Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Biedrība ParSirdi.lv kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāj sievietes sirds veselības mēnesi ar akciju “Sievietes sirds un VISS(ums)”, kas norisināsies no 8.februāra līdz 8.martam.
Sirds slimības ir sieviešu nāves iemesls nr.1 Latvijā un pasaulē. 2022.gadā no asinsrites sistēmas slimībām mira 15839 cilvēki jeb 52,3% no visiem mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem. 57,6% no cilvēkiem, kuru nāves cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības, bija sievietes.* Savukārt EUROSTAT dati liecina, ka sievietēm Latvijā vidēji ir 55,4 veselīgi nodzīvotie mūža gadi un līdz ar to esam priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā.**
Ik gadu februārī pasaulē atzīmē Go red for Women dienu, kad tiek aktualizēta sievietes sirds veselība un dāmas tiek aicinātas tērpties sarkanā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem. Jau 10 gadus arī biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar kardiologiem un citiem speciālistiem aicina Latvijas sievietes pievērst uzmanību sirds veselībai.
Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Šogad akcijas ietvaros kopā ar speciālistiem aktualizēsim sievietes sirds veselības saistību ar citām slimībām, īpaši, 2. tipa cukura diabētu, nieru slimību, kā arī izplatītākajiem riska faktoriem, kas ir kopīgi daudzām slimībām. Aicināsim paraudzīties uz sievietes veselību kā VISSumu, kura centrā ir sirds. Februārī un martā plānots izplatīt izglītojošus un informatīvus materiālus sievietēm par un ap sirds veselību, aicināt uz iedvesmojošiem pasākumiem, piedalīties veselīgās aktivitātēs un veikt bezmaksas veselības risku pārbaudes.”
Kardioloģe, Latvijas Universitātes asoc. prof. Iveta Mintāle: “Daudzu hronisku slimību iemesls sievietēm ir tādi riska faktori kā augsts asinsspiediens, holesterīna un glikozes līmenis, liekais svars un aptaukošanās, kā arī smēķēšana! Novēršot šos riska faktorus, varam mazināt gan dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību, tostarp, sirds mazspēju, mirdzaritmiju, asinsvadu aterosklerozi, gan 2. tipa cukura diabētu, nieru slimību, onkoloģiskās saslimšanas, podagru u.c. Pat tad, ja pašsajūta ir laba, aicinu katru sievieti vismaz reizi gadā pārbaudīt savu veselību un atcerēties, ka ieguldījums veselīgā dzīvesveidā ir investīcija, kas atmaksāsies daudzkārtīgi!”
Endokrinoloģe Dr. Med. Kristīne Ducena: “Adipozitāte jeb aptaukošanās ir globāla un strauji pieaugoša veselības problēma, kas palielina daudzu blakus slimību, tai skaitā sirds un asinsvadu, 2. tipa cukura diabēta, nieru un virkni citu slimību risku. Ir aprēķināts, ka aptuveni 45-50% sieviešu, iestājoties grūtniecībai, ir virssvars vai aptaukošanās. Aptaukošanās veicina insulīna rezistenci, kā rezultātā attīstās hronisks zemas aktivitātes iekaisums gan sirds struktūrās, gan daudzos smadzeņu reģionos, kas potenciāli negatīvi var ietekmēt gan pašu sievieti, gan jaundzimušā attīstību. Turpretim, līdz ar menopauzes iestāšanos, sievietēm ar 2. tipa cukura diabētu strauji pieaug sirds un asinsvadu slimību risks, ko veicina gan liekais svars, gan estrogēna samazināšanās, gan nepietiekama diabēta metabolā kompensācija.
Labā ziņa – aptaukošanās ir novēršams process un, samazinot svaru, samazināsies gan insulīna rezistence, gan sirds un asinsvadu slimību risks. Sievietēm ar pierādītu sirds un asinsvadu slimību un/vai 2. tipa cukura diabētu rekomendējam griezties pie profesionāļa pēc padoma – agrīna diagnostika, kā arī savlaicīga un vadlīnijās balstīta terapija, nodrošina ne tikai cukura līmeņa pazemināšanos, bet aizsargā arī no nieru un sirds slimību riska, kā arī samazina ar tām saistītās komplikācijas.
Samazināt aptaukošanās un diabēta izraisītos riskus ir iespējams, lai gan tas prasīs ilgu un neatlaidīgu darbu, kura galvenais dalībnieks būsiet jūs pašas. Es gribētu jūs iedrošināt un noticēt, ka tas ir iespējams, savukārt, mēs, ārsti, būsim kopā ar jums, lai sniegtu atbalstu un profesionālu padomu. Jūsu pagātnes problēmas ir Jūsu augšanas resurss.”
Nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. Ieva Ziediņa: “Sievietes biežāk nekā vīrieši cieš no hroniskas nieru slimības jeb nieru mazspējas, tāpēc sievietēm ir par vienu nelabvēlīgu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru vairāk nekā vīriešiem. Mūsdienās hroniska nieru slimība biežāk ir cukura diabēta, arteriālās hipertensijas vai aterosklerozes komplikācija, nevis pašu nieru kamoliņu vai kanāliņu darbības traucējumu rezultāts, kā tas bija agrāk. Rūpējoties par savu veselību – sirdi un asinsvadiem – mēs rūpējamies arī par nierēm un citiem orgāniem, kā arī par vispārējo labsajūtu. Mīļas dāmas, domājot par citiem, neaizmirsīsim par sevi!”
Fizisko aktivitāšu fiziologs un ergoterapeits Dr. Med. Rūdolfs Cešeiko: “Regulāras un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes ir īsts brīnumlīdzeklis, kas palīdz uzlabot veselību un pašsajūtu. Tās palīdz stiprināt sirds veselību, samazināt stresu, uzlabo garastāvokli un pašapziņu. Ir jāatrod laiks aktīvām kustībām, pat tad, ja ir tikai 30 minūšu dienā. Tas var būt jebkas, kas jums patīk, piemēram, skriešana, pastaigas, peldēšana, spēka vingrinājumi, deju nodarbības vai vienkārši staigāšana svaigā gaisā! Sievietes Sirds veselības mēnesī aicinu dāmas pievienoties veselības vingrošanai “Sestdienas rīti sirds ritmā”, kas norisināsies sestdienās no plkst.10.00 līdz 11.00 pie Māras dīķa.”
Tuvākās aktivitātes:
Sestdienas rīti sirds ritmā
Veselības vingrošana kopā ar fizisko aktivitāšu fiziologu, ergoterapeitu un Fizisko aktivitāšu fonda dibinātāju Dr. med. Rūdolfu Cešeiko. Iespēja reizi nedēļā piedalīties bezmaksas veselības vingrošanas nodarbībās speciālistu vadībā laika posmā no 8.februāra līdz 8.martam.
Vieta, laiks: sestdienās plkst.10:00 – 11:00 pie Māras dīķa Āgenskalnā (no Mārupes ielas puses). Nodarbības ilgums – 60 min.
Līdzi: laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, ērti apavi, ūdens vai silta tēja. Papildu inventārs nav nepieciešams.
Nodarbībās būs gan kardioslodze, gan spēka vingrinājumu elementi – pierādījumos balstītas fiziskās aktivitātes, kuras ir pa spēkam ikvienam. Iepriekšējā pieredze nav nepieciešama. Mēs uz vietas par katru parūpēsimies!
Informatīvos materiālus par sievietes sirds veselību un veselības pārbaudēm, veselīgas receptes un iedvesmojošus ieteikumus meklējiet: www.parsirdi.lv un www.vidusjurasdieta.lv
Latvijas sieviešu sirds veselība un veselības pašvērtējums:
Saskaņā ar Latvijas populācijas šķērsgriezuma pētījumu*** 24% sieviešu Latvijā ir paaugstināts asinsspiediens, 61% sieviešu ir paaugstināts sliktā jeb ZBL holesterīna līmenis, 21% ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, 29% sieviešu ir liekais svars, bet 30% ir aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30), savukārt 15,2% sieviešu ikdienā smēķē.
46% sieviešu savu veselību vērtē kā labu, 46% kā vidēju un tikai 8% – kā sliktu.
Ja veselam cilvēkam ir 0 vai 1 riska faktors, tad ārsti to uzskata par zemu sirds un asinsvadu slimību (SAS) attīstības risku; ja cilvēkam ir 2 līdz 3 riska faktori, tad pacientam ir vidēji augsts vai augsts SAS risks; savukārt cilvēkiem ar 4 un 5 riska faktoriem ir ļoti augsts SAS risks.
Pārsteidzošs ir fakts, ka 29% sieviešu ar 4 – 5 riska faktoriem jeb ļoti augstu SAS risku savu veselību vērtē kā labu un tikai 9% – kā sliktu. Tas liek aizdomāties, vai spējam atpazīt riska faktorus un objektīvi novērtēt to ietekmi uz veselību šobrīd un ilgtermiņā.
Lai arī augsts un nekontrolēts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) ir viens no nozīmīgākajiem sirds un asinsvadu riska faktoriem, 28% sieviešu ar nekontrolētu paaugstinātu asinsspiedienu savu veselību vērtē kā labu, un tikai 12% to novērtē kā sliktu.
Paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni asinīs (virs 3 mmol/l****) uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības un perifēro artēriju slimības risku. Tomēr – 43% sieviešu ar paaugstinātu ZBLH līmeni asinīs vērtē savu veselību kā labu un tikai 8% to novērtē kā sliktu.
Glikozes līmenis asinīs (virs 5,6 mmol/l) ir neatkarīgs sirds un asinsvadu slimību, išēmisko sirds slimību, miokarda infarkta un trombemboliska smadzeņu insulta riska faktors. 30% Latvijas sieviešu ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs ir labs veselības pašvērtējums un 13% gadījumu veselības pašvērtējums ir slikts.
Lieko svaru un aptaukošanos nevar nejust! Tie ir vairāki spaiņi ūdens, kurus cilvēks ik dienu nēsā sev līdzi, taču 44% sieviešu ar lieko svaru savu veselību novērtēja kā labu un tikai 5% – kā sliktu. 29% sieviešu ar aptaukošanos bija labs veselības pašvērtējums un tikai 14% savu veselību uzskatīja par sliktu.
Smēķēšanu ikdienā atzīst aptuveni 15% sieviešu un 41% smēķētāju sieviešu savu veselību ir novērtējušas kā labu, bet kā sliktu – tikai 11%!
Augstāk minētie fakti nozīmē, ka esošus riska faktorus vai pat to kombinācijas varam nejust, līdz varam iedzīvoties kādā no sirds un asinsvadu, nieru vai citām slimībām. Tāpēc – ieteicams vismaz reizi gadā veikt asinsanalīzes un izmērīt asinsspiedienu, samazināt lieko svaru un atteikties no kaitīgiem ieradumiem, kā arī konsultēties ar ārstu par riska faktoru samazināšanas iespējām.
* Veselības statistikas datu bāze: www.spkc.gov.lv
** EUROSTAT dati: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Healthy_life_years_statistics
*** Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskais pētījums, 2019.
**** Pēc jaunākajām Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeņa norma ir vēl zemāka. Jautājiet savam ārstam!
