Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Nepiekrītot premjeres viedoklim par veiktajiem ieguldījumiem veselības aprūpē un iebilstot sagatavotajam valsts budžeta projektam, Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina rast papildu naudu nozarei, samazinot finansējumu aizsardzībai.
30.septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka tieši nepietiekamā nozares finansējuma dēļ Latvijā saskaņā ar jaunākajiem OECD datiem gada laikā mirst par 5500 cilvēkiem vairāk nekā vidēji Eiropā. “Tās ir potenciāli novēršamās nāves cilvēkiem darbspējīgā vecumā,” uzsvēra Keris.
Viņš pauda, ka veselības nozare valdībai ir prioritāte vārdos, nevis darbos, jo nozares iesniegto pieprasījumu par “izdzīvošanas minimumu” – 153,27 miljonus eiro, valdība nav radusi iespēju apmierināt.
“Jā, NATO saistību minimums ir 2% [no iekšzemes kopprodukta]. Jā, Ukrainai ir jāpalīdz – lai būtu 2,5% [no iekšzemes kopprodukta], bet tad pārējo varētu novirzīt veselības aprūpei, lai būtu mazāk novēršamo nāvju,” izteicās Keris.
Līdztekus viņš aicināja finansējumu rast no tiem līdzekļiem, kas šobrīd plānoti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu līdzfinansēšanai.
Kā raksturoja Keris, situācija veselības aprūpē ir smaga, un tas neesot tikai arodbiedrības vērtējums, bet gan arī OECD, gan Eiropas Komisijas (EK) ekspertu vērtējums.
Viņaprāt, pie tā, ka Latvijā iedzīvotāju skaits strauji sarūk, vainojams nepamatoti zemais finansējums valsts veselības aprūpei, kas izraisa augstu novēršamo mirstību, garas rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, un līdz ar to arī iedzīvotāju neapmierinātību.
Savukārt zemās algas nozarē izraisījušas hronisku cilvēku deficītu – tik lielā mērā, ka tas faktiski kavē valsts veselības aprūpes politikas īstenošanu, pauda Keris.
Viņš sacīja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir zaudējusi gandrīz 800 000 iedzīvotāju, kas esot tuvu trešajai daļai no valsts iedzīvotāju skaita. “Tie ir zaudējumi, kas ir salīdzināmi ar Pirmā pasaules kara radīto postu,” sacīja Keris, piebilstot, ka to nav izraisījusi neatkarības atgūšana, bet gan daudzi “kļūdaini, bezatbildīgi politiski lēmumi”, tajā skaitā lēmumi par valsts veselības aprūpes ilgstošu “badināšanu”.
Veselības ministrijai (VM) 2025.gadā paredzēti 1,9 miljardi eiro, no tā ES fondu finansējums ir 8,5 miljoni eiro, kas tiks palielināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai izpildes gaitā. Savukārt pamatfunkcijām ir paredzēti 1,903 miljardi eiro.
Savukārt VM prioritātēm nākamgad papildu plānots piešķirt 24,9 miljonus eiro. 21,5 miljoni eiro paredzēti kompensējamiem medikamentiem – galvenokārt novirzīti onkoloģijas zālēm, retām slimībām un atsevišķām citām vajadzībām.
No ES fondiem veselības nozarei kiberdrošības jautājumu risināšanai plānoti papildu 827 000 eiro un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kapacitātes stiprināšanai – 2,6 miljoni eiro.
VM iesniedza prioritāšu pieprasījumu nākamā gada budžetam par 153,27 miljoniem eiro. “Šī summa jau ir ļoti liels kompromiss, tā ir apmēram puse no tā līdzekļu daudzuma, kas nozarei būtu vajadzīgi saskaņā ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam,” sēdē atzīmēja Keris.
Viņš piebilda, ka ja nebūs šī “izdzīvošanas minimuma”, tad jārēķinās, ka nākamā gada nozares budžets ar vislielāko varbūtību izraisīs veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos. Līdz ar to LVSADA šādam valsts budžeta projektam nekādā gadījumā nepiekrīt.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē norādīja, ka veselības nozarei pagājušajā gadā papildu tika piešķirts vislielākais finansējums no visām nozarēm – 275 miljoni eiro, un ka šī finansējuma daļa saglabājas gan nākamajā gadā, gan aiznākamajā gadā.
Keris Siliņai nepiekrita. “Tas būtu ļoti jauki, ja šī nauda tiktu pievienota pie reālā nozares finansējuma, kas ir bijis iepriekšējā gada beigās, bet diemžēl tā tas nav,” sacīja Keris, norādot, ka nozares finansējums pagājušā gada beigās bija aptuveni 1,8 miljardi eiro, bet 275 miljoni eiro tika pievienoti pie tā finansējuma, kas bija gada sākumā – aptuveni 1,6 miljardiem eiro. Līdz ar to, realitātē nozarei šogad bijuši papildu 80 miljoni eiro, kas faktiski ļāvis to proporcijā no iekšzemes kopprodukta noturēt aptuveni iepriekšējā gada līmenī, atzīmēja Keris.
“Attiecībā uz nākamajiem gadiem mūs sagaida tieši tas pats. Proti, jūs plānojat nozares finansējumu būtiski nepalielināt, kas ir ļoti skumji,” sacīja Keris.
Siliņa līdztekus arī norādīja, ka pozitīvā ietekme uz veselības nozares personālu būs no nodokļu reformas, jo līdz 4000 darbiniekiem “uz rokas” būs vairāk naudas. Arī tam Keris iebilda, atzīmējot, ka gan Eiropas Komisija, gan OECD ir norādījuši uz veselības aprūpes personāla darba samaksas nepamatoti zemo konkurētspēju tautsaimniecībā.
“Tie kompensējošie pasākumi, kas attiecas uz visu tautsaimniecību kopumā, veselības nozarē strādājošo darba samaksas konkurētspēju nekādā veidā nepalielinās,” uzskata Keris.
Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pirmdien skatīja aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu. Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.
Premjere sēdē arī norādīja, ka nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%.
Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.
Avots: LETA
