Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Redzes veselības politika jāpavērš profilakses, nevis ārstēšanas virzienā
AR redzes problēmām saskaras lielākā daļa senioru, bet arī jaunāka gadagājuma cilvēkiem, kas, piemēram, sirgst ar cukura diabētu, tā ir nopietna problēma. It īpaši smagas sekas rada makulas tūska. Pērn 62 šīs slimības piemeklētiem pacientiem tika sākta valsts apmaksāta terapija, šogad tā plānota vēl 50. Latvijas Neredzīgo biedrība un Pensionāru federācija rosina paplašināt to loku, kam pienāktos šāds atbalsts, tostarp iekļaujot tos, kurus piemeklējusi vecuma makula.
Jāievieš nacionālais skrīnings
Pēdējos gados strauji pieaudzis redzes invalīdu skaits (par 18% vairāk), un I grupas invalīdu ir vairāk nekā II grupas (III – vislielākais skaits). Turklāt dzīves laikā iegūtā invaliditāte piemeklē vairāk nekā iedzimtā. Jāņem vērā arī tas, ka sabiedrība strauji noveco un bez savlaicīgas ārstēšanās neredzīgo skaits vēl palielināsies, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pauda Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais. Situāciju pasliktina tas, ka Latvijā nav ieviests nacionālais skrīnings, novedot pie novēlotas diagnostikas un neatgriezeniska akluma. Efektīvas zāles (anti- VEGF) pieejamas tikai šaurai grupai, optiskās koherences tomogrāfija pensionāriem bieži vien nav pa kabatai. Arī aprūpes kvalitāte atkarīga no dzīvesvietas. Rezultātā cilvēki pamet darba tirgu, valstij nākas maksāt ilgstošus pabalstus, nodrošināt sociālo rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus, kā arī asistenta pakalpojumus.
K. Biezais kā labu piemēru minēja Slovēniju, kur redzes veselības politika ir prioritāte. Valsts apmaksāts diabētiskās retinopātijas skrīnings pienākas visiem, pilnībā no publiskā finansējuma tiek segta diagnostika un mūsdienīga terapija. Šie ieguldījumi ir atmaksājušies – mazāk cilvēku zaudē redzi un saglabā darbaspējas. Lai situāciju uzlabotu Latvijā, biedrībai ir piecas prasības: agrīna atklāšana, kas panākama, iesaistot mobilās skrīninga vienības reģionos (pakalpojums tuvāk mājām); vienlīdzība – vienādi ārstēšanas un aprūpes standarti gan Rīgā, gan ārpus tās, pieejamība – valsts kompensācija zālēm vecuma makulas un diabētiskā retinīta pacientiem; informētība – ģimenes ārstu izglītošana par redzes riskiem un savlaicīgi nosūtījumi pie speciālistiem; rehabilitācija – pietiekams un pieejams valsts finansējums sociālajai rehabilitācijai.
Terapija vajadzīga arī senioriem
Tiem, kas sirgst ar diabētisko retinopātiju, redzes stāvokli ievērojami var uzlabot anti- VEGF intravitreālās injekcijas. Lielākajai daļai pērn valsts apmaksāto terapiju sākušo vērojami noturīgi rezultāti, apliecināja Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags.
Arī viņš rosināja paplašināt šā pakalpojuma saņēmēju klāstu, iekļaujot šajā grupā arī iepriekš ārstētus pacientus ar diabētisko makulopātiju un tos, kam ir vecuma makulas deģenerācija mitrā formā, kā arī tos, kas cieš no tīklenes asinsvadu patoloģijas.
Latvijas Pensionāru federācija pievienojās prasībai nodrošināt valsts apmaksātu anti-VEGF terapiju pacientiem ar vecuma makulas deģenerāciju.
Organizācijas pārstāve Liesma Kalve aprādīja, ka Latvijā ir otrais augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā un aptuveni puse senioru atzinuši, ka labprāt strādātu algotu darbu. Tai pašā laikā 57% strādājošo senioru atzinuši, ka redzes problēmas ietekmē viņu darbu. Grūtības rada arī ārstu pieejamība – 49% aptaujāto atzīmēja, ka ilgi jāgaida uz valsts apmaksātu pakalpojumu. Šobrīd ap 40% senioru ir veiktas manipulācijas (visbiežāk kataraktas operācijas – 31%), tās 45% ir apmaksājuši no saviem līdzekļiem, 39% – no valsts budžeta, 16% – no citiem, tostarp apdrošināšanas.
Komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) un deputāte Ingrīda Circene (JV) nepiekrita, ka uz valsts apmaksātām kataraktas operācijām ilgi jāgaida rindā. Tās šobrīd praktiski nav. Savukārt Paula Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore Guna Laganovska aicināja finansējumu, kas paredzēts glaukomas un kataraktas operācijām, nenovirzīt citiem mērķiem, piemēram, intravitreālajām injekcijām, jo tad atjaunosies rindas uz valsts apmaksātajām operācijām.
L. Kozlovska gan norādīja, ka attiecībā uz intravitreālajām injekcijām un to izlietojumu vajadzīgi dati un to analīze, jo, iespējams, esošais finansējums ļauj nodrošināt šo terapija papildu pacientiem, jo ne visiem ir vajadzīgs maksimālais injekciju daudzums.
Uzsvars jāliek uz profilaksi
J. Vanags vērsa uzmanību uz oftalmoloģijas reformas trūkumiem. Nacionālais veselības dienests (NVD) izsludinājis apspriešanai pilnīgi negatavu oftalmologu atlases projektu, ko pierādīja tas, ka tika saņemts ap 300 iebildumu. Atlase plānota atbilstoši publisko iepirkumu likumam, un šāds formāts nesasniedz NVD izvirzītos mērķus: pakalpojumu centralizāciju un mazo monoprakšu samazināšanu, jo uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem varēs pieteikties ikviens šīs jomas speciālists. Tas rada vairākus riskus: kvalitātes kritumu, pieejamības samazināšanos, īpaši reģionos, pediatriskajā un senioru grupā, kvalificētu speciālistu trūkumu un sadrumstalotu pakalpojumu sniedzēju klāstu.
Mīnuss ir tas, ka atlasē nav iekļauti pediatriskie oftalmologi, jo viena no prasībām ir – speciālistam jāpieņem gan pieaugušie, gan bērni. NVD vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Linda Celmiņa-Ķeze gan iebilda, norādot, ka acu ārsti, kas pieņem tikai bērnus, ir tikai četri, tāpēc tā nebūtu uzskatāma par problēmu.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka, rūpējoties par profilaksi, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centrs izveidos bērnu redzes aprūpes ceļvedi, kas ietvers algoritmus ģimenes ārstiem un oftalmologiem un paredzēs optometristu iesaisti bērnu redzes aprūpē.
Tāda pieeja mazinās rindu pie oftalmologa pacientiem ar jau noteiktiem redzes traucējumiem. Savukārt tiem, kuriem novēroti riski, projekta laikā apskate būs biežāka un padziļinātāka.
S. Janka atgādināja, ka oftalmologs ir tiešās pieejamības speciālists, tāpēc ir grūti izkontrolēt, kam viņa konsultācijas tiešām nepieciešamas.
Patlaban VM kopā ar NVD pēc Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas iniciatīvas vērtē oftalmologa tiešās pieejamības jautājumu.
Valsts apmaksātos acu skrīningos un redzes aprūpē atbilstoši kompetencēm un deleģējumam varēs piedalīties ārsts oftalmologs, optometrists un medicīnas māsa, teica L. Celmiņa-Ķeze.
Paredzēts, ka pēc pacienta redzes skrīninga speciālisti plānos atbilstošu aprūpi.
Komisija konceptuāli atbalstīja arī anti-VEGF intravitreālo injekciju terapijas kompensācijas plāna izstrādi senioriem līdz jūnijam, lai to varētu iekļaut nākamā gada budžetā.
Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe
