Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss” ir savākti vairāk nekā 10 600 paraksti vienai no vairākām iniciatīvām, kurā rosināts nodrošināt visus 1. tipa diabēta pacientus ar valsts apmaksātiem glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem. Iniciatīva platformā publicēta 1. aprīlī, un tagad tā paredzēta iesniegšanai Saeimā. Tās pārstāve ir Annija Roga.
Iniciatīvā rosināts nodrošināt valsts apmaksātus nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus visiem 1.tipa diabēta pacientiem, kuriem šādas tehnoloģijas nepieciešamas ārstēšanai, neatkarīgi no vecuma.
Patlaban Latvijā glikozes monitorēšanas sensori tiek kompensēti bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, bet insulīna sūkņi – līdz 24 gadu vecumam.
Kā norāda iniciatīvas pieteicēja, 1.tipa diabēts ir mūža slimība, tādēļ nepieciešamība pēc šīm ārstēšanas tehnoloģijām saglabājas arī pieaugušā vecumā. Turklāt plašāka piekļuve šīm ierīcēm palīdzētu uzlabot diabēta kontroli, mazināt komplikāciju risku un ilgtermiņā samazināt veselības aprūpes sistēmas izmaksas.
Veselības ministrijas izstrādātais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.- 2027. gadam paredz paplašināt valsts apmaksātas nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas pieejamību atsevišķām 1.tipa cukura diabēta pacientu grupām.
No 2027. gada pirmā pusgada plānots apmaksāt šādas sistēmas 150 pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri tās vai insulīna sūkņus lietojuši līdz 18 gadu vecumam, kā arī vēl 500 pacientiem ar smagām vai biežām hipoglikēmijām, labilu diabēta gaitu vai nopietnām vēlīnām komplikācijām. Plānā norādīts, ka šo pasākumu īstenošanai nepieciešams papildu indikatīvs finansējums.
Jau ziņots, ka Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka Veselības ministrija (VM) šī finansējuma piešķiršanu vairākus gadus esot nepamatoti vilcinājusi.
Asociācija norāda, ka nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas jeb glikozes sensori un insulīna sūkņi 1. tipa diabēta pacientiem ir vitāli nepieciešami ārstēšanā, diabēta kontrolē, dzīvību apdraudošu komplikāciju novēršanā un darbspēju saglabāšanā. Organizācija uzsver, ka problēmas risināšana ir “nepiedodami un nepamatoti novilcināta”.
Vēstulē pausts, ka sabiedrība, diabēta kopienas jaunatnes grupa un pacientu organizācijas, tostarp Endokrinologu asociācija un Diabēta biedrība, ilgstoši aicinājušas kompensēt šīs ierīces visiem pieaugušajiem ar 1. tipa diabētu, kuriem tās nepieciešamas. To apliecina 2024. gada 22. janvārī Saeimā iesniegtais kolektīvais iesniegums ar vairāk nekā 10 000 parakstu. Diabēta kopiena 19. martā arī rīkoja piketu pie Saeimas, un jautājums skatīts arī Saeimas Pieprasījumu komisijā un plenārsēdē.
Asociācija uzsver, ka insulīna sūkņi attīstītajās valstīs klīniskajā praksē tiek izmantoti jau 25 gadus, bet glikozes sensori – vairāk nekā desmit gadus. Vienlaikus Latvija esot gandrīz vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur šīs tehnoloģijas netiek apmaksātas pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem. Starptautiska pētījuma dati, uz kuriem paziņojumā atsaucas asociācija, liecina, ka Latvijas 1. tipa cukura diabēta pacienti zaudē 31 bez invalidizējošām komplikācijām nodzīvotu dzīves gadu.
Vēstulē arī uzsvērts, ka abu tehnoloģiju izmantošana samazinātu valsts izdevumus veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, stacionārajai ārstēšanai un smagu diabēta komplikāciju ārstēšanai. Asociācija norāda, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi izmaksu veido komplikāciju ārstēšana, ko varot mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Pēc asociācijas paustā, patlaban panākts tikai tas, ka no šī gada glikozes sensorus kompensē grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem – kopumā 100 cilvēkiem. Turklāt 31. marta darba tikšanās laikā ar Nacionālā veselības dienesta amatpersonām izskanējis, ka politiska gatavība patlaban ir apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem, kas ir mazāk nekā 10% no kopskaita.
Vēstulē norādīts, ka valsts apmaksātas tehnoloģijas patlaban nesaņem 5878 pieaugušie, turklāt 3089 no tiem ir darbspējas vecumā.
Asociācija vēstulē uzsver, ka glikozes sensoru un insulīna sūkņu apmaksa sniegtu tiešu ieguvumu arī valsts budžetam, jo samazinātos izdevumi gan veselības aprūpei, gan sociālajai aprūpei. Pēc asociācijas paustā, šo tehnoloģiju izmantošana mazina nepieciešamību pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, stacionārās ārstēšanas un dārgu, invalidizējošu diabēta komplikāciju ārstēšanas, tostarp akluma, dialīzes, nieru transplantācijas un kāju amputācijām.
Organizācija arī norāda, ka sliktas diabēta kompensācijas gadījumā šādas komplikācijas sāk attīstīties septiņu līdz desmit gadu laikā, bet to progresēšanu vēlāk vairs nav iespējams novērst. Vēstulē teikts, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, ko varētu mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Vēstuli premjerei un finanšu ministram parakstījuši Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa un asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kurā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, un tās cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu. Glikozes sensori un insulīna sūkņi paredzēti, lai palīdzētu pacientam ikdienā precīzāk pielāgot ievadītā insulīna devu glikozes līmenim asinīs.
Avots: LETA
