Kustība ir viens no būtiskākajiem cilvēka veselības un dzīves kvalitātes priekšnoteikumiem. Kustību aparāts nodrošina cilvēka spēju saglabāt neatkarību, veikt ikdienas aktivitātes un piedalīties sociālajā dzīvē. Regulāras fiziskās aktivitātes veicina muskuļu un skeleta sistēmas funkcionalitāti, uzlabo locītavu kustīgumu un samazina hronisku slimību attīstības risku.

Tomēr ar vecumu, kā arī dažādu muskuloskeletālās sistēmas slimību attīstības rezultātā bieži parādās locītavu sāpes, stīvums un kustību ierobežojumi. Osteoartrīts ir viena no visbiežāk sastopamajām locītavu slimībām un viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem pieaugušo populācijā pasaulē [1]. Šai slimībai raksturīga progresējoša locītavu skrimšļa degradācija, iekaisuma mediatoru aktivācija, sinoviālās membrānas iekaisums un pakāpeniska locītavu funkcijas pasliktināšanās [2].

Viens no galvenajiem locītavu skrimšļa strukturālajiem komponentiem ir II tipa kolagēns, kas nodrošina skrimšļa audu mehānisko izturību un elastību. II tipa kolagēns ir īpaši bagātīgi sastopams skrimšļa veidā, kas pazīstams kā hialīna skrimslis un atrodams attīstībā esošajā skeleta daļā, locītavās un garo roku un kāju kaulu galos, kur veidojas jauni kauli (augšanas plātnes). II tipa kolagēns ir arī daļa no disku centrālās daļas (nucleus pulposus) starp mugurkaula kauliem (skriemeļiem) [3].

Jaunākie pētījumi liecina, ka nedenaturēta II tipa kolagēna lietošana var samazināt sāpes un uzlabot funkcionālos rādītājus pacientiem ar osteoartrītu, uzlabojot arī kustību amplitūdu un dzīves kvalitāti [4].

Papildus kolagēnam nozīmīga loma muskuļu un skeleta sistēmas funkcijā ir magnijam. Magnijs piedalās vairāk nekā 300 enzīmu reakcijās organismā, ieskaitot enerģijas metabolismu, nervu impulsu pārvadi un muskuļu kontrakciju regulāciju. Magnija pietiekams daudzums organismā ir būtisks normālai muskuļu relaksācijai un sāpju mazināšanai. Pētījumi liecina, ka magnija uzņemšana var mazināt muskuļu sāpes un uzlabot muskuļu funkciju [5].

Savukārt D vitamīns un B grupas vitamīni ir būtiski nervu sistēmas darbībai, muskuļu funkcijai un kaulu metabolismam. D vitamīna deficīts ir saistīts ar paaugstinātu muskuloskeletālo sāpju risku, savukārt pietiekams vitamīna līmenis organismā veicina normālu muskuļu un skeleta sistēmas darbību [6,7].

Turklāt magnijs ir būtisks D vitamīna metabolismā un aktivācijā organismā, kas norāda uz šo mikroelementu savstarpējo fizioloģisko mijiedarbību [8].

Ņemot vērā šo bioloģiski aktīvo vielu nozīmi muskuloskeletālās sistēmas fizioloģijā, pēdējos gados pieaug interese par uztura bagātinātājiem, kas satur vairākus locītavu funkcijai nozīmīgus komponentus vienlaicīgi. Jaunākās sistemātiskās pārskatu analīzes liecina, ka kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji var samazināt sāpes un uzlabot funkciju pacientiem ar osteoartrītu [9].

Materiāli un metodes

Novērojuma mērķis

Šī novērojuma mērķis bija novērtēt uztura bagātinātāja MagneFlex ietekmi uz locītavu sāpēm, stīvumu un fizisko funkciju dažādās vecuma grupās.

Novērojuma dizains

Novērojumā tika analizētas locītavu simptomu izmaiņas pirms un pēc preparāta lietošanas.

Simptomu novērtēšanai tika izmantota anketa, vērtējot trīs galvenos rādītājus:

• sāpes dažādās situācijās,
• locītavu stīvumu,
• fizisko funkciju ikdienas aktivitātēs.

Novērtējums tika veikts pirms preparāta lietošanas un pēc 3 mēnešu terapijas kursa.

Novērojuma populācija

Novērojumā tika iekļauti 387 dalībnieki, kuru vidējais vecums bija 56,31 ± 15 gadi.

Dzimumu sadalījums

• 122 vīrieši (31,53 %), vidējais vecums 54,7 ± 14,7 gadi
• 265 sievietes (68,48 %), vidējais vecums 57,05 ± 15,1 gadi

Vecuma grupas

Dalībnieki no 16 līdz 94 gadiem tika sadalīti 7 vecuma grupās.

Novērtētie rādītāji

Tika analizēti trīs galvenie rādītāji:

1) sāpes dažādos apstākļos (ejot, kāpjot pa trepēm, naktī, mierā, nesot smagumu);
2) locītavu stīvums (no rīta un dienas laikā);
3) fiziskā funkcija (kāpšana pa trepēm, stāvēšana, celšanās, fiziska darba veikšana).

Rādītāji tika vērtēti ordinālajā skalā.

Statistiskā analīze

Statistiskā analīze tika veikta, izmantojot neparametriskās metodes:

• Kruskola–Volisa testu – vecuma grupu salīdzināšanai;
• Vilkoksona testu – izmaiņu analīzei pirms un pēc terapijas;
• procentuālās izmaiņas simptomu rādītājos tika aprēķinātas, lai ilustrētu simptomu uzlabojuma apjomu pēc terapijas.

Statistiskā nozīmība tika noteikta pie p < 0,05.

Rezultāti

1. Vispārējā klīniskā efektivitāte

Analizējot visu pētījuma populāciju kopumā ( n=387), tika konstatēts statistiski nozīmīgs simptomu uzlabojums pēc Magneflex lietošanas.

Tika novērots, ka pētījuma laikā samazinājās galvenie novērtētie simptomi. Sāpju intensitāte visos izvērtētajos apstākļos samazinājās par 41%, rīta un dienas locītavu stīvums – par 40%, savukārt fiziskā funkcija uzlabojās par 39%. Lielākajā daļā vecuma grupu novērotās izmaiņas bija statistiski nozīmīgas (p < 0,05), kas liecina par klīniski nozīmīgu simptomu mazināšanos.

Vidējais sāpju punktu skaits novērojuma sākumā bija 8,58, bet novērojuma beigās tas samazinājās līdz 5,06. Tika konstatēts samazinājums par 3,52 punktiem, kas atbilst 41,0 % (2.attēls).

Vidējais stīvuma punktu skaits pētījuma sākumā bija 3,63, bet novērojuma beigās – 2,16. Tas atbilst 1,47 punktu samazinājumam jeb 40,5 % (3. attēls).

Vidējais fiziskās funkcijas punktu skaits novērojuma sākumā bija 14,78, bet novērojuma beigās tas samazinājās līdz 9,06, kas nozīmē 5,72 punktu samazinājumu jeb 38,7% (4. attēls).

2. Vecuma ietekme uz efektivitāti

Tika novērots, ka terapijas efekts bija nozīmīgs visās analizētajās vecuma kategorijās.

Procentuālais uzlabojums novērtētajos rādītājos svārstījās šādās robežās:

• sāpju mazināšanās 26-71 %,
• stīvuma samazinājums 25-67%,
• fiziskās funkcijas uzlabojums 23-75%.

Analizējot procentuālās izmaiņas sāpju intensitātē, visizteiktākais sāpju samazinājums tika novērots nakts sāpju rādītājā vecuma grupā 31–40 gadi, kur uzlabojums sasniedza 71,2%. Savukārt mazākais procentuālais uzlabojums tika konstatēts sāpēs, nesot smagumu, vecuma grupā 81–94 gadi, kur tas bija 25,0% (5. attēls).

Attiecībā uz locītavu stīvuma izmaiņām visizteiktākais uzlabojums tika novērots dienas stīvuma rādītājā vecuma grupā 31–40 gadi, kur tas sasniedza 66,9%. Savukārt vismazākais uzlabojums tika konstatēts rīta stīvuma rādītājā vecuma grupā 81–94 gadi, kur tas bija 25,3% (6. attēls).

Fiziskās funkcijas rādītāju ziņā visizteiktākais uzlabojums tika novērots tādā aktivitātē kā celšanās no gultas vecuma grupā 16–30 gadi, kur tas sasniedza 77,7%. Savukārt vismazākais uzlabojums tika konstatēts aktivitātē stāvot vecuma grupā 81–94 gadi, kur tas bija 23,4 % (7. un 8. attēls).

Jaunākajās vecuma grupās dažos rādītājos tika novērots izteiktāks procentuālais uzlabojums. Piemēram, sāpju mazināšanās ejot vecuma grupās līdz 40 gadiem sasniedza 61–62 %, savukārt vecākajās vecuma grupās tā svārstījās 37–40 % robežās.

Tomēr rezultāti vecākajās grupās liecināja, ka arī šiem pacientiem terapija bija saistīta ar klīniski nozīmīgu simptomu mazināšanos. Vecuma grupās pēc 60 gadiem tika novērots:

• sāpju mazinājums 29–44%,
• locītavu stīvuma samazinājums 25–42%,
• fiziskās funkcijas uzlabojums 23–39% atkarībā no aktivitātes.

Interpretējot procentuālās izmaiņas dažādās vecuma grupās, jāņem vērā iespējamais grīdas efekts. Ja sākotnējais simptomu līmenis kādā populācijā ir relatīvi zems, procentuālās izmaiņas var šķist lielākas pat tad, ja absolūtās izmaiņas ir salīdzinoši nelielas. Lai gan dažos rādītājos procentuālais uzlabojums vecākajās grupās bija mērenāks, tomēr tika novērots stabils simptomu samazinājums, kas var būt klīniski nozīmīgs pacientu funkcionālo spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanā.

3. Efekta vienmērīgums

Lielākajā daļā analizēto rādītāju starp vecuma grupām netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības (p > 0,05), kas liecina par salīdzinoši vienmērīgu terapijas efektu dažādās vecuma kategorijās.

Šie rezultāti norāda, ka terapijas iedarbība ir relatīvi stabila neatkarīgi no pacientu vecuma. Tas savukārt liecina par preparāta potenciāli plašu klīnisko pielietojamību pacientiem ar muskuļu-skeleta sistēmas sūdzībām.

Diskusija

Šī novērojuma rezultāti demonstrē statistiski nozīmīgu sāpju, locītavu stīvuma un fiziskās funkcijas uzlabošanos pēc terapijas lietošanas lielākajā daļā analizēto parametru. Terapijas efekts tika novērots visās vecuma grupās, tomēr ar atšķirīgu intensitāti atsevišķos funkcionālajos rādītājos.

Analizējot procentuālās izmaiņas, tika konstatēts, ka simptomu uzlabojums dažādās aktivitātēs svārstījās robežās no 23% līdz 75% atkarībā no izvērtētā rādītāja un vecuma grupas.

Iegūtie rezultāti kopumā saskan ar literatūrā aprakstītajiem datiem par kolagēnu saturošu uztura bagātinātāju iespējamo ietekmi uz locītavu veselību. Pētījumi liecina, ka nedenaturēta II tipa kolagēna lietošana var būt saistīta ar sāpju mazināšanos un locītavu funkcijas uzlabošanos pacientiem ar osteoartrītu, kā arī ar kustību amplitūdas uzlabošanos un dzīves kvalitātes pieaugumu [4]. Līdzīgi arī sistemātiskajos pārskatos ir konstatēts, ka kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji var samazināt locītavu sāpes un uzlabot funkcionālos rādītājus pacientiem ar muskuļu–skeleta sistēmas sūdzībām [9].

Visizteiktākais uzlabojums tika novērots aktivitātēs, kas saistītas ar funkcionālu slodzi un kustību, piemēram, ejot pa līdzenu virsmu vai ceļoties no gultas, procentuālais uzlabojums sasniedza līdz pat 75–77% jaunākajās vecuma grupās. Līdzīga tendence tika novērota arī sāpju rādītājos, kur nakts sāpju mazināšanās dažās vecuma grupās sasniedza vairāk nekā 70%.

Savukārt aktivitātēs, kas saistītas ar lielāku fizisko slodzi, piemēram, veicot fiziski smagus darbus, uzlabojums bija mērenāks, bet stabils visās vecuma grupās, svārstoties 27–43% robežās. Tas liecina, ka terapija mēreni var uzlabot funkcionālās spējas arī pie lielākas fiziskas slodzes.

Jaunākajās vecuma grupās novērotais lielāks procentuālais uzlabojums dažos rādītājos var būt saistīts ar lielāku funkcionālo rezervi, labāku audu reģenerācijas potenciālu un īsāku simptomu ilgumu jaunākiem pacientiem. Tomēr jāņem vērā arī iespējamais grīdas efekts, jo jaunākajās grupās sākotnējais simptomu līmenis bieži bija zemāks, kas var radīt relatīvi lielākas procentuālās izmaiņas.

Savukārt vecākajās grupās mērenākais procentuālais uzlabojums dažos rādītājos var būt saistīts ar izteiktākām hroniskām strukturālām locītavu izmaiņām un ilgāku slimības gaitu. Neskatoties uz to, arī šajās vecuma grupās tika novērots stabils simptomu samazinājums, kas var būt klīniski nozīmīgs pacientu mobilitātes, funkcionālo spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Papildus kolagēna ietekmei nozīmīga loma muskuļu–skeleta sistēmas darbībā var būt arī citiem preparāta sastāvā esošajiem komponentiem. Magnijs piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, tostarp nervu impulsu pārvadē un muskuļu kontrakciju regulācijā [5]. Savukārt D vitamīns un B grupas vitamīni ir nozīmīgi nervu sistēmas un muskuļu funkcijas nodrošināšanā, un to pietiekams līmenis organismā ir saistīts ar normālu muskuļu un skeleta sistēmas darbību [6,7]. Tomēr šī novērojuma dizains neļauj noteikt katra atsevišķā komponenta individuālo ieguldījumu novērotajā klīniskajā efektā.

Papildus galveno rādītāju uzlabojumam daļa pacientu spontāni ziņoja arī par miega kvalitātes, garastāvokļa uzlabošanos un muskuļu spazmu mazināšanos. Šie novērojumi var būt saistīti ar preparāta sastāvā esošo komponentu, piemēram, magnija un D vitamīna, iespējamo ietekmi uz nervu–muskuļu funkciju. Taču šie novērojumi netika sistemātiski kvantitatīvi analizēti.

Preparāta lietošana kopumā bija labi panesama. Novērojuma laikā netika novērotas būtiskas blakusparādības, izņemot vienu iespējamas alerģiskas reakcijas gadījumu, kura dēļ preparāta lietošana tika pārtraukta.

Kopumā iegūtie rezultāti liecina par statistiski nozīmīgu un potenciāli klīniski nozīmīgu simptomu uzlabojumu pacientiem ar muskuļu–skeleta sistēmas sūdzībām. Tomēr, ņemot vērā novērojuma dizainu un placebo kontroles trūkumu, turpmākie randomizēti kontrolēti pētījumi būtu nepieciešami, lai precīzāk izvērtētu terapijas efektivitāti.

Secinājumi

1. Novērojuma rezultāti liecina, ka pēc terapijas lietošanas tika novērots statistiski nozīmīgs sāpju samazinājums, locītavu stīvuma samazinājums un fiziskās funkcijas uzlabošanās pacientiem ar muskuļu–skeleta sistēmas sūdzībām.
2. Procentuālais simptomu uzlabojums dažādās aktivitātēs svārstījās robežās no 23% līdz 75%, kas liecina par būtisku simptomu samazināšanos un funkcionālo spēju uzlabošanos.
3. Visizteiktākais uzlabojums tika novērots aktivitātēs, kas saistītas ar kustību un funkcionālu slodzi, piemēram, ejot pa līdzenu virsmu vai veicot ikdienas fiziskās aktivitātes.
4. Terapijas efekts tika novērots visās vecuma grupās. Lai gan jaunākajās grupās procentuālais uzlabojums dažos rādītājos bija izteiktāks, arī vecākajās grupās novērotais simptomu samazinājums var būt klīniski nozīmīgs pacientu mobilitātes un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
5. Preparāts kopumā bija labi panesams, un novērojuma laikā netika novērotas būtiskas blakusparādības, izņemot vienu iespējamas alerģiskas reakcijas gadījumu.
6. Iegūtie rezultāti norāda uz potenciālu terapijas ieguvumu pacientiem ar locītavu sāpēm un funkcionāliem ierobežojumiem, tomēr turpmāki randomizēti kontrolēti pētījumi būtu nepieciešami, lai precīzāk izvērtētu preparāta efektivitāti.

 

Gaļina Vvedenska, ģimenes ārste,

Irēna Paturska, Ģimenes veselības centra vadītāja

 

Literatūras saraksts

1. Geng, R., Li, J., Yu, C., Zhang, C., Chen, F., Chen, J., Ni, H., Wang, J., Kang, K., Wei, Z., Xu, Y., & Jin, T. (2023). Knee osteoarthritis: Current status and research progress in treatment (Review). Experimental and therapeutic medicine, 26(4), 481.
2. Peng, X., Chen, X., Zhang, Y., Tian, Z., Wang, M., & Chen, Z. (2025). Advances in the pathology and treatment of osteoarthritis. Journal of Advanced Research, 78, 257-283.
3. National Library of Medicine. (2024, December 19). COL2A1 gene. MedlinePlus Genetics.
4. Zhou, Y., Zhang, Y., Dai, H., Zhang, Y., & Fu, Y. (2024). The potential of undenatured type II collagen against arthritis: A review. Collagen and Leather, 6, 17.
5. Kirkland, A. E., Sarlo, G. L., & Holton, K. F. (2018). The Role of Magnesium in Neurological Disorders. Nutrients, 10(6), 730.
6. Calderón-Ospina, C. A., & Nava-Mesa, M. O. (2020). B vitamins in the nervous system: Current knowledge of the biochemical modes of action and synergies of thiamine, pyridoxine, and cobalamin. CNS Neuroscience & Therapeutics, 26(1), 5–13.
7. Cui, X., & Eyles, D. W. (2022). Vitamin D and the Central Nervous System: Causative and Preventative Mechanisms in Brain Disorders. Nutrients, 14(20), 4353.
8. Dai, Q., Shu, B., San, H., et al. (2018). Magnesium status and supplementation influence vitamin D status and metabolism: Results from a randomized trial. The American Journal of Clinical Nutrition.
9. Martínez-Puig, D., Costa-Larrión, E., Rubio-Rodríguez, N., & Gálvez-Martín, P. (2023). Collagen Supplementation for Joint Health: The Link between Composition and Scientific Knowledge. Nutrients, 15(6), 1332.