Lai arī ar kanēļmaizītēm varam mieloties kaut vai ik dienu, kanēlis vislabāk iederas Ziemassvētku smaržu kompozīcijā. Kanēlis uzmundrina, sasilda un ir veselīgs, un tieši tas aukstā laikā mums visvairāk ir vajadzīgs.
Kanēļkoki (Cinnamomum) ir lauru dzimtas (Lauraceae) mūžzaļi koki vai krūmi ar aromātiskām lapām un mizu. Ģintī ir aptuveni 300 sugu, kas aug Ziemeļ- un Dienvidamerikas, Āfrikas, Āzijas, Okeānijas un Austrālijas tropu un subtropu apvidos. Arī kamparkoks (Cinnamomum camphora) pieder šai ģintij.
Kanēli iegūst no kanēļkoku mizas, taču tikai viens no kokiem ir īstā kanēļa avots. Tas ir Cinnamomum verum jeb. C. zeylanicum – Ceilonas kanēļkoks, kura dzimtene ir Šrilanka (līdz 1970. gadam Ceilona). Šis koks izaug līdz 10-15 m augsts, bet mizas iegūšanai divus gadus audzētu stādu nogriež pie zemes, lai tas dzītu daudzas atvases, kuras nocērt, novelk mizu, tai noņem ārējo raupjo kārtu un izžāvē. Tā iegūst kanēļa standziņas ar ieritinājušos mizas malu. Koku kultivē Šrilankā, Indijā, Javā, Sumatrā, Filipīnās, Brazīlijā, Austrumāfrikā, Centrālamerikā. Ceilonas kanēļkoka miza ir plānāka un gaišāka nekā pārējo kanēļkoka sugu miza, lai gan tās krietni atšķiras atkarībā no audzēšanas reģiona un apstākļiem.
Tā saukto neīsto kanēli parasti iegūst no Ķīnas (Cinnamomum cassia), Indonēzijas (Cinnamomum burmannii) vai Vjetnamas (Cinnamomum loureiroi) kanēļkoka. Garšvielu tirgotāji kokus, no kuriem iegūst neīsto kanēli, sauc par kasijām, bet tiem nav nekāda sakara ar smaillapu kasiju jeb sennu (Cassia angustifolia).
Ķīnas kanēļkoks (Cinnamomum cassia) arī ir mūžzaļš, līdz 15 m augsts koks, kas savvaļā aug Ķīnas dienvidos, bet to kultivē arī citur Austrumāzijā. Šī koka miza tiek saražota visvairāk un tiek lietota par garšvielu, bet to uzskata par mazāk vērtīgu.
Lētākā ir Indonēzijas kanēļkoka (Cinnamomum burmannii) miza. Šī koka mizas ēteriskā eļļā nav aromātam būtiskas vielas eigenola, ēteriskās eļļas ir maz, tāpēc no tā iegūtu kanēli uzskata par mazvērtīgāku. Tam nav īstajam kanēlim tik raksturīgās vieglās, saldās garšas un smaržas, šī koka miza ir rūgtenāka.
No Vjetnamas kanēļkoka (Cinnamomum loureiroi) iegūtā garšviela kvalitātes ziņā ir augstvērtīgākā no visām neīstajām.
Amerikā ar kanēli lielākoties saprot kasijas pulveri, Eiropā dominē īstais kanēlis. Kasijas pulvera garša ir asāka un rūgtenāka, tāpēc to vairāk izmanto pie gaļas ēdieniem, sautējumiem, zupām, bet Ceilonas kanēli pie saldajiem ēdieniem. Maltā veidā parasti iegādājamies īstā un neīstā kanēļa maisījumu un tas vienlīdz labi der gan par saldu, gan sāļu ēdienu piedevu.
Gadā pasaulē saražo 27–35 tūkstošus tonnu kanēļa, no kurām Ceilonas kanēlis veido 7,5–10 tūkstošus tonnu. Lielāko daļu kanēļa saražo Indonēzijā un Ķīnā. 2014. gadā Indonēzijā saražoja 43%, Ķīnā 33%, Vjetnamā 15% un Šrilankā 8% no kopējā kanēļa produkcijas.
Kā atšķirt īsto kanēli no neīstā?
No tirgū pieejamās produkcijas kanēli vizuāli var mēģināt atšķirt tikai nemaltā veidā, proti, kamēr tas ir standziņās. Ceilonas kanēļkoka miza ir plānāka un ieritinājusies tikai no vienas puses, rullī veidojot daudzus slāņus (atgādina cigāru). Mizai un pulverim ir dzeltenbrūna krāsa. Smarža ir viegla, izsmalcināta, ļoti patīkama.
Kasijas miza ir daudz biezāka, ar raupjāku struktūru, miza parasti ieritinājusies no abām pusēm, tā ir cietāka, to grūtāk samalt. Mizai un pulverim ir sarkanbrūna nokrāsa. Interesanti, ka smarža ir intensīvāka tieši kasijas kanēlim, tai ir piparota nots.
Jodu saturošs reaģents īsto kanēli nekrāso vai iekrāso vāji, bet neīsto krāso tumši zilu.
Kanēlis veselībai
Gada nogalē kanēļa aromāts rada siltuma un mājīguma sajūtu, kas vien jau mazina stresu un līdz ar to uzlabo veselību. Īstā kanēļa koka mizā ir daudz ēteriskās eļļas, tā tonizē, uzmundrina, uzlabo garastāvokli, darbaspējas un smadzeņu aktivitāti. Taču arī uzturā lietots kanēlis dara daudz laba. Kanēlī ir antioksidanti, dzelzs, magnijs, tannīni, flavonoīdi, glikozīdi, terpenoīdi un antrahinoni. Tā aldehīdi nodrošina aromātu, kumarīni garšu.
Austrumu medicīna augstu vērtē kanēļa sildošās īpašības, un kopā ar ingveru iesaka saaukstēšanās gadījumā. Viduslaiku ārsti esot lietojuši kanēli pret klepu, aizsmakumu un rīkles iekaisumu. Vai tā tiešām ir, varam izmēģināt paši, šo traucējumu gadījumā vairākas reizes dienā apēdot tējkaroti medus ar šķipsniņu kanēļa. Kanēlis der par konservantu, jo tā sastāvā esošais kanēļaldehīds kavē baktēriju un sēnīšu augšanu.
Pret pinnēm gatavo medus un kanēļa masku, pievienojot tējkaroti malta kanēļa trīs ēdamkarotēm medus, savukārt matu stiprināšanai noder maska, ko pagatavo no siltas olīveļļas, ēdamkarote medus un tējkarotee kanēļa.Lai atsvaidzinātu elpu un cīnītos pret zobu apgulsnēm, der kanēļa košļājamā gumija, bet var arī zobu irbulīšus piesūcināt ar kanēļa eļļu un ik pa laikam pakošļāt. Tas palīdz arī smēķēšanas atmešanai un diētas ievērošanai.
Ceilonas kanēļkoka mizu rūgtajos medicīniskajos balzamos, ziedēs, linimentos, emulsijās lieto ārīgi pret sāpēm un ādas slimībām.
Tautas medicīnā kanēlis lietots pret gremošanas traucējumiem, caureju, meteorismu, sliktu dūšu, drudzi, saaukstēšanos.Pētīta kanēļa spēja normalizēt holesterīna līmeni un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem glikozes līmeni asinīs. Izvirzīta hipotēze, ka kanēļa darbīgās vielas kavē gremošanas enzīmu darbību, tādējādi palēninot gremošanu un novēršot glikozes strauju nonākšanu asinīs.
Zane Spāre
Vairāk par “AteroLip” sirds un asinsvadu veselībai – http://www.lotos-pharma.com/lv/sirds-un-asinsvadu-veselibai/aterolip-5d/
Vēres:
- Rubine H., Eniņa V. Ārstniecības augi. R., Zvaigzne ABC.
- Difference between cinnamon and cassia. http://www.differencebetween.info.
- Costello R. B., Dwyer J. T., Saldanha L., Bailey R. L., Merkel J., Wambogo E. Do Cinnamon supplements have a role in glycemic control in type 2 diabetes? A narrative review. J. Acad. Nutr. Diet., 2016 Nov; 116 (11): 1794-1802. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/27618575
- Rao V., Gan S. H. Cinnamon: a multifaceted medicinal plant. Evid. Based Complement. Alternat. Med., 2014 Apr 10. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4003790/.