Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrijas (VM) iecere nākamgad sākt centralizēti iepirkt parenterāli ievadāmās ķīmijterapijas zāles palielinās korupcijas riskus, apdraudēs pacientus un novels visu atbildību uz ārstiem, šādu viedokli nacionālais ziņu aģentūrai LETA paudis Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.
Viņš saskata vairākus būtiskus riskus, kas varētu sekot, centralizēti iepērkot onkoloģijas medikamentus, tostarp šāda iecere nozīmēšot korupciju ar politiski nozīmētu iepirkuma uzvarētāju, neprofesionāļu veiktu, vienveidīgu zāļu iepirkumu, atbildības novelšanu uz ārstiem, kā arī pretēju virzību pasaules noteiktajai onkoloģisko pacientu individualizētajai terapijai.
Apinis pastāstījis, ka no centralizētiem iepirkumiem Latvija atteicās 2007.gadā, jo pārāk liels bija korupcijas risks, kā arī pārāk augstu cēlās medikamentu cena. “Tiklīdz valsts ir kļuvusi par vienīgo iepircēju, zāļu cenas vienmēr ceļas, jo vienmēr politiķi vai ierēdņi sarunā cenu. Es nevēlos teikt, ka vienmēr šajā cenā ir iekļauti 20% intereses, bet pieredze liecina – cenas aug, interese parādās, atrodas mazie nozares oligarhi,” savu nostāju skaidrojis Apinis.
Vienlaikus viņš norādījis, ka Latvijā valsts centralizēts iepirkums ir problemātisks, un par piemēru varot ņemt bērnudārzus vai skolas, kuras, iepērkot ēdināšanu, saņem lētākus ārzemju produktus, kas, iespējams, nav pirmā svaiguma. Tieši šādā veidā, pēc Apiņa paustā, Rīga iepērk tramvajus, Dienvidu tilta celtniecību un ielu remontdarbus.
Viņš uzskata, ka valsts un pašvaldības iepirkumiem agri vai vēlu līdzi nāk politiķu ieteikumi, un visur, kur politiķi un ierēdņi kaut ko dara profesionāļu vietā, agri vai vēlu “atnāk ciemos” korupcija vai nekompetence.
Iepirkums parasti atrod lētāko preci, bet, kā skaidrojis Apinis, medicīnā tas parasti nozīmē medikamentus ar ļoti īsu vai jau gandrīz notecējušu derīguma termiņu. “Mums jau ir precedents – vakcīnas. Visiem, kas piemirsuši Gunta Belēviča ministrēšanas laiku ar neticami augstu mātes un grūtnieces mirstību, atgādināšu, ka 2016.gada sākumā divas grūtnieces nomira no gripas. Konkrētajā laikā vakcīna pret konkrēto gripu vienkārši nebija iepirkta, jo konkurss bija apstrīdēts,” stāstījis LĀB prezidents.
Viņš zinot arī daudz gadījumu, kad vakcīnas iepirktas ar pārlieku īsu derīguma termiņu un tiek izmestas, tāpēc Apinis uzskata, ka, ja valsts atgriezīsies pie centralizēta iepirkuma onkoloģijas preparātiem, noteikti šāds precedents notikšot.
Apinis uzsvēris, ka iepirkums parasti nozīmē vairākus piedāvājumus, kur izvēlas vēlamāko, bet pārējie pretendenti iepirkumu var apstrīdēt. “Onkoloģijā tas nozīmēs – zāles nebūs trīs, četrus mēnešus, kamēr tiks izskatīta sūdzība,” nobažījies ārsts.
Veselības ministrija (VM) lēš, ka, centralizēti iepērkot parenterāli ievadāmās ķīmijterapijas zāles, kuru iegāde apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, ietaupījums trīs gadu laikā varētu būt apmēram 1,8 miljoni eiro.
Kā iepriekš skaidrojusi VM, patlaban minētās zāles iekļautas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas sarakstā, tāpēc to izsniegšanu nodrošina aptieka, tomēr tās pacientam ievadāmas tikai stacionāra vai dienas stacionārā apstākļos attiecīgā ārsta-speciālista uzraudzībā. Ministrija uzskata, – tā kā zāles pacients pats iegādājas aptiekā un tad dodas uz ārstniecības iestādi zāļu ievadei, pastāv risks, ka zāļu neatbilstošas uzglabāšanas dēļ posmā starp iegādi un zāļu ievadīšanu varētu tikt izmainīta zāļu efektivitāte un lietošanas drošība. Turklāt ir gadījumi, kad pacientam nemaz nav nepieciešams viss iegādātais zāļu daudzums, taču aptieka tās var izsniegt tikai tādā daudzumā un apjomā, kāds ir zāļu primārajā iepakojumā.
Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis iepriekš aģentūrai LETA paudis, ka, Ooganizējot šādus iepirkumus, būtiski ņemt vērā dažādus riskus, lai nerastos situācija, ka pacienti paliek bez ārstēšanas, jo nav medikamentu.
Onkologu asociācijas vēstulē VM teikts, ka iepirkumu normatīvi Latvijā izveidoti tā, ka jebkuram iepirkuma dalībniekam ir tiesības apstrīdēt iepirkuma komisijas pieņemtos lēmumus, tādējādi pastāv risks onkoloģijas pacientiem palikt bez nepieciešamajiem medikamentiem, ja kāds no organizētajiem iepirkumiem tiktu ierauts laikietilpīgā tiesvedībā un pārsūdzībā.
