Laboratoriskie izmeklējumi kvotu žņaugos

Laikraksts Diena ziņo, ka valsts apmaksāto izmeklējumu finansējums jau tagad pārtērēts, un līdz gada beigām varētu veidoties 16-18 miljonu eiro liels robs. Nozarē strādājošie ceļ trauksmi, un, kā jau iepriekšējos gados ierasts, visticamāk, nāksies meklēt papildu līdzekļus no pakalpojumiem, kam tie nav iztērēti. Veselības ministrija (VM) solās meklēt risinājumus un sakārtot sistēmu tā, lai pieliktu punktu šai hroniskajai situācijai.

Šim gadam VM laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķīrusi 35,6 miljonus eiro, no tiem pirmajā ceturksnī iztērēti jau 13,5 miljoni eiro, kas ir par 4,6 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots. Arī iepriekšējos gados aina bijusi līdzīga: pērn un aizpērn nācās piestiķēt vairāk nekā 12 miljonu eiro.

VM pārstāve Sanita Janka uzskaitīja vairākus iemeslus, kāpēc nepieciešamā summa šim mērķim arvien pieaug: jauni izmeklējumi, kas saistīti ar Covid-19 un tā pārslimošanas sekām; sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanās un novecošanās, kam pretī nav adekvāta finansējuma; jaunu veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu apmaksa.

Inga Bērziņa (JV) vērsa uzmanību uz privāto laboratoriju 2021. gadā gūto peļņu, kas pieaugusi vairākkārt: vienai tā ir 20 miljonu eiro, otrai – 11 miljonu eiro. Tas liek uzdot jautājumu: vai nav jāpārskata izmeklējumu izmaksas, jo šie skaitļi liecina nevis par valsts finansējuma trūkumu, bet pārdozēšanu. «Vai uz izmeklējumiem, kas tiek veikti klīniskajā universitātes slimnīcā, nebūtu jāskatās savādāk, jo tur pakalpojums tiek sniegts kompleksi, un tā pēc tam būtu jāatvēl lielāka samaksa nekā tad, ja ir tikai laboratorisks izmeklējums,» ieteica I. Bērziņa. «Ja var nopelnīt 20 miljonus, tad uz tā nabadzības fona, kas ir veselības aprūpē, tas ir nesamērīgi, tas pats sakāms par radioloģiju – arī tur tarifi jāpārskata,» viņai pievienojās Ingrīda Circene (JV).

Rādītāju kāpums skaidrojams ar apjomīgo kovidlaika testēšanu, jo izmeklējumi ar molekulārās bioloģijas metodēm ir ļoti dārgi, norādīja S. Janka. Samaksa laboratorijām atšķiras: mazajām tas tiek segts viens pret vienu, bet lielajām tiek piemērots koeficients 0,9 (ja nopelna 100 eiro, valsts sedz 90 eiro). Attiecībā uz tarifiem – tas ir skatāms kontekstā, iespējams, kaut ko var samazināt, bet par to jārunā ar NVD.

Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka balstīties uz 2021. gada datiem nebūtu korekti, jo tos ietekmēja pandēmija. Jāatceras, ka privātuzņēmumi iesaistījās testēšanā, arī skolēnu testēšanā, jo valsts ar saviem spēkiem netika galā. Turklāt tas prasīja no šajā darbā iesaistītajiem milzīgu darbu un pārslodzi. Par peļņu runājot – valsts ir tā, kas nosaka cenu, un tad laboratorija izlemj, vai to akceptēt. Jāņem vērā, ka lielajām laboratorijām lielāko ienākumu daļu veido maksas pakalpojumi. Nav arī tā, ka peļņa tiktu tērēta īpašnieku savrupmāju celtniecībā, tā tiek ieguldīta laboratoriju infrastruktūrā un iekārtās, kas nemitīgi ir jāmodernizē. Taču arī I. Pētersone piekrīt, ka tarifus dažādās pozīcijās var pārskatīt un lielākajām laboratorijām izmaksas ir mazākas nekā nelielajām, tāpēc lielajām varētu mainīt koeficientu. Viņa aicināja politikas veidotājus runāt skaidru valodu: sak, mēneša kvota ir tik un tik liela, ja tā izpildīta, «virsnormas» pacients jāmudina nākt nākamā mēneša 1. datumā, kad varēs saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu, vai arī jāveic tas par maksu.

Laboratoriju pārstāvji uzsvēra: valsts apmaksātie pakalpojumi kovidlaikā bija 70%, bet šobrīd tie ir 49%, pārējie ir apdrošinātāju segtie vai maksas pakalpojumi. Arī valsts ieguldījums šajā ziņā nebūt nav tas lielākais, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā.

Ģimenes ārsti saredz iespējas ieekonomēt, piemēram, aizstājot krietni dārgākus izmeklējumus ar lētākiem, bet tikpat efektīviem. Taču pārmest, ka uz šiem izmeklējumiem tiek nosūtīts pārmērīgi, nevarot, jo patiesībā uz citu valstu fona mēs šajā ziņā ļoti atpaliekam. Savukārt dublēšanās saistīta ar neefektīvu e-veselības sistēmu. Tāpēc nebūtu jāveido vēl kādi birokrātiski šķēršļi. «Noteikti negribētu, lai viss beigtos ar sodu vai sankciju ieviešanu tiem ģimenes ārstiem, kas «pārmērīgi» nosūta uz izmeklējumiem, jo tas atsauksies uz ārstniecības kvalitāti,» sacīja ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Avots: LETA, Diena