks.

Tāpat “Onkoalianse” aicina uzlabot skrīninga aptveri un efektivitāti, kas palīdzētu slimību konstatēt agrīnā stadijā. Šobrīd skrīninga darbība neesot apmierinoša gan vienotas platformas trūkuma dēļ, gan nepietiekamu skrīninga iespēju dēļ, gan arī tādēļ, ka sabiedrība neesot “pietiekami un saprotami” informēta par skrīninga nepieciešamību, iespējām un rezultātiem.

“Onkoalianse” aicina sekmēt vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas izveidi, uzlabojot tā koordināciju, ieviešot kvalitātes un datu metodisko vadību, sistēmisku pārraudzību un kontroli visos skrīninga etapos atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām. Tāpat, lai palielinātu skrīninga aptveres rādītājus, tās vērtējumā, esot jāizskata iespēja uzticēt sabiedriskajām organizācijām pienākumus, kas saistīti ar mērķgrupu apziņošanu, informēšanu un sabiedrības izglītošanu.

“Onkoalianse” arī aicina nodrošināt ātri pieejamus valsts apmaksātos diagnostiskos un laboratoriskos izmeklējumus, piemēram, ehokardiogrāfiju, atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām, lai nezaudētu laiku vēža ārstēšanas procesā.

Vēža pacienti prasa ieviest starptautiskām klīniskajām vadlīnijām atbilstošu un pēctecīgu ārstēšanu visiem pacientiem neatkarīgi no vēža diagnozes.

“Šobrīd Latvijā ar pamatterapiju ir nodrošināti tikai 39%, ar ārstniecības pēctecību – 35%, savukārt gan ar pamatterapiju, gan ārstniecības pēctecību pilnībā nodrošināti vien 27% vēža diagnožu, kas ir netaisnīgi un nenodrošina vienlīdzību,” sacīja Āboliņš.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas terapijas iespējas visiem pacientiem, “Onkoalianse” aicina rast iespēju uzlabot inovatīvo zāļu pieejamību, jaunākās paaudzes personalizētās un mērķterapijas zāles tiem vēža veidiem, kam tās ir ierobežotas vai nav pieejamas vispār. “Onkoalianse” arī atgādina, ka Latvijā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem ir Eiropas Savienībā trešais zemākais onkoloģisko zāļu kompensācijas apjoms.

Tāpat būtiski, “Onkoalianses” ieskatā, ir pārskatīt individuālās zāļu kompensācijas principus. Individuālās zāļu kompensācijas limits – 14 228,72 eiro 12 mēnešu periodā – neesot pārskatīts un mainīts kopš 2006.gada. Šī summa esot trīs reizes mazāka par to, ko viens onkoloģijas pacients ar diagnozi, kuras ārstēšanai kompensējamo zāļu sarakstā terapija ir iekļauta, “iztērē” 12 mēnešu periodā – vidēji 49 560 eiro.

“Onkoalianse” arī lūdz ātrāk izvērtēt jaunās onkoloģiskās zāles un iekļaut tās Kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā gaida vairāk nekā 40 jaunu onkoloģisko zāļu.

Avots: LETA