Ekspertu ieteikumi vitamīnu lietošanai

Ziemas beigas un pavasaris izsenis bijis vitamīnu deficīta laiks.  Vai tagad, kad augļi un dārzeņi ir pieejami visu gadu, šī problēma ir kļuvusi mazāk aktuāla? Par pareizu pieeju vitamīnu uzņemšanai stāsta gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste un gastroenteroloģijas virziena vadītāja “Veselības centru apvienībā” Oļesja Basina un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Irina Korčagina.

Veselības pamatā – sniegt organismam vajadzīgo

“Vitamīni ir svarīgi vielmaiņas procesiem, normālai nervu sistēmas darbībai, muskuļu un kaulu veidošanai, organisma aizsardzībai no infekcijām un brīvo radikāļu, kas bojā šūnas un izraisa iekaisumu, ietekmes. Šķiet, to zina ikviens, tomēr nepieciešama dziļāka izpratne par vitamīnu nozīmi veselībā. Uzskats: jo vairāk vitamīnu lietosi, jo būsi veselīgāks un jauneklīgāks, nav patiess! Tāpat kā pieņēmums, ka teju jebkuru slimību var izārstēt, lietojot pašu izvēlētus uztura bagātinātājus,” skaidro gastroenteroloģe un uzsver, ka vitamīnu nepieciešamību nosaka daudzi faktori: vecums, dzimums, dzīvesveids un veselības stāvoklis, vide un pat klimats, kādā dzīvojam. Jāņem vērā arī tas, cik cilvēks ir fiziski aktīvs, kāds ir uzturs, profesionālās darbības sfēra.

Vitamīni ir spēcīgs atbalsts veselībai, taču tikai tad, ja tos lieto medicīniski pareizi. “Nejauša vitamīnu lietošana ir liela kļūda, jo to pārdozēšana var būt bīstama.”

Farmaceite Irina Korčagina atgādina, ka vitamīni jāizvēlas individuāli. “Piemēram, ja uzturā maz lieto augļus un ogas, ja negaršo fermentēti produkti (skābēti kāposti), vairākas reizes gadā kursa veidā būtu jālieto C vitamīns (tiesa, ja nav kontrindikāciju), kas atbalstīs organismu cīņā pret dažādām infekcijām un slimībām. Labā ziņa – ir pieejams C vitamīna preparāts, kas nekairina kuņģa gļotādu. Piebildīšu, ka Sidnejas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki (dati no Environment International) ir secinājuši, ka C vitamīns var mazināt piesārņota gaisa nodarīto kaitējumu plaušām, tāpēc pilsētu iedzīvotājiem noteikti ieteicams lietot uzturā citronus, papriku, kivi.”

Gremošanas sistēma un vitamīnu uzsūkšanās

Ne visi ar pārtiku uzņemtie vitamīni pareizi uzsūksies organismā, ja ir problēmas ar kuņģa un zarnu trakta darbību. “Pacientiem, kuri vēršas ar kuņģa un zarnu trakta problēmām, visticamāk, būs novērojami B9, B12, B6 vitamīna un bieži arī dzelzs deficīts šo vielu uzsūkšanās vai veidošanās traucējumu dēļ. Dažus vitamīnus organisms nevar absorbēt tādēļ, ka ir, piemēram, enzīmu deficīts, osteoporoze, anēmija. Vitamīnu deficītu var izraisīt arī pretkrampju līdzekļi, antikoagulanti, antipsihotiskie līdzekļi un antibiotikas.

Līdztekus noteiktajai diagnozei un izvēlētajai terapijai veicami arī laboratoriskie izmeklējumi, lai secinātu, vai apstiprinās aizdomas un ir nepieciešams novērst vitamīnu  deficītu. Piemēram, B12 vitamīns palīdz mazināt nogurumu, veicina normālus kognitīvos procesus, normālu nervu sistēmas darbību. Atrofiska gastrīta gadījumā, kad kuņģa gļotāda kļūst plānāka, kā arī cilvēkiem pēc vairākām kuņģa un zarnu trakta operācijām noteikti ieteicama B12 vitamīna papildu uzņemšana,” uzsver gastroenteroloģe un piebilst, ka ir svarīgi, lai kuņģis ir vesels un ēdienkarte – pilnvērtīga un sabalansēta, tātad – ar pārtiku uzņemtie vitamīni un minerālvielas labi uzsūcas organismā. Tas nevar izdoties, ja ēdienkarti veido galvenokārt ātrās ēdināšanas produkti un mīklas izstrādājumi. Jo daudzveidīgāks būs uzturs, jo vairāk dažādu vitamīnu uzņems organisms.

Piemēram, K vitamīnu, kas ir iesaistīts asinsrecē, var uzņemt ar lapu dārzeņiem, kāpostiem, aknām, un to daļēji ražo zarnu mikrobiota, ja gremošanas sistēma ir vesela. Ja uzturā nelieto zaļumus un turklāt ir zarnu trakta veselības problēmas, var neizdoties izvairīties no asins recēšanas problēmām.

Farmaceite papildina: “K vitamīns ir nepieciešams arī kalcija metabolismam. Tas veicina kalcija uzsūkšanos un nogulsnēšanos tur, kur nepieciešams, un ir svarīgs kaulu stiprībai. K vitamīns atbild par kalcija piegādi, protrombīna sintēzi aknās un, protams, asins recēšanu. Šim vitamīnam ir liela nozīme kaulu un saistaudu metabolismā, un tas ir iesaistīts 16 olbaltumvielu ražošanā. Ja ir konstatēta osteoporoze un biežu lūzumu risks vai jau ir bijis lūzums, ieteicams papildu uzņemt šo vitamīnu ar uztura bagātinātāju. Veselam, jaunam cilvēkam, lai kaulus uzturētus stiprus, uzņemt K vitamīnu ar uztura bagātinātāju nav nepieciešams. Ir nianses, tādēļ, vienmēr ieteicams konsultēties ar farmaceitu pirms uztura bagātinātāja iegādes.”

Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā + D vitamīns

“D vitamīns, kura papildu uzņemšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama visu gadu (vismaz reizi gadā jāveic laboratoriskās analīzes!), iet roku rokā ar veselīgu dzīvesveidu. Kad parakstu D vitamīnu profilaktiskā devā, iesaku arī katru dienu pastaigāties svaigā gaisā, rīta vingrošanu, uztura korekciju, iekļaujot organismam nepieciešamos pārtikas produktus, tostarp, treknas zivis,” saka gastroenteroloģe.

“Svarīgi apzināties, ka šis taukos šķīstošais vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, arī kalcija un fosfora uzsūkšanos un izmantošanu organismā, tas palīdz uzturēt veselīgus kaulus, zobus, normālu muskuļu darbību un atbilstošu kalcija līmeni asinīs. Tam ir liela nozīme šūnu dalīšanās procesā, bez tā nav iespējama pareiza organisma funkcionēšana. D vitamīna deficīts veicina nieru slimību risku, sirds un asinsvadu patoloģiju, vīriešu un sieviešu uroģenitālās sistēmas slimību risku, pasliktinās kognitīvās spējas un pat aug demences risks. Pareizas D vitamīna devas uzņemšana ir ārkārtīgi svarīga,” uzsver farmaceite Irina Korčagina un atgādina, ka daļēji D vitamīnu var uzņemt arī ar produktiem. Tas atrodams olu dzeltenumā, raudzētos piena produktos, sierā, biezpienā, sviestā, zivju aknās un jūras veltēs. Tiem, kam ir alerģija pret piena olbaltumvielām, laktozes nepanesība, kā arī veģetāriešiem, D vitamīna līmenim organismā jāseko līdzi īpaši rūpīgi.

Kā ar dzelzs līmeni?

“Dzelzs deficīts jeb anēmija skar aptuveni 1,62 miljardus cilvēku visā pasaulē, kas ir 24,8% visu pasaules iedzīvotāju (McLean et al.). Ja asins analīzes uzrāda, ka hemoglobīna līmenis ir zem 120 g/l sievietei vai zem 130 g/l vīrietim, visbiežāk to izraisa dzelzs deficīts un tā novēršanai nepieciešama ārsta konsultācija. Korekciju var veikt, iekļaujot ēdienkartē, piemēram, gaļu, jūras veltes, aknas, un būs vajadzīgs dzelzs līdzekļa kurss,” saka gastroenteroloģe Oļesja Basina un uzsver, ka dzelzs deficīta gadījumā cēloni nedrīkst meklēt patstāvīgi, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Hemoglobīna līmenis asinīs var samazināties grūtniecības, B12 vitamīna, folskābes deficīta (tie veicina dzelzs uzsūkšanos) gadījumā, to var izraisīt spēcīgs asins zudums no brūces, operācijas vai hroniskas iekšējas asiņošanas gadījumā, ka arī pie vainas var būt aknu slimība, hroniska nieru mazspēja, eritrocītu veidošanās traucējumi šūnu līmenī, dažādas asins un kaulu smadzeņu slimības. Veģetāriešiem un vegāniem arī ir paaugstināts dzelzs deficīta risks, jo dzelzs no augu izcelsmes produktiem organismā uzsūcas lēnāk.

“Mūsdienu dzelzs preparāti organismā uzsūcas samērā labi. Tiesa, vienmēr paskaidroju aptiekas klientiem, ka tos lieto kopā ar ēdienu, lai mazinātu kuņģa un zarnu trakta slodzi un izvairītos no sliktas dūšas. Tos nav vēlams uzņemt kopā ar kafiju, tēju, piena produktiem vai kalcija piedevām,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina. “Ne visi zina, ka C vitamīns veicina nehēma (no augiem) dzelzs uzsūkšanos, tāpēc ieteicams papildināt uzturu ar papriku, brokoļiem, pētersīļiem.”

Bez laba padoma neiztikt

Konsultēties ar ārstu un farmaceitu ir galvenais noteikums, apsverot vitamīnu un minerālvielu papildu lietošanu. Svarīgi ir izvairieties no vitamīnu pārdozēšanas, piemēram, nelietot multivitamīnus vienlaikus ar kāda atsevišķa vitamīna uzņemšanu. Aptiekā būtu jāpastāsta farmaceitam par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem – šāda saruna palīdz izvairīties no nepareizas vai pārmērīgas uztura bagātinātāju uzņemšanas un nodrošināt optimālu uzturvielu lietošanu. 

Katram savas vajadzības

Nav tā, ka visi vitamīnu preparāti der visiem. Piemēram, aktīvam, sportiskam cilvēkam, iespējams, ir nepieciešams magnijs un B vitamīni. Folskābe ir kritiski svarīga grūtniecības laikā. Savukārt, ja ikdiena aizrit  birojā, visticamāk, ieteicama omega-3 taukskābju un B vitamīnu lietošana. Arī, ja ir liels stress, nomāktība, grūtības no rīta pamosties, iespējams, organismam nepieciešams magnijs, kalcijs un B vitamīni.

Tam, kurš ikdienā bieži atrodas sabiedriskās vietās, saskarsmē ar daudziem cilvēkiem, noderīgi apsvērt multivitamīnu, kas satur B vitamīnus, C vitamīnu, kalciju, magniju un selēnu, lietošanu. Var izvēlēties arī tikai C vitamīnu ar cinku.

Gastroenteroloģe Olesja Basina atgādina: “Vitamīni negarantē labu veselību, ja cilvēks smēķē, nav fiziski aktīvs, ja lieto treknu pārtiku, saldumus, pārmērīgi bieži – alkoholu, ja nepietiekami guļ un dzīvo pastāvīgā stresā. Un pretēji – ja ir veselīgs dzīvesveids, pareizi lietoti vitamīni palīdzēs kļūt fiziski un mentāli stabilākam.

Veiksmīgas vitamīnu lietošanas atslēga ir konsultācija ar ārstu un farmaceitu, stingra speciālistu ieteikumu ievērošana un, protams, daudzveidīgs uzturs.”