Migrēnas slimnieki nesagaida cerēto pienesumu kompensējamo zāļu sarakstam

Zāles pret migrēnu ir dārgas un izmaksā no vairākiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro mēnesī. Gita Rubene, kura ar galvassāpēm sadzīvo jau no bērnības, bet nu tās kļuvušas hroniskas, atzīst, ka līdz šim meklētas dažādas iespējas, tostarp zāles pērkot Lietuvā. Tur atsevišķus medikamentus var dabūt pat teju trīs reizes lētāk. Kas šeit maksā ap 30 eiro, tur – ap 11.

“Finansiāli tas griež ļoti, bet mēs ar manu ģimeni esam izvēlējušies modeli, ka es strādāju mājās tik, cik es varu. Un dienās, kad es patiešām jūtos slikti un, lai nepārsniegtu šīs te ieteicamās zāļu devas mēnesī, ir dienas, kad es nedzeru zāles, vienkārši noguļu, nomokos,” viņa stāsta.

Ko nozīmētu iztikt vispār bez migrēnas zālēm pat nav iespējams iztēloties, jo galvassāpēm jau tā ir pakārtota ikdiena. “Pašreiz man ir tāds vidējais aritmētiskais – 10 līdz 15 lēkmes mēnesī. Neskaitot to, man vēl ir vieglās galvassāpju dienas, kas ir pārējās dienās, līdz ar to man galva sāp principā nepārtraukti. Ar diskomfortu es dzīvoju ikdienā,” ko nozīmē migrēna, raksturo Gita.

Taču tabletes, kuras lieto, sākoties lēkmēm, kompensējamo zāļu sarakstā neiekļāva vispār, bet reizi mēnesī veicamu injekciju, kura ļauj sāpēm nesākties, iekļāva, bet ar īpašiem nosacījumiem ar Rīgas Austrumu vai P.Stradiņa slimnīcu konsīlija lēmumu. Un nav skaidrs, vai tā pienāksies.

Turklāt migrēnas pacienti jau secinājuši – tiem, kam tās nepiešķir konsīlijs, būs jāmaksā vēl vairāk. Dita Balode, kurai mēdz būt pat 20 migrēnas lēkmes mēnesī, tāpēc atzīt, ka lielu prieku ziņa par zāļu iekļaušanu sarakstā nenesa. “Iekļautas ir  špricējamās zāles “Ajovy”, un pirms tam mēs paši viņas maksājām 320 eiro mēnesī. Un līdz ko iekļāva kompensējamā sarakstā, valsts apmaksā 554 ar kaut ko, un pēc pāris nedēļām arī mums kā parastiem patērētājiem pacēla cenu,” viņa stāsta.

To, ka cena pēc zāļu iekļaušanas kompensācijas sistēmā tiešām ir augstāka, ražotāja “Teva Baltics” apstiprina. Tas esot tādēļ, pirms iekļaušanas sarakstā cena kā inovatīvam medikamentam, samazināta, lai uzlabotu zāļu pieejamību.

Taču kompensētas šīs zāles tiks tikai tiem pacientiem, kuriem bez rezultāta izmēģināti jau vismaz trīs dažāda tipa medikamentus.

Stradiņa slimnīcā jau bijis pirmais konsīlijs. No trim pacientiem kompensācija pēc noteiktajiem kritērijiem apstiprināta vienam. Slimnīcā gan saka – labi, ka vispār beidzot šiem pacientiem kaut ko sāk kompensē, jo migrēna ir viena no biežākajām diagnozēm un otrs biežākais iemesls darba nespējai.

Slimnīcas neiroloģe Ināra Logina atzīst: “Protams, mēs arī no ārstu puses gribējām vairāk. Ne tikai šo specifisko profilaksi, kas vajadzīgs nelielam lokam  (pie tam – iekļauts tikai viens medikaments, bet ir vēl citi veidi), bet arī tie lētākie – nespecifiskie preparāti, arī mēs gribētu sagaidīt, un mēs esam par to arī cīnījušies šos 20 gadus.”

Piesakot iekļautās zāles kompensējamo zāļu sarakstā, piedāvātie kritēriji to apmaksai bija mazāk stingri, bet diskusiju rezultātā pacientu grupa sašaurināta.

Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja secina, ka, jā, tā ir šaura grupa, bet ar kaut ko bija jāsāk, un izvēle krita uz šo. Dienestā skaidro: viss atduras pret finansējumu, un, ja būs iespēja, medikamentus liks klāt un pacientu loku paplašinās. “Mēs katru gadu veidojam prioritāro pasākumu sarakstu. Mēs arī migrēnu liekam iekšā un migrēnai nepieciešamos medikamentus, un  strādājam pie papildus aprēķiniem. Un tas  ir atkarīgs no tā, kāds būs piešķirtais finansējums, lai mēs varētu turpināt citu medikamentu grupu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā,” skaidroja Rugāja.

Tomēr finansējums, lai arī ik gadu un arī šogad palielināts, pēc Veselības ministrijas teiktā, arī ir lielākais klupšanas akmens, ne tikai runājot par šo, bet arī citām pacientu grupām, kas gaida uzlabojumus.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere saka: “Mums vajadzētu sistēmas attīstībai vismaz 150 miljonus. Šobrīd nacionālajā veselības dienestā ir izvēlēti 70 medikamenti, kurus varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā – tie ir izmaksu efektīvi, tiem ir ieguvums pacientu ārstēšanai – viss ir novērtēts, arī cena, atbilstoši efektam. (..)  Ja mums būtu arī 100 miljoni, protams, ka tas būtu nesalīdzināmi lielāks ieguvums. Bet, ja mums tagad ir14,6 miljoni jaunu zāļu iekļaušanai, tad ja mēs skatām pret 150 – tas ir desmit reizes mazāk.”

Turklāt kompensējamo zāļu budžets ik gadu tiek apstiprināts ar jau ieprogrammētu deficītu pat apstiprinātajiem medikamentiem. Gadu no gada sākumā tiek ieplānota viena summa, bet gada beigās – ir cita – lielāka un šiem jau plānošanas laikā prognozētajiem izdevumiem nauda vēlāk tiek prasīta papildu piešķīrumu veidā.

Arī tagad vērtējot Veselības ministrijas plānus par papildu līdzekļiem šim gadam, Finanšu ministrija norāda, ka tie neatrisina finanšu deficīta jautājumu, kas jau zināms, gada beigās būs ap 17 miljoniem.

Lai arī kopējais budžets ik gadu aug, visu pieaugumu Veselības ministrija negrib novirzīt deficīta dzēšanai, jo vajag arī jaunas zāles un aptvert plašāku pacientu loku.

Šobrīd kompensējamos medikamentus gadā saņem nepilni 300 000 pacientu. Ar jau konceptuāli ieplānoto budžeta pieaugumu šogad klāt vajadzētu nākt vēl ap 800, bet nākamgad un aiznākamgad – virs 1500. Taču tāpat valsts nevarot atļauties medikamentus, pat visām diagnozēm, kas atzītas kā tādas, kurām zāles būtu jākompensē.

Vienlaikus vēl papildu naudu jau ieplānotajiem piešķīrumiem Veselības ministrija visdrīzāk nesagaidīs, jo valsts makā vairāk naudas nebūšot. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) sarunā ar LTV “de facto” norādīja: “Pie tā, kā es vēlētos to šobrīd atrisināt, tas nav manās iespējās (..) Es redzētu, ka ja vēl aizsardzībai, tad par to mēs varam runāt, bet citām sfērām tas nebūtu iespējams. Pie tam tā ekonomika izaugsme tikko sāk atjaunoties un smagāku nodokļu slogu mēs nevarēm likt virsū, tā ka es gribu teikt, ka valdība jaunus izdevumus uzņemties nevar.”

Ne tikai migrēnas slimniekiem, bet arī daudzām citām pacientu grupām tas nozīmē vēl lielāku neskaidrību, vai un kā turpmāk notiks zāļu saraksta papildinājumi.

Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele atzīst, ka jau ir sāpīgi skatīties ministriju mūžīgo stīvēšanos par naudu. “Iespējams, ka mums tieši tāpēc ir mazāk šo te cilvēku pirktspēja, sliktāka veselība – tikai tāpēc, ka mēs nevaram nodrošināt saviem iedzīvotājiem pamatpakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai viņi dzīvotu normālas dzīves. Un katru gadu atrunāties par to, ka mums nav naudas, ka jūs prasāt kaut kādas neiespējamās lietas – nu mēs nekur nenonāksim. Jo šis dialogs, kā mēs redzam vismaz pēdējos 30 gadus, viņš arī tāds ir –  vieni nedod naudu, otri saka, ka mums vajag arvien vairāk naudas, un tas zelta vidusceļš ir kaut kur pa vidu, bet mēs viņu nemākam atrast.”