Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Signe Jantone, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore
Aizvadītā vētra pārbaudīja ne tikai elektroapgādes, sakaru un transporta infrastruktūras noturību, bet arī spēju nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpi un zāļu apgādi. Latvijas zāļu ražotāji turpināja darbu arī elektroapgādes traucējumu apstākļos, apliecinot, cik nozīmīgas ir savlaicīgas investīcijas darbības nepārtrauktībā. Taču šī pieredze liek uzdot plašāku jautājumu: cik gatava plaša mēroga krīzēm ir Latvijas veselības aprūpes un zāļu aprites sistēma kopumā? Vai valsts ir darījusi pietiekami, lai krīzes brīdī būtu skaidra koordinācija, informācijas apmaiņa un rīcības kārtība dažādiem situācijas attīstības scenārijiem?
Vietējie zāļu ražotāji vētrai bija gatavi. Vai gatava ir valsts?
22.–23. augusta vētra, kas skāra teju visu Latvijas teritoriju, bija nopietns valsts kritiskās infrastruktūras pārbaudījums. Vētras kulminācijā elektroapgādes traucējumi skāra aptuveni 277 000 klientu. Bija traucēti sakari un apgrūtināta iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu saņemšana.
Arī Latvijas zāļu ražotājiem iepriekš sagatavotie krīzes plāni bija jāīsteno praksē, lai turpinātu ražošanu un atbilstoši uzglabātu gan izejvielas, gan saražoto produkciju. Tās vairs nebija mācības, bet reāls nozares noturības pārbaudījums. Uzņēmumu izveidotās sistēmas, tehniskie risinājumi un darbinieku gatavība ļāva saglabāt darbības nepārtrauktību.
Operatīvi rīkojās arī pārējie zāļu aprites ķēdes dalībnieki. Viņi darīja visu iespējamo, lai ātri atjaunotu skarto aptieku darbu, nodrošinātu zāļu apgādi un medikamentu uzglabāšanai piemērotus apstākļus. Daļa aptieku elektroapgādes un sakaru traucējumu dēļ īslaicīgi nevarēja strādāt. Vētra pārbaudīja nozares spēju mobilizēties un vienlaikus parādīja, ko uzņēmumi krīzes situācijā spēj atrisināt pašu spēkiem un kur nepieciešama lielāka valsts iesaiste.
Zāļu drošība un pieejamība nebeidzas pie rūpnīcas vai aptiekas durvīm. Pacientam ir maz labuma no tā, ka zāles ir saražotas un nogādātas aptiekā, ja krīzes brīdī tās nevar saņemt. Tā var notikt, piemēram, ja nedarbojas e-veselība vai citas valsts informācijas sistēmas un nav paredzēta alternatīva zāļu izsniegšanas kārtība. Turklāt daudzas zāles arī mājās jāuzglabā noteiktā temperatūrā. Ja vajadzīgos apstākļus nevar nodrošināt, var ciest medikamentu kvalitāte un efektivitāte, radot risku pacienta veselībai.
Tāpēc Veselības ministrijai sadarbībā ar nozari un citām iesaistītajām institūcijām jāizstrādā skaidrs rīcības plāns. Tajā jānosaka ne tikai slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbība krīzes apstākļos, bet arī ģimenes ārstu, aptieku, laboratoriju, zāļu ražotāju un piegādātāju uzdevumi. Katram sistēmas dalībniekam jāzina sava atbildība, pienākumi un lēmumu pieņemšanas kārtība.
Šoreiz veselības aprūpes sistēma un zāļu aprites ķēde spēja pietiekami operatīvi pielāgoties, nepieļaujot būtiskus pakalpojumu un zāļu pieejamības pārrāvumus. Taču vai varam būt droši, ka arī nākamā krīze noritēs pēc salīdzinoši labvēlīga scenārija?
Valsts veselības drošību nevar balstīt tikai uz uzņēmumu gatavību
Latvija joprojām importē aptuveni 95 % medikamentu un ir lielā mērā atkarīga no starptautiskajām zāļu piegādēm un ārvalstu ražotājiem. Mums nav valsts zāļu rezervju ambulatoro pacientu vajadzībām. Nav arī skaidra valsts līmeņa mehānisma, kas ļautu ilgstošu elektroapgādes, sakaru vai informācijas sistēmu traucējumu gadījumā nepārtraukti piegādāt zāles un izsniegt tās pacientiem.
Praksē sistēmas noturība lielā mērā balstās uz uzņēmumu gatavību: apgādes uzņēmumu veidotajiem minimālajiem zāļu krājumiem, alternatīviem piegādes risinājumiem, rezerves infrastruktūru un spēju operatīvi reaģēt. Nozare savu gatavību ir pierādījusi ne reizi vien. Tomēr atsevišķu uzņēmumu iniciatīva nevar būt vienīgais valsts veselības drošības pamats ilgtermiņā.
Vētras pieredzei jākļūst par pamatu konkrētiem lēmumiem. Latvijai nepieciešams vienots valsts līmeņa krīzes plāns zāļu apgādei un izsniegšanai. Tajā jāparedz skaidra informācijas apmaiņas kārtība starp valsts institūcijām un nozari, zāļu izsniegšana bezsaistes režīmā, kā arī iepriekš jānosaka aptiekas un ģimenes ārstu prakses, kuru darbība krīzes apstākļos nodrošināma prioritāri. Šajās vietās priekšroka dodama elektroapgādes un sakaru atjaunošanai vai alternatīvu risinājumu nodrošināšanai, vajadzības gadījumā paredzot arī papildu drošības pasākumus.
Vienlaikus jāveido kritiski svarīgo medikamentu valsts rezerves ambulatoro pacientu vajadzībām. Jānosaka arī šo rezervju uzturēšanas un atjaunošanas kārtība ikdienā, kā arī to sadales un piegādes principi krīzes laikā.
Vietējā ražošana ir daļa no valsts drošības
Būtiska nozīme sistēmas noturībā ir arī pašas valsts zāļu ražošanas jaudām. Vietējo ražotāju stiprināšana nav protekcionisms vai sentimentāls patriotisms. Tā ir pragmatiska valsts drošības politika.
Arī Eiropas Savienība arvien vairāk uzmanības pievērš zāļu ražošanas jaudām Eiropā un kritiski svarīgo zāļu piegāžu drošībai. Pandēmijas pieredze apliecināja: jo vairāk nepieciešamo zāļu spējam saražot Eiropā, jo mazāka ir mūsu atkarība no trešajām valstīm un ievainojamība piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumā.
Vietējai ražošanai šajā sistēmā ir konkrēts uzdevums. Ja starptautiskās piegādes ir traucētas, Latvijas ražotāju jaudas var izmantot valsts vajadzībām ātrāk, nekā iespējams saņemt zāles no attālām ārvalstu rūpnīcām, kuru piegādes var aizņemt vairākas nedēļas. Tāpēc jau pirms krīzes jābūt skaidram, kādas zāles un kādā apjomā Latvijā spējam saražot, kādas izejvielas jāglabā rezervē un cik ātri nepieciešamības gadījumā šīs ražošanas jaudas var izmantot.
Gatavību krīzei nevar sākt veidot tad, kad tā jau ir sākusies. Diemžēl krīze pēc krīzes rāda, ka valsts no iepriekšējām kļūdām nemācās pietiekami un tās atkārtojas. Aizvadītā vētra apliecināja, ka Latvijas zāļu ražotāji, apgādes uzņēmumi un aptiekas spēj reaģēt un saglabāt zāļu aprites un farmaceitiskās aprūpes nepārtrauktību arī būtisku, taču kopumā īslaicīgu infrastruktūras traucējumu apstākļos. Tomēr vienota valsts zāļu drošības sistēma, kas ļautu efektīvi un koordinēti rīkoties arī ilgstošās krīzēs, vēl nav izveidota. Ir pienācis laiks izmantot nozares pieredzi, gatavību un nesenās krīzes mācības, lai šādu sistēmu izveidotu.
Zāļu ražošana, apgāde un farmaceitiskā aprūpe nav tikai veselības aprūpes un ekonomikas jautājums. No tām ir atkarīga valsts spēja nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles un terapiju arī tad, kad ierastās sistēmas pārstāj darboties. Nozare jau gadiem aicina dialogā un sadarbībā izstrādāt un ieviest skaidru, praktiski īstenojamu modeli zāļu pieejamības nodrošināšanai jebkuros apstākļos. Taču tālāk par ministrijas vadības apņemšanos un solījumiem rīkoties pagaidām nav tikts.
Cerams, ka vēlēšanu troksnis drīz norims un jaunā valdība zāļu pieejamību un drošību izvirzīs par vienu no savām prioritātēm. Latvijas pacientiem ir vajadzīgi savlaicīgi lēmumi, skaidra atbildība un sistēma, kas darbojas arī krīzē.
Avots: LETA
