Dienas Bizness: Latvijā ir visaugstākā jaunu un vidēja vecuma vīriešu mirstība ES

Latvijā vīriešu mirstība vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem ir trīskārt augstāka nekā vidēji ES

Pēc kopējās vīriešu mirstības 2023. gadā pirmajā vietā Eiropas Savienībā bija Bulgārija (16,9 mirušie uz 1000 vīriešiem), bet otrajā vietā – Latvija (15,4 mirušie uz 1000 vīriešiem), liecina Eurostat dati.

Starp Bulgāriju un Rumāniju

Eiropas sešiniekā pēc vīriešu mirstības vēl iekļuva Rumānija (13,8 mirušie uz 1000 vīriešiem), Horvātija (13,8 mirušie uz 1000 vīriešiem), Ungārija (13,6 mirušie uz 1000 vīriešiem) un Lietuva (13,5 mirušie uz 1000 vīriešiem). Igaunija ar 11,8 mirušajiem uz 1000 vīriešiem bija devītā sliktākā Eiropā. Savukārt, vidēji ES 2023. gadā bija 11,1 mirušais uz 1000 vīriešiem.

Bulgārijā vīriešu mirstība bija par 52% augstāka nekā vidēji ES, bet Latvijā – par 38,5% augstāka. Jāatgādina, ka vidējie mirstības rādītāji ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam.

Jo lielāks ir vidējais dzīves ilgums, jo mazāks ir vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, ir lielāki mirstības rādītāji uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta vērā mirstība dažādās vecuma grupās. Pašreizējā tendence liecina – Latvija kopā ar Bulgāriju ir Eiropas Savienības līderos gan pēc sieviešu, gan vīriešu mirstības.

Atšķirība ir tikai tā, ka sieviešu mirstība ir mazāka par vīriešu mirstību, jo sieviešu vidējais dzīves ilgums ir garāks. Sieviešu mirstība detalizēti ir aplūkota rakstā Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība Eiropas Savienībā (Dienas Bizness, 2025. g. 30. septembris,16.–23. lpp.)

Vīriešu mirstība pamatīgi ietekmē vidējo dzīves ilgumu valstī

Nozīmīgi zem ES vidējā vīriešu mirstība bija Francijā (9,6 mirušie uz 1000 vīriešiem), Nīderlandē (9,5 mirušie uz 1000 vīriešiem), Beļģijā (9,4 mirušie uz 1000 vīriešiem), Spānijā (9,3 mirušie uz 1000 vīriešiem), Zviedrijā (9,0 mirušie uz 1000 vīriešiem), Šveicē (8,0 mirušie uz 1000 vīriešiem). 2023. gadā vismazākā vīriešu mirstība bija Norvēģijā (7,9 mirušie uz 1000 vīriešiem), Kiprā (7,7 mirušie uz 1000 vīriešiem), Maltā (7,1 mirušais uz 1000 vīriešiem), Īrijā (7,0 mirušo uz 1000 vīriešiem), Islandē (6,9 mirušie uz 1000 vīriešiem) un Luksemburgā (6,6 mirušie uz 1000 vīriešiem). Valstis ar vismazāko vīriešu mirstību ir valstis ar visgarāko sagaidāmo vīriešu mūža ilgumu. Raksta tabulās ir iekļautas ne tikai ES dalībvalstis, bet arī Šengenas līguma valstis (Šveice, Islande un Norvēģija), par kurām ir pieejami dati Eurostat datubāzē 2023. gadā.

2021. gada mirstības pieaugums

No 2011. gada Eiropas Savienībā pēc vīriešu mirstības stabila un absolūta līdere bija Bulgārija. Latvijai parasti bija otra lielākā vīriešu mirstība ES, izņemot 2013., 2015. un 2016. gadu, kad Latviju uz trešo pozīciju atspieda Lietuva. Savukārt 2020. gadā lielāka vīriešu mirstība nekā Latvijā bija Bulgārijā, Lietuvā un Rumānijā. Ir jāatzīmē, ka visām Baltijas valstīm no 2011. līdz 2019. gadam bija vērojama vīriešu mirstības stabilizācija un pat samazinājums pretēji ES vidējam, kur 12 gadu laikā bija tendences palielināties vīriešu mirstībai.

Būtiskas izmaiņas vidējā vīriešu mirstībā notika 2021. gadā, kad ievērojami palielinājās gan sieviešu, gan vīriešu mirstība Austrumeiropas valstīs. Latvijā vidējā vīriešu mirstība 2019. gadā bija 14,7 mirušie uz 1000 vīriešiem, 2021. gadā – 18,5 mirušie uz 1000 vīriešiem. Lietuvā 2019. gadā bija 14,3 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet 2021. gadā – 17,5 mirušie uz 1000 vīriešiem. ES vīriešu mirstība 2019. gadā bija 10,6 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet 2021. gadā – 12,2 mirušie uz 1000 vīriešiem.

2023. gadā vidējā vīriešu mirstība Eiropas Savienībā jau bija aptuveni līdzīga laika posmam pirms 2020. gada.

Vai pandēmija kā nāves cēlonis ir pārspīlēta?

Tik lielam vīriešu mirstības pieaugumam Latvijā, kāds bija vērojams 2021. gadā, ir nepieciešama rūpīga un detalizēta izpēte.

Minēsim tikai vienu piemēru. Kā liecina Eurostat ievietotie dati, tad Latvijā kopš 2011. gada mirstība no plaušu slimībām, tostarp plaušu infekcijas slimībām, bija ievērojami zemāka par ES vidējo. Mirstības rādītāji visiem iedzīvotājiem (gan sievietēm, gan vīriešiem) Latvijā bija divas reizes labāki nekā vidēji ES un ievērojami labāki nekā Zviedrijā. Visai līdzīgā līmenī – ievērojami labāki nekā ES un labāki nekā Zviedrijā – bija mirstības rādītāji no plaušu slimībām visās Baltijas valstīs. Tad pienāca 2021. gads un … Latvijā mirstības rādītāji ar ierakstītu nāves cēloni Covid, kas ir elpceļu infekcija, gandrīz divas reizes (+85%) pārsniedza ES vidējo. Tajā pašā laikā Igaunijā mirstība ar ierakstītu nāves cēloni Covid bija gandrīz tāda pati kā vidēji ES (par 7% augstāka). Zviedrijā mirstība ar nāves cēloni Covid 2021. gadā bija vairāk nekā divas reizes mazāka nekā vidēji ES. Statistika ir nepielūdzama. Kaut kas bija noticis! Var izteikt aizdomas, ka viena gada laikā Latvijas elpceļu slimību ārsti, kas vēl gadu iepriekš strādāja ar divas reizes labāku mirstības statistiku nekā vidēji ES, pēkšņi pārtrauca ārstēt pacientus un ļāva tiem mirt. Ja ir pamats šādām aizdomām, tad jaunajam ģenerālprokuroram ir jāuzsāk kriminālprocesi par noziedzīgu bezdarbību ar simtiem upuru. Iespējams, ka ir cits skaidrojums.

Latvijā un vēl vairāku Austrumeiropas valstu statistikā 2021. gadā kā nāves cēlonis Covid tika norādīts visiem pacientiem, kas nomira no jebkura cita nāves cēloņa, bet kuri neilgi pirms nāves bija Covid pozitīvi. Diemžēl, balstoties uz šādi iegūtas statistikas šausminošajiem skaitļiem, tika noteikti neproporcionāli stingri aizliegumi, vienlaikus liedzot normālu nepieciešamo medicīnisko palīdzību un aprūpi pacientiem ar citām diagnozēm.

Visticamāk, valdības noteiktie ierobežojumi bija viens no superaugstās mirstības cēloņiem Latvijā 2021. gadā, kuru pastiprināja arī citi cēloņi. Piemēram, ASV jaunā Veselības ministrijas vadība aicina pārbaudīt iespējamās Covid vakcīnas blakņu sekas uz mirstības pieaugumu ASV. Kā būs Latvijā?

Jaunu zēnu mirstība

Jaunu zēnu un pusaudžu vecumā līdz 15 gadiem mirstība Latvijā 2022. gadā bija mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Pēc šī rādītāja situācija Latvijā ir labāka par Eiropas Savienības standartiem.

2011. gadā Latvijā bija 0,73 mirušie zēni vecumā līdz 15 gadiem pret kopējo zēnu skaitu (ES tajā laikā šis rādītājs bija 0,42). 2011. gadā zēnu mirstība Latvijā bija sliktāka nekā Lietuvā (0,60 mirušie uz 1000 zēniem) un Igaunijā (0,39 mirušie uz 1000 zēniem). Pēc zēnu mirstības 2011. gadā Latvijai bija trešie sliktākie rādītāji ES. Lielāka zēnu mirstība nekā Latvijā 2011. gadā bija tikai Bulgārijā (0,98 mirušie uz 1000 zēniem) un Rumānijā (0,975 mirušie uz 1000 zēniem).

Igaunijā zēnu mirstības rādītāji pēdējo 12 gadu laikā bija labāki nekā vidēji ES. Zēnu mirstības rādītāji Latvijā ievērojami uzlabojās no 2019. gada, kad zēnu mirstība Latvijā kļuva mazāka par ES vidējo. Lietuvā zēnu mirstība sasniedza ES vidējo līmeni 2022. gadā.

No 2019. gada Latvijai par zēnu un pusaudžu mirstību nav par ko kaunēties. Tomēr, ņemot vērā citu ES dalībvalstu panākumus, to ir iespējams samazināt vēl vairāk. 2022. gadā viszemākā zēnu mirstība bija Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Islandē. 2022. gadā ES visaugstākā zēnu mirstība bija Rumānijā (0,57 mirušie uz 1000 zēniem), Slovākijā (0,53 mirušie uz 1000 zēniem), Bulgārijā (0,50 mirušie uz 1000 zēniem), Horvātijā (0,44 mirušie uz 1000 zēniem) un Francijā (0,38 mirušie uz 1000 zēniem).

Jauniešu mirstība

2022. gadā jauniešu mirstība vecumā starp 15 un 19 gadiem Latvijā (0,50 mirušie uz 1000 zēniem) jau bija vislielākā ES.

Latvijā vīriešu mirstība šajā vecuma grupā 2022. gadā par 47% pārsniedza ES vidējo. Tomēr 2022. gadā atšķirības starp šīs vecuma grupas jauniešu mirstību Latvijā, Bulgārijā un Polijā bija nenozīmīgas. Iepriekšējos gados Latvija nebija pirmajā vietā ES, jo dažādos gados lielāka mirstība bija arī citās valstīs.

Piemēram, 2021. gadā augstāka par Latviju jauniešu mirstība vecumā starp 15 un 19 gadiem bija Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Horvātijā, Slovākijā un Austrijā.

2021. gadā Latvijas jauniešu mirstība (0,43 mirušie uz 1000 jauniešiem) bija tikai nedaudz augstāka nekā vidēji ES (0,32 mirušie uz 1000 jauniešiem).

Jaunu vīriešu mirstība

2022. gadā pēc jaunu vīriešu mirstības vecumā starp 20 un 24 gadiem Latvija (0,91 mirušais uz 1000 vīriešiem) bija trešajā vietā ES, Latviju apsteidza Lietuva (0,97 mirušie uz 1000 vīriešiem) un Igaunija (0,94 mirušie uz 1000 vīriešiem). Latvijā vīriešu mirstība šajā vecuma grupā 2022. gadā par 62% pārsniedza ES vidējo.

Līdz 2016. gadam stabila ES līdere pēc jaunu vīriešu mirstības vecumā starp 20 un 24 gadiem bija Lietuva. No 2011. līdz 2015. gadam otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu vīriešu mirstības vecuma grupā starp 20 un 24 gadiem bija Igaunija, bet Latvija lielāko tiesu bija trešajā vietā. 2015. gadā Latvija pēc jaunu vīriešu mirstības (0,97 mirušie uz 1000 vīriešiem) apsteidza Igauniju un bija otrajā vietā ES, bet 2017. gadā jau kļuva par Eiropas līderi ar 1,16 mirušajiem uz 1000 vīriešiem. Arī 2020. gadā Latvija bija pirmajā vietā Eiropas Savienībā.

Eiropas līdere vīriešu mirstībā

2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā ES visās vīriešu piecgadu vecuma grupās starp 25 un 69 gadiem. Visās! Turklāt vīriešu mirstība Latvijā visās vecuma grupās no 25 līdz 54 gadiem 2022. gadā pārsniedza ES vidējo vismaz divas reizes, bet vecuma grupās starp 55 un 69 gadiem – divas reizes.

Vecuma grupā starp 25 un 29 gadiem no 2011. līdz 2015. gadam, kā arī 2017. un 2018. gadā pirmajā vietā ES bija Lietuva, bet Latvija bija otrajā vietā. No 2019. gada Latvija bija stabila ES līdere vīriešu mirstībā vecuma grupā starp 25 un 29 gadiem un tāda būs arī 2023. gadā, jo valstis, kuru dati raksta gatavošanas laikā vēl nebija pieejami Eurostat, parasti uzrāda ievērojami zemāku mirstību par Baltijas valstīm un Bulgāriju.

Vecuma grupā starp 30 un 34 gadiem visaugstākā vīriešu mirstība Eiropas Savienībā ir Latvijai un Lietuvai. Latvijā bija visaugstākā mirstība ES 2011., 2013., 2017.–2019., kā arī 2022. un 2023. gadā. Citos gados laika posmā no 2011. gada līdz 2023. gadam pirmajā vietā ES bija Lietuva, bet Latvija bija otrajā vietā.

Vecuma grupa starp 35 un 44 gadiem

Arī vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem visaugstākā vīriešu mirstība Eiropas Savienībā ir Latvijai un Lietuvai. Lietuva bija pirmajā vietā, bet Latvija – otrajā vietā ES pēc vīriešu mirstības šajā vecuma grupā no 2011. līdz 2016. gadam un 2020. gadā, bet no 2017. gada, izņemot 2020. gadu, Eiropas absolūta līdere vīriešu mirstībā šajā vecuma grupā ir Latvija.

2011. gadā Latvijā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem bija 4,45 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet 2021. gadā mirstība bija lielāka nekā 2011. gadā – 5,02 mirušie uz 1000 vīriešiem, 2022. gadā – 4,96 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet 2023. gadā – 4,79 mirušie uz 1000 vīriešiem. Vidēji ES vīriešu mirstība 2011. gadā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem bija 1,67 mirušie uz 1000 vīriešiem, bet 2022. gadā – 1,58 mirušie uz 1000 vīriešiem. Latvijā vīriešu mirstībā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem ir vērojams regress, nevis progress. Jāatzīmē, ka vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem 2022. gadā pārsniedza ES vidējo vairāk nekā trīs reizes.

2022. gadā pēc vīriešu mirstības vecumā starp 35 un 44 gadiem otra sliktākā ES dalībvalsts bija Lietuva (3,53 mirušie uz 1000 vīriešiem), bet trešajā vietā bija Igaunija (2,97 mirušie uz 1000 vīriešiem).

Tālāk sekoja Bulgārija (2,82 mirušie uz 1000 vīriešiem), Polija (2,81 mirušais uz 1000 vīriešiem), Rumānija (2,61 mirušais uz 1000 vīriešiem), Slovākija (2,04 mirušie uz 1000 vīriešiem) un Horvātija (2,03 mirušie uz 1000 vīriešiem). Vidēji ES 2022. gadā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem bija 1,58 mirušie uz 1000 vīriešiem. Viszemākā vīriešu mirstība 2022. gadā bija Kiprā (0,98 mirušie uz 1000 vīriešiem), Spānijā (0,97 mirušie uz 1000 vīriešiem), Zviedrijā (0,96 mirušie uz 1000 vīriešiem), Norvēģijā (0,95 mirušie uz 1000 vīriešiem), Šveicē (0,86 mirušie uz 1000 vīriešiem) un Luksemburgā (0,56 mirušie uz 1000 vīriešiem).

Jāatzīmē, ka 2022. gadā un arī citos gados Latvija bija pirmajā vietā Eiropas Savienībā arī pēc sieviešu mirstības vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem. Tomēr ir liela atšķirība. Latvijas sieviešu mirstība šajā vecuma grupā tikai divkārt pārsniedz Eiropas Savienības vidējo. Savukārt, Latvijas vīriešu mirstība trīskārt pārsniedz Eiropas Savienības vidējo. Turklāt Latvijā ir vislielākā vīriešu un sieviešu mirstības attiecība Eiropā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem. Šajā vecuma grupā Latvijā vīriešu mirstība ir 3,3 reizes lielāka par sieviešu mirstību. Vidēji Eiropas Savienībā šī attiecība ir 2,17 reizes. Vīriešu mirstība šajā vecuma grupā ir lielāka par sieviešu mirstību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un vienīgi Luksemburgā vīriešu un sieviešu mirstības attiecība vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem ir gandrīz vienāda – atšķirība ir tikai 6% liela.

Vecāka gadagājuma vīriešu mirstība

Arī vecuma grupā starp 45 un 49 gadiem visaugstākā vīriešu mirstība Eiropas Savienībā ir Latvijai un Lietuvai. Lietuva bija pirmajā vietā, bet Latvija – otrajā vietā ES pēc vīriešu mirstības šajā vecuma grupā no 2011. līdz 2016. gadam un 2020. gadā, bet no 2017. līdz 2023. gadam, izņemot 2020. gadu, pirmajā vietā ES bija Latvija, bet otrajā vietā – Lietuva. Vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 45 līdz 49 gadiem 2022. gadā pārsniedza ES vidējo 2,65 reizes.

Vecuma grupā starp 50 un 54 gadiem no 2011. līdz 2019. gadam visaugstākā vīriešu mirstība Eiropas Savienībā bija Latvijai un Lietuvai. 2020. gadā pirmajā vietā ES bija Bulgārija.

2021., 2022., 2023. gadā visaugstākā vīriešu mirstība ES šajā vecuma grupā bija Latvijai. 2022. gadā vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem pārsniedza ES vidējo 2,75 reizes. Ļoti līdzīgas tendences ir vērojamas vecuma grupās starp 55 un 59 gadiem un starp 60 un 64 gadiem. Arī šajās vecuma grupās visaugstākā vīriešu mirstība ES līdz 2016. gadam bija Lietuvai, bet no 2017. gada starp līderiem pēc mirstības ir arī Ungārija, Rumānija un Bulgārija. 2022. gadā vecuma grupās starp 55 un 59 gadiem un starp 60 un 64 gadiem visaugstākā vīriešu mirstība bija Latvijā – attiecīgi 17,3 un 26,2 mirušie uz 1000 vīriešiem. 2022. gadā vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem bija 2,3 reizes lielāka par ES vidējo, bet vecuma grupā no 60 līdz 64 gadiem – 2,1 reizi lielāka par ES vidējo.

Latvija ir neapstrīdama Eiropas Savienības līdere arī visjaunākā gadagājuma pensijas vecuma vīriešu mirstībā – vecuma grupā starp 65 un 69 gadiem. Laika posmā no 2011. līdz 2023. gadam tikai trīs gadus Latvija nebija pirmajā vietā ES pēc mirušo skaita uz 1000 vīriešiem vecuma grupā starp 65 un 69 gadiem. 2015. gadā augstāka vīriešu mirstība nekā Latvijā bija Lietuvā, 2020. gadā – Bulgārijā un Rumānijā, bet 2021. gadā – Bulgārijā. Pārējā laikā Latvija bija Eiropas Savienības līdere pēc vīriešu mirstības vecuma grupā starp 65 un 69 gadiem.

2022. gadā vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem bija aptuveni divas reizes lielāka par ES vidējo.

Sasniedzot lielāku vecumu, Latvija vairs nav starp Eiropas Savienības līderiem, bet ir viens no līderiem. 2022. gadā vīriešu mirstība Latvijā vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem par 86% pārsniedza ES vidējo, bet vecuma grupā virs 75 gadiem Latvijas vīriešu mirstība bija par 33% lielāka nekā vidēji ES.

Jaunu vīriešu mirstība ir ar plašu ietekmi

Ievērojami augstāka darbaspējas vecuma vīriešu mirstība, kāda ir vērojama Latvijā, rada ļoti nozīmīgas sociālās un ekonomiskās sekas. Tas, ka Latvijā šajā vecumā vīriešu mirstība ir trīskārt lielāka par sieviešu mirstību, nozīmē, ka ir trīskārt lielāka varbūtība, ka vidējā Latvijas ģimene zaudēs tēvu, nevis māti kā apgādnieku. Ekonomikā paaugstināta darbaspējas vecuma vīriešu un sieviešu mirstība nozīmē to, ka par nenodzīvoto gadu skaitu netiks radīta pievienotā vērtība (valsts bagātība), kura normāli būtu jārada ikvienam iedzīvotājam visa mūža garumā. Jaunu vīriešu un sieviešu pāragra mirstība nozīmē, ka netiks atgūti sabiedrības izdevumi izglītības iegūšanai. Turklāt lielākai mirstībai ir daudz lielākas negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas nekā migrācijai. Ikviens, kurš pārcēlies strādāt uz citu zemi, principā var atgriezties Latvijā. Daudzi, kas aizbrauca no Latvijas, saglabā sociālās un ekonomiskās saiknes ar Latviju: tiek uzturēti dzimtas īpašumi, tiek materiāli atbalstīti Latvijā palikušie tuvinieki utt. Pāragri mirušie darbaspējas vecuma iedzīvotāji šādu atbalstu nesniedz, un tie no aizsaules pat teorētiski nevarēs atgriezties Latvijā. Paaugstināta militārajam dienestam derīga vecuma vīriešu mirstība ir valsts drošības apdraudējums, jo vīrieši, kuri militāram dienestam derīgā vecumā pāragri nomirst, vairs nekad nevarēs palīdzēt Latvijai iespējamu drošības apdraudējumu gadījumā.

Mirstības iemesli liek aizdomāties par politiskajiem uzsvariem

Viena raksta ietvaros, protams, nav iespējams atrast atbildi par Latvijas darbaspējas vecuma vīriešu mirstības cēloņiem. Var tikai norādīt uz dažām niansēm, kas ir identificējamas CSP apkopotajā statistikā par nāves cēloņiem. Latvijā vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem 2021. gadā no saindēšanās ar kaitīgām vielām, kurās ietilpst gan alkohols, gan arī atkarību izraisošas narkotiskās vielas, bija 2,02 mirušie uz 10000 vīriešiem. 2022. gadā šīs grupas vīriešu mirstība no saindēšanās ar kaitīgām vielām bija vairāk nekā divas reizes lielāka (4,4 mirušie uz 10000 vīriešiem), bet 2023. gadā – vairāk nekā trīs reizes lielāka (6,28 mirušie uz 10000 vīriešiem). 2024. gadā saindēšanās ar kaitīgām vielām bija nāves cēlonis 11,3% vīriešu vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem. Kur ir kaut jel kāds trauksmes zvans no valdības, Veselības ministrijas, sabiedrisko mediju puses? Kur ir valsts mēroga analīze par patiesajiem procesiem, kas izraisa tik lielu jaunu un pusmūža vīriešu un sieviešu mirstības līmeni Latvijā, salīdzinot ar ES vidējo? Katrs ceturtais vīrietis vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem 2024. gadā nomira no asinsrites sistēmas slimībām.

Vienīgais nāves cēlonis, par kuru pēdējā laikā norisinās plašas politiskās diskusijas gan Saeimā, gan t.s. sabiedriskajā medijā, ir vardarbība. Turklāt tikai vardarbība pret sievietēm. CSP apkopotā statistika liecina, ka kopumā pēdējo desmit gadu laikā ir mazinājies bojā gājušo sieviešu un vīriešu skaits, kuru nāves cēlonis ir vardarbība. Ir nepatīkami to atgādināt tiem, kas iesaistījušies plašajās politiskajās diskusijās par vardarbību, bet nāve no vardarbības attiecas uz visiem – gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem.

Vīriešus tā skar ievērojami vairāk nekā sievietes. CSP dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā no vardarbības bojāgājušo vīriešu skaits 6,8 reizes pārsniedza vardarbībā nogalināto sieviešu skaitu.

2024. gadā šī attiecība bija 4,2. Tomēr, pat ja Saeima, policija, Tiesībsarga birojs un citas atbildīgās struktūras atradīs veidu, kā efektīvi rīkoties, lai mazinātu ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu bojāeju no vardarbības, tad tas neatstās nozīmīgu ietekmi uz vīriešu (un arī sieviešu) mirstību, jo 2024. gadā vardarbība bija nāves cēlonis tikai 1,8% no visiem mirušajiem vīriešiem vecuma grupā starp 35 un 44 gadiem. Cīņa pret vardarbību ir svarīga, bet vienlaikus daudz lielāki valsts resursi ir jānovirza, lai novērstu pāragru sieviešu un vīriešu mirstību arī no citiem nāves cēloņiem.

Avots: LETA, Dienas Bizness, Juris Paiders