Aprīļa noslēgumā atklās vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu “Aizej, lai neaizietu”

Biedrība “Alianse Vīriešu Veselībai” 27. aprīlī Rīgas 1. slimnīcā atklās vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu “Aizej, lai neaizietu”, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par sirds un asinsvadu veselību un pievērst uzmanību situācijai sirds un asinsvadu slimību profilaksei Latvijā.

Kampaņas aprakstā citēts veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) uzsvērtais, ka īpaši satraucoša ir pārāk augstā vīriešu mirstība darbspējas vecumā, tāpēc jārīkojas agrāk, laikus atklājot riskus un novēršot infarktu vai insultu vēl pirms kritiska brīža.

Pēc rīkotāju sniegtās informācijas, dati liecina, ka vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem sirds un asinsvadu slimību riska faktori biežāk sastopami vīriešiem, savukārt pēc 45 gadu vecuma vīriešu īpatsvars iedzīvotāju struktūrā pakāpeniski samazinās.

Kā ziņots, valdība 10. martā apstiprināja Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.-2027. gadam, kura mērķis ir mazināt sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību, palielināt veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitu un samazināt nevienlīdzību veselības aprūpē.

Plānā īpaši izcelti divi galvenie virzieni. Pirmais ir SCORE2 riska izvērtēšanas metodikas pilnveide ģimenes ārstu praksēs, lai sirds un asinsvadu slimību risku būtu iespējams noteikt agrāk un precīzāk. Savukārt otrais ir kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts, kas paredzētu mērķtiecīgu pacientu uzraudzību pēc akūtiem veselības traucējumiem, piemēram, pēc akūta koronārā sindroma, insulta, mirdzaritmijas vai sirds mazspējas dekompensācijas.

Plānā uzsvērts, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem, tostarp Latvijā, un to mazināšanā nozīmīga loma ir gan dzīvesveidam, gan savlaicīgām pārbaudēm.

Kā būtiskākie riska faktori Latvijā minēts paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, liekais svars un aptaukošanās. Tāpat norādīts, ka aptuveni 40% kardiomiopātiju ir saistītas ar alkohola lietošanu, kas īpaši palielina priekšlaicīgas mirstības risku darbspējas vecuma vīriešiem.

VM dati rāda, ka vecumā no 35 līdz 45 gadiem riska faktori biežāk sastopami tieši vīriešiem, tādēļ plānā paredzēts pastiprināt profilakses un agrīnas diagnostikas pasākumus šajā mērķgrupā.

Viens no galvenajiem instrumentiem plānā ir SCORE metodes modernizācija primārajā veselības aprūpē. Šī metode starptautiski tiek izmantota, lai aprēķinātu fatālu kardiovaskulāru notikumu risku nākamo desmit gadu laikā, un Latvijā tā no valsts budžeta tiek apmaksāta kopš 2018. gada. Pēc Eiropas Kardiologu biedrības vadlīniju atjaunošanas metodika ir pārskatīta un pielāgota arī Latvijā. Tādējādi iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem pie ģimenes ārsta ir iespēja bez maksas veikt sirds veselības pārbaudi, lai laikus sāktu profilaksi vai ārstēšanu.

Savukārt kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts paredz vienu gadu ilgu novērošanas ciklu pacientiem pēc akūtiem notikumiem. Tajā ietilptu regulāri izmeklējumi, speciālistu konsultācijas un personalizēts aprūpes plāns, lai uzlabotu ārstēšanas nepārtrauktību un mazinātu atkārtotas saslimšanas un invaliditātes risku.

Plānā arī norādīts, ka 2026. gadā darbs šajā jomā paredzēts esošā budžeta ietvaros. Lai plānu īstenotu pilnā apmērā, būtu nepieciešami ap 47,3 miljoni eiro. Plāna pasākumiem nepieciešamais finansējums 2027. gadā un turpmāk būs atkarīgs no budžeta sarunām, paudusi VM.

Avots: LETA