Sāp auss vai dzirde kļūst slāpētāka? Kā laikus atpazīt ausu iekaisumu un izvairīties no komplikācijām

Sāk sāpēt auss, dzirde kļūst slāpētāka vai rodas sajūta, it kā viss skanētu “zem ūdens”? Daudzi to uztver kā nelielu saaukstēšanās blakni, taču aiz šiem simptomiem var slēpties divi atšķirīgi procesi – vienkāršs auss ventilācijas traucējums vai jau attīstījies iekaisums. Atšķirt tos ir būtiski, jo ārstēšana katrā gadījumā ir atšķirīga. Operējošs otolaringologs dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro, kā laikus pamanīt pirmās pazīmes, kad pietiek ārstēt degunu un kad vizīti pie LOR ārsta vairs nedrīkst atlikt.

Kāpēc deguns ietekmē ausis?

Auss ventilāciju nodrošina Eistahija kanāls – šaurs savienojums starp aizdeguni un vidusausi. Kad iesnu laikā deguna gļotāda pietūkst, šis kanāls var tikt bloķēts, un auss vairs netiek pietiekami ventilēta. Sākotnēji ausī var veidoties gan pozitīvs, gan negatīvs spiediens – šo stāvokli sauc par tubotītu.

Ja ventilācijas traucējumi saglabājas, vidusausī var sākt uzkrāties šķidrums, kas norāda uz sekretoru vidusauss iekaisumu. Ir svarīgi saprast, ka šajā posmā šķidruma klātbūtne vēl nenozīmē bakteriālu infekciju. Šis ir stāvoklis, kad auss “nedarbojas” pareizi tūskas dēļ, radot izteiktu aizlikuma sajūtu un dzirdes pasliktināšanos, taču tam vēl nav nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām.

Tomēr ir situācijas, kad attīstās akūts vidusauss iekaisums, kas nav saistīts tikai ar gļotādas tūsku un spiediena izmaiņām, bet gan ar primāru infekciju. Šādos gadījumos mikrobi no aizdegunes migrē uz vidusausi, radot strutainu iekaisumu. Bērniem šis process attīstās īpaši strauji anatomisko īpatnību dēļ.

7 vidusauss iekaisuma pazīmes bērniem

Tā kā mazie ne vienmēr spēj precīzi aprakstīt savas sajūtas, vecākiem jāpievērš uzmanība šādām pazīmēm:

• Nemiers naktī: sāpes bieži pastiprinās guļus stāvoklī spiediena izmaiņu dēļ.

• Auss aiztikšana: bērns bieži berzē, staipa vai spiež ausi.

• Izmaiņas uzvedībā: nepamatota raudāšana vai aizkaitināmība.

• Zīdaiņiem: raudāšana barošanas laikā, jo rīšanas kustības rada sāpīgu spiedienu ausī.

• Atteikšanās no ēdiena: apetītes zudums vispārējā diskomforta dēļ.

• Reakcija uz skaņu: šķietama “neklausīšana” vai vājāka reakcija uz skaņām.

• Paaugstināta temperatūra: bieži pavada akūtu infekciozu procesu.

7 vidusauss iekaisuma pazīmes pieaugušajiem

Pieaugušajiem simptomi parasti ir skaidrāk identificējami:

• Spēcīgas, pulsējošas sāpes ausī.

• Pilnuma vai aizkritušas auss sajūta.

• Autofonija – sajūta, ka sava balss ausī skan neparasti skaļi vai dūcoši.

• Troksnis vai zvanīšana ausīs (tinnitus).

• Dzirdes pasliktināšanās.

• Izdalījumi no auss, kas var liecināt par bungplēvītes plīsumu.

• Reibonis vai līdzsvara traucējumi.

Diagnostika: kur beidzas tūska un sākas infekcija?

Svarīgi saprast, ka aizlikums un šķidrums ausī (tubotīts / sekretors vidusauss iekaisums) ir viena situācija, bet akūts vidusauss iekaisums – pavisam cita.

• Tubotīts / sekretors vidusauss iekaisums: parasti nav ļoti izteiktu sāpju vai drudža. Šādos gadījumos galvenais uzdevums ir atjaunot auss ventilāciju, ārstējot degunu ar tūsku noņemošiem medikamentiem un hormonālo zāļu aerosoliem.

• Akūts vidusauss iekaisums: infekcija. Otoskopijā ārsts redz apsārtušu bungplēvīti, un pacientam ir izteikti klīniski simptomi, piemēram, spēcīgas sāpes un paaugstināta temperatūra. Šādos gadījumos ir nepieciešamas antibiotikas.

Kad vizīti pie LOR ārsta vairs nedrīkst atlikt?

Jākonsultējas ar speciālistu, ja parādās tā saucamie “sarkanie karogi”:

• Sāpes ausī kļūst pulsējošas, durošas un arvien stiprākas.

• Parādās strutaini izdalījumi no auss.

• Novērojama strauja vai pēkšņa dzirdes pasliktināšanās.

• Pievienojas reibonis, izteikts nespēks vai augsta temperatūra.

• Novērojat pietūkumu vai apsārtumu aiz auss.

Speciālista ieteikumi profilaksei

• Ārstējiet iesnas laikus: savlaicīga tūskas mazināšana degunā ir labākā profilakse, lai Eistahija kanāls netiktu nosprostots.

• Saudzīga deguna higiēna: jūras ūdens aerosolus vai mājās gatavotos izotoniskos sālsūdens šķīdumus lietojiet uzmanīgi.

• Nekādu ausu kociņu: tie traumē gļotādu un var iegrūst sēru dziļāk, radot papildu sarežģījumus.

• Laiks atpūtai: dodiet organismam laiku atveseļoties – pietiekams miegs un atpūta vīrusu sezonā ir būtiski imūnsistēmas darbībai.

• Ierobežojumi spiediena maiņām: kamēr ventilācija ausīs nav atjaunojusies, nav ieteicams lidot vai nirt, jo straujas spiediena izmaiņas var izraisīt sāpes vai pat bungplēvītes plīsumu.

Avots: LETA