Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Patiešām interesantu apkopojumu par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, izveidojis Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā?. Deviņi ministriju valsts sekretāru vietnieki pērn atalgojumos saņēmuši kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, izpētījuši raidījuma veidotāji.
Kad izlasa visu raidījuma apkopoto informāciju par valsts sekretāriem izmaksātajām atlīdzībām, piemaksām par to un par šo, par naudas balvām, prēmijām un beigu beigās vēl par iespēju piestrādāt diezgan naudīgā blakus darbā, nākas secināt, ka tieši tādēļ proporcionāli tam, cik labi dzīvo augstākā ierēdniecība valsts pārvaldē, tik slikti mums sokas ar valsts ekonomikas attīstību un nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietošanu.
Raidījumam izsniegtie Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmas dati liecina, ka 2024. gadā kopumā valsts sekretāru vietnieku amatos visās ministrijās pilnu vai nepilnu gadu strādājušas 49 amatpersonas. Šī ir amata kategorija, kas valsts institūciju amata katalogā iekļauta otrajā augstāk apmaksātajā algu grupā, kur pērn algas minimums bija 4045 eiro, bet maksimums – 6934 eiro.
Visiem valsts sekretāru vietniekiem izmaksātā kopsumma, ko veido piemaksas, prēmijas, naudas balvas, virsstundu apmaksa, atvaļinājuma pabalsti un veselības apdrošināšana, pērn bijusi 753 423 eiro. Pēc Finanšu ministrijas ar vairāk nekā 186 000 eiro ar gandrīz divkārt mazāku summu –96 000 eiro – seko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Ekonomikas ministrija ar 85 000 eiro. 50 000 eiro robežu pārsniedz arī Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija, bet vismazākajā apjomā atlīdzības papildus algai saņēmuši divi valsts sekretāra vietnieki Zemkopības ministrijā – 14 000 eiro.
Labi, ja vēl kaut kā var saprast šīs dažādās piemaksas, pabalstus, prēmijas un naudas balvas pie pamata algas, tomēr daudz jautājumu rodas par papildu amatiem (pārsvarā vadošiem) dažādās valsts kapitālsabiedrībās.
Un te nu tomēr ir jautājums – vai vispār un cik kvalitatīvi uz diviem būtiskiem krēsliem sēdoši cilvēki spēj pildīt abu amatu pienākumus.
Un vai brīdī, kad amatpersona pievēršas viena amata pienākumu pildīšanai, vai viņam tiek samazināts atalgojums otrajā amatā, kura pienākumus tā tobrīd neveic?
Diezgan skaidra atbilde tāpat ir jau zināma – nekas tamlīdzīgs nenotiek. Un šie amati valsts pārvaldē nav vienīgie tādi. Bet tikmēr valsts stāsta, ka pietrūkstot naudas.
Avots: LETA, Diena
Un kā farmaceits parastais šo divkosību var ietekmēt?