Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Vairāk saulainu dienu vēl nenozīmē, ka ar tām pietiek, lai organismā būtu optimāls D vitamīna līmenis. Kā zināms, zems D vitamīna līmenis tiek saistīts ar dažādu slimību risku, tostarp osteoporozi, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, atsevišķiem vēža veidiem, kā arī garastāvokļa traucējumiem un demenci. Taču arī pārāk lielas D vitamīna devas var radīt draudus veselībai.
“Svarīgi pirms D vitamīna preparātu lietošanas noskaidrot, vai un cik lielā mērā tā trūkst, jo, kā liecina pētījumi, pārmērīga D vitamīna uzņemšana ilgākā laika periodā rada draudus veselībai. Lai nozīmētu precīzu, individuālajām vajadzībām piemērotu devu, ir jāveic D vitamīna analīze, kas ir vienīgais veids, kā objektīvi novērtēt tā daudzumu organismā,” norāda Jana Osīte, SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.
“D vitamīns ietekmē ne tikai kaulu veselību, bet arī kalcija vielmaiņu, muskuļu darbību un citus procesus. Tieši tādēļ nav vēlams ne izteikts D vitamīna deficīts, nedz arī pārmērīgi augsts tā līmenis organismā. Ilgstoša pārāk lielu devu lietošana var izraisīt paaugstinātu kalcija līmeni asinīs, savukārt tas var veicināt nierakmeņu veidošanos, nieru darbības traucējumus, sirds ritma izmaiņas un citu veselības problēmu attīstību. Tāpēc D vitamīna lietošanai ir jābūt mērķtiecīgai un balstītai analīžu
rezultātos, nevis pieņēmumos,” uzsver endokrinoloģe “Veselības centru apvienībā” Maija Gureviča.
“Diemžēl dažkārt cilvēki pat nenojauš, ka pārdozē D vitamīnu, vienlaikus lietojot vairākus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā tas ir iekļauts. Tādēļ ir svarīgi rūpīgi sekot kopējai dienas devai un konsultēties ar farmaceitu vai ārstu par D vitamīna preparātu lietošanu,” atgādina sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Kāda D vitamīna deva ir droša?
Starptautiskās vadlīnijas pieaugušajiem iesaka lietot 800–2000 SV (starptautiskās vienības) dienā. Par drošu uzskata devu, kas nepārsniedz 4000 SV. Bērniem atkarībā no vecuma ieteicamā deva parasti ir 400–1000 SV, savukārt maksimālā pieļaujamā deva dažādās vecuma grupās ir 1000–4000 SV.
Atsevišķos pētījumos novērots, ka vecākiem cilvēkiem ļoti lielu D vitamīna devu lietošana var būt saistīta ar lielāku risku kritietiem, jo, paaugstinoties kalcija līmenim, var rasties apjukums, vājums vai koordinācijas traucējumi. “Tieši tāpēc nevajadzētu pārsniegt ārsta rekomendēto D vitamīna devu, uz savu galvu ieņemot divreiz vai trīsreiz vairāk un domājot, ka tādējādi būs lielāks ieguvums veselībai. Ne velti lielo devu D vitamīns ir recepšu medikaments, ko nozīmē ārsts noteiktu veselības problēmu gadījumā, tostarp D vitamīna deficīta ārstēšanai,” norāda farmaceite Ērika Pētersone.
Vienlaikus bailēs no D vitamīna pārdozēšanas nevajadzētu pilnībā atteikties no uztura bagātinātāju lietošanas, lai tā vietā stundām ilgi atrastos tiešā saulē, cerot, ka tādējādi dabiskā ceļā izdosies panākt lielāka D vitamīna daudzuma sintēzi ādā. “Pēc 15-30 minūšu ilgas sauļošanās D vitamīna sintēze būtiski vairs nepieaug, taču palielinās ādas bojājumu risks, sākot ar apdegumu veidošanos, priekšlaicīgu ādas novecošanos un beidzot ar vēzi,” norāda endkorinoloģe Maija Gureviča.
Ja vien ārsts nav rekomendējis citādi, profilaksei drošāk un arī efektīvāk ir lietot nelielas D vitamīna devas katru dienu, nevis visu nedēļai vai mēnesim paredzēto daudzumu uzņemt vienā reizē. Vienlaikus cilvēkiem ar pierādītu D vitamīna trūkumu D vitamīna līmeņa korekcija ir nepieciešama un var uzlabot kaulu, muskuļu un imūnsistēmas funkcijas.
Cik bieži pārbaudīt?
Salīdzinājumā ar citiem vitamīniem D vitamīna līmenis asinīs pieaug lēnāk. Vispirms tas uzkrājas taukaudos un aknās, tikai pēc tam pakāpeniski nonāk asinīs. Turklāt organismam ir nepieciešams laiks, lai ar uztura bagātinātājiem uzņemto D vitamīnu pārveidotu tā aktīvajā formā. “Pirmās izmaiņas analīzēs parasti ir novērojamas 2–4 nedēļu laikā pēc tam, kad uzsākts lietot D vitamīnu,” norāda laboratorijas ārste Jana Osīte.
Mūsu platuma grādos D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīts, jo saule atrodas pārāk zemu virs horizonta, lai UVB stari, kas ir nepieciešami D vitamīna sintēzei ādā, sasniegtu Zemi pietiekamā daudzumā. Tāpēc analīze būtu jāveic regulāri, vēl jo vairāk, ja ikdienā novēro nogurumu, nespēku, garastāvokļa svārstības vai ja bieži slimo, īpaši – ar elpceļu infekcijām.
Par iespējamu D vitamīna trūkumu var liecināt arī neizskaidrojamas muskuļu vai kaulu sāpes. Tāpat D vitamīna līmeni vajadzētu uzraudzīt, ja ir kāda hroniska slimība, diagnosticēta osteopēnija vai osteoporoze – trauslo kaulu slimība.
D vitamīna deficīta riska grupā ir grūtnieces, sievietes perimenopauzes vai menopauzes periodā, kā arī seniori no 65 gadu vecuma.
Kāpēc analīzes ir svarīgākas par minējumiem?
Speciālistes iesaka D vitamīna lietošanu balstīt analīžu rezultātos – vispirms noteikt tā līmeni asinīs, pēc tam izvēlēties piemērotu devu un nepieciešamības gadījumā kontrolēt rezultātus dinamikā. Tas palīdz izvairīties gan no nepietiekamas, gan pārmērīgas D vitamīna lietošanas.
“Galvenais secinājums: veselībai ir nepieciešams pietiekams un stabils D vitamīna līmenis, nevis maksimāli lielas devas. Latvijas apstākļos ar sauli vien bieži nepietiek, tādēļ svarīga ir regulāra veselības uzraudzība, tostarp veicot analīzes, un mērķtiecīga pieeja D vitamīna korekcijai,” rezumē speciālistes.
Avots: SIA “Centrālā laboratorija”
