“Šo visai satraucošo faktu ir svarīgi apzināties, jo tas uzliek īpašu atbildību ne tikai valdībai un parlamentam par papildus budžeta piešķiršanu pacientu ārstēšanai, bet arī darba devējam un uzņēmumu vadītājiem, kuriem jārūpējas par labu veselīgu darba vidi”, uzsver dr. Indra Štelmane Latvijas Diabēta federācijas prezidente.
Latvijā ar diabētu dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku, un eksperti lēš, ka vēl apmēram 5% iedzīvotāju varētu slimību neapzināties. Gandrīz katrs desmitais kolēģis darba kolektīvā varētu būt cilvēks ar šo slimību.
Diabēts nav neveselīga dzīvesveida rezultāts un nerodas no pārmērīgas saldumu lietošanas. Tā ir slimība, kuras pārvaldība nozīmē nepārtrauktu uzraudzību un pašdisciplīnu visas dienas garumā arī atrodoties darba vidē. Privātā telpā pacienti ir pielāgojušies dzīvei ar šo saslimšanu. Bet kā rāda Starptautiskā Diabēta federācijas dati, darba vidē saslimšana var radīt stresu un grūtības adaptēties.
Diabēts un karjeras izaugsme
Lai gan pēdējos gados ir pieaugusi izpratne par darbinieku labbūtību, daudzi cilvēki ar diabētu joprojām izjūt grūtības sabalansēt veselības vajadzības ar darba prasībām. Tādēļ daudzi izvēlas slēpt savu slimību vai nerunāt par to atklāti. Šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai viņu garīgo veselību, bet arī karjeras izaugsmes iespējas.
Šogad novembrī atzīmējamās Pasaules diabēta dienas tēma ir “diabēts un labbūtība” – īpaši fokusējoties uz atbalstošu darba vidi. Latvijas Diabēta federācija aicina darba devējus un darbiniekus pilnveidot zināšanas par cukura diabētu un rīkoties, lai veicinātu iekļaujošu un atbalstošu darba vidi cilvēkiem ar šo saslimšanu.
Saskaņā ar Starptautiskās Diabēta federācijas jaunākajiem datiem:
• Visā pasaulē 7 no 10 pieaugušajiem ar cukura diabētu jeb aptuveni 412 miljoni cilvēku ir darbspējīgā vecumā;
• 3 no 4 cilvēkiem ar diabētu ir bijusi trauksme, depresija vai cita garīgās veselības problēma;
• 4 no 5 cilvēkiem ir pieredzējuši t.s. “diabēta izdegšanu” jeb nogurumu no pastāvīgas sadzīvošanas ar slimību;
• 4 no 10 aptaujāto atzīst, ka sadzīvošana ar diabētu darba vietā negatīvi ietekmē viņu garīgo labbūtību.
“Šie skaitļi rāda, ka diabēts nav tikai medicīniska problēma – tā ir sociāla un ekonomiska realitāte. Darbs ir mūsu dzīves lielākā daļa, un tieši tur cilvēkiem ar diabētu ir jāsaņem izpratne un atbalsts,” uzsver Indra Štelmane Latvijas Diabēta federācijas prezidente.
“Mūsu mērķis ir atgādināt – cilvēks ar diabētu var būt pilnvērtīgs un produktīvs darbinieks, ja darba vietā ir sapratne un tiek ievērotas nelielas, bet svarīgas nianses – pārtraukumi, iespēja laikus paēst, drošas vietas insulīna glabāšanai,” skaidro Štelmane.
Ko var darīt darba devēji?
Darba devēji var spēlēt būtisku lomu darbinieku ar diabētu atbalstīšanā. Daži ieteikumi, kā veidot diabēta slimniekiem draudzīgāku darba vidi:
• nodrošināt elastīgumu, piemēram, iespēju pielāgot darba grafiku vai paņemt pārtraukumu glikozes līmeņa kontrolei;
• ieviest skaidras politikas un vadlīnijas darbinieku ar hroniskām slimībām atbalstam;
• uzklausīt bez aizspriedumiem un piedāvāt praktisku palīdzību;
• izglītot kolektīvu par diabētu un veicināt sapratni.
Pasaules diabēta diena tiek atzīmēta katru gadu 14. novembrī – Sera Frederika Bantinga dzimšanas dienā, kurš 1921. gadā kopā ar kolēģiem atklāja insulīnu.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju