Sākums » Jaunākie raksti » Onkoalianse un Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu Asociācija nosūta atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām
Onkoalianse un Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu Asociācija nosūta atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām

Onkoalianse un Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu Asociācija nosūta atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām

2025. gada 3. martā

Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze,

Ļoti cienījamās Saeimas frakcijas,

Augsti godātie ministri!

Latvijas veselības aprūpes finansējums jau ilgstoši būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Valsts izdevumi veselības aprūpei vairāk nekā desmit gadus svārstās ap 4–4,6% no iekšzemes kopprodukta, kamēr ES vidēji tie pārsniedz 7%. Šī hroniskā atpalicība ir radījusi strukturālu nepietiekamību – cilvēkresursu izsīkumu, pakalpojumu pieejamības plaisu starp reģioniem un augstu iedzīvotāju līdzmaksājumu slogu. Rezultātā Latvijā novēršamās mirstības līmenis ir viens no augstākajiem ES – 543 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr ES vidēji – 258.

Šī sistēmiskā nepietiekamība īpaši asi izpaužas onkoloģijā, kur finansējuma stagnācija 2026. gadā nozīmē tiešu pacientu dzīvības apdraudējumu. Vairāk nekā 5100 pacientu gaida dzīvību glābjošas zāles, jo 58 inovatīvi medikamenti vai jaunas indikācijas nav iekļautas kompensācijas sistēmā, un nepieciešami apmēram 100 miljoni eiro, lai šiem pacientiem nodrošinātu terapiju. Tās ir jaunās paaudzes zāles, kurām ir pierādīta ievērojama terapijas efektivitāte salīdzinoši ar līdzšinējo pretvēža terapiju un kuras līdz 80% ir definētas kā standarta terapija Eiropas vēža ārstēšanas vadlīnijās.

Vienlaikus 669 pacientiem nav nodrošināts finansējums terapijas turpināšanai, un nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro, lai nepieļautu ārstēšanas pārtraukšanu. Onkoloģisko medikamentu budžets saglabāts 2024. gada līmenī, lai gan pacientu skaits pieaudzis par 37%. Papildu finansējums kompensējamām onkoloģijas zālēm 2026. gadā nav paredzēts.

2025. gada oktobrī tika pieņemts “Onkoloģiskās aprūpes pakalpojumu plāns 2025.–2027. gadam”, taču plāna izpildei nav piešķirts finansējums. Tas nozīmē, ka valstī formāli pastāv stratēģisks dokuments ar skaidriem mērķiem, kuri ir saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas, Eiropas Vēža Uzveikšanas Plāna un Eiropas Vēža Organizācijas rekomendācijām, bet faktiski tas nav izpildāms. Šāda pieeja nav savienojama ar onkoloģijas definēšanu kā nacionālu prioritāti.

Publiski izskanējis apgalvojums, ka kopš 2023. gada finansējums onkoloģijai ir gandrīz dubultots. Pieejamie budžeta un NVD dati to neapstiprina. 2023.–2024. gadā finansējums patiešām pieauga, paplašinot kompensējamo zāļu klāstu un indikācijas, taču šis pieaugums bija kompensējošs – līdz 2023. gadam Latvijai bija zemākā piekļuve inovatīvām onkoloģijas zālēm Baltijā, un vajadzības jau tobrīd pārsniedza piešķirto finansējumu. Šis kāpums nenozīmē, ka Latvija būtu sasniegusi pietiekamu un ilgtspējīgu finansējuma līmeni – šobrīd Latvijā pieejami tikai 14% no pēdējos četros gados Eiropas Savienībā reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem, kamēr vidēji Eiropā tiek nodrošināti 50%.

Baltijas kontekstā pastāv risks būtiski atpalikt. Lietuva 2026. gadā paredz būtisku veselības budžeta palielinājumu, tostarp papildu 106 miljonus eiro medikamentu finansējumam, savukārt Igaunija palielina kompensējamo zāļu budžetu par aptuveni 6,6% jeb 16 miljoniem eiro. Latvijā šāds pieaugums nav paredzēts. Tas nozīmē, ka Latvija var atgriezties pēdējā vietā Baltijā pēc inovatīvo onkoloģijas zāļu pieejamības. Pacientam ar jau diagnosticētu vēzi zāļu pieejamība ir izšķirošais dzīvildzi ietekmējošais faktors – šajā posmā skrīnings vai profilakse konkrētā cilvēka iznākumu vairs nemaina. Šāda situācija ir ne tikai medicīniski bīstama, bet arī neētiska: valstī tiek veicināta agrīna diagnostika un skrīnings, taču pacientiem netiek nodrošināta ārstēšana.

Onkoloģija nav tikai veselības aprūpes jautājums. Tā ir cilvēkkapitāla, ekonomikas un valsts drošības jautājums. Novēršamā mirstība un darba spēju zudums rada tiešus ekonomiskus zaudējumus un samazina valsts konkurētspēju. Investīcijas mūsdienīgā onkoloģiskajā ārstēšanā nozīmē ilgāku dzīvildzi, saglabātas darbspējas un mazāku slogu sociālajai sistēmai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām valdību un Saeimu steidzami:

1) piešķirt papildus finansējumu 58 inovatīvo medikamentu (un jaunu indikāciju) iekļaušanai kompensācijas sistēmā, lai 5100 pacienti saņemtu dzīvību glābjošu terapiju;

2) 2026. gada budžetā nekavējoties paredzēt vismaz 10 miljonus eiro pacientu pieauguma segšanai jau kompensētajās diagnozēs, lai nepieļautu terapiju pārtraukšanu 669 pacientiem;

3) izveidot un apstiprināt stabilu un prognozējamu 10 gadu onkoloģijas finansēšanas un aprūpes uzlabošanas plānu, kurā onkoloģijas zāļu budžets tiek plānots atbilstoši reālajām pacientu vajadzībām un pieaugumam, nevis jāprasa no jauna katru gadu.

Vēstuli parakstījušās organizācijas (alfabēta secībā):

1. Biedrība “Dažādas paaudzes par dzīvi”

2. Fonds “Movember Latvija”

3. Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu Asociācija

4. Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”

5. Latvijas sieviešu-volontieru biedrība “VITA”

un citas nozares organizācijas atbilstoši elektroniskā paraksta kārtībai.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*