Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Taukainās aknas jeb metaboliski saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) mūsdienās kļūst arvien izplatītāka un vairs nav uzskatāma par retu diagnozi. Tā cieši saistīta ar mūsdienu dzīvesveidu: lieko ķermeņa masu, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, kā arī izmaiņām holesterīna un triglicerīdu rādītājos. Tieši tāpēc arvien biežāk par aknu veselību runā kopā ar vielmaiņas procesiem kopumā.
Arī Latvijā situācija ir satraucoša. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem1 59,2% iedzīvotāju ir ar lieko ķermeņa masu, kas pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Līdzīgas tendences novērojamas visā pasaulē – pētījumi liecina2, ka MASLD skar aptuveni 38% pieaugušo un 7–14% bērnu un pusaudžu. Šie skaitļi skaidri parāda, ka aknu veselība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem, īpaši uzturu.
Kā atpazīt riska faktorus un ar kādiem ikdienas soļiem sākt, lai saudzētu aknas, skaidro sertificēta uztura speciāliste Eva Šmite.
Ikdienas ieradumi – ar ko sākt?
Taukainās aknas lielā mērā ir dzīvesveida slimība, un tieši ikdienas paradumi nosaka, vai situācija ar laiku uzlabosies. Lai nav jāmēģina “izmainīt visu uzreiz”, ieteicams sākt ar dažiem konkrētiem soļiem.
Pirmkārt, svarīgi samazināt pievienotā cukura daudzumu uzturā. Aknas jutīgi reaģē uz regulāru cukura pārpalikumu – liekā enerģija bieži tiek pārveidota taukos un uzkrājas arī aknās. Īpaši problemātiski ir saldinātie dzērieni (limonādes, sulas, enerģijas dzērieni u.c.), kas dod daudz cukura bez sāta sajūtas. Ikdienā tas nozīmē pakāpeniski samazināt našķu un saldinātu produktu patēriņu. Cepumi, konfektes un līdzīgi produkti organismam patiesībā nav nepieciešami, jo tie nesniedz būtiskas uzturvielas, bet ievērojami palielina uzņemtā cukura daudzumu.
Tikpat nozīmīgi ir izvēlēties pilnvērtīgāku uzturu. Rafinētu miltu produktu vietā ieteicams dot priekšroku pilngraudiem: pilngraudu maizei, brūnajiem rīsiem, putrām un pilngraudu makaroniem. Uzturā jāiekļauj arī pietiekams daudzums dārzeņu un augļu, vēlams ap 500 g dienā. Praksē šis ieteikums bieži šķiet sarežģīts: pus kilograms dārzeņu dienā daudziem izklausās pēc kaut kā grūti sasniedzama. Taču tas kļūst daudz saprotamāks, ja sadala to vienkāršos soļos. Piemēram, pievienot tomātu vai gurķi brokastu maizītei, pusdienās izvēlēties salātus un vakariņās iekļaut dārzeņus kā piedevu. Tieši šāds princips palīdz pakāpeniski palielināt dārzeņu daudzumu ikdienā, neieviešot krasas un grūti noturamas izmaiņas.
Tāpat ieteicams samazināt alkohola lietošanu, jo tas aknas papildus noslogo. Ikdienā alkohols nav ieteicams, taču realitātē jāatzīst, ka pilnīga atteikšanās ne vienmēr ir ilgtspējīga visiem. Svētku reizēs viena vīna glāze var būt pieļaujama, taču svarīgākais ir, lai tas nekļūtu par regulāru ieradumu. Jo retāk un mērenāk alkohols tiek lietots, jo mazāka slodze aknām.
Fiziskās aktivitātes savukārt uzlabo vielmaiņu un palīdz mainīt ķermeņa sastāvu, taču vislabākie rezultāti sasniedzami kombinācijā ar sabalansētu uzturu. Svarīgākais izvēlēties kustības veidu, kas atbilst konkrētajam dzīves posmam un iespējām. Ne visiem uzreiz jādodas uz sporta zāli vai jāievieš intensīvi treniņi. Dažkārt pietiek sākt ar vienkāršām lietām: regulārām pastaigām, aktīvāku ikdienu vai nelielām izmaiņām, piemēram, izvēloties kāpnes lifta vietā. Pakāpeniska pieeja palīdz veidot noturīgus ieradumus, kas ilgtermiņā ir daudz vērtīgāki nekā īslaicīgas, krasas pārmaiņas.
Svarīgi atcerēties – aknu rādītāji var uzlaboties arī bez strauja svara krituma, tomēr ilgtermiņā svara samazināšana bieži ir nozīmīga.
Kas palīdz aknām atjaunoties?
Lai gan dzīvesveida izmaiņas ir pamats aknu veselības uzlabošanai, tikpat svarīgi ir saprast, kā notiek procesi šūnu līmenī. Aknas ir orgāns, kas spēj atjaunoties, taču šī spēja lielā mērā ir atkarīga no tā, vai šūnām ir pieejamas nepieciešamās vielas.
Viena no būtiskām vielu grupām ir fosfolipīdi, tie veido šūnu membrānu “karkasu” un nodrošina to elastību un stabilitāti. Vienkāršoti runājot, tā ir kā aizsargsiena, kas palīdz aknu šūnām normāli darboties un atjaunoties, īpaši apstākļos, kad tām ik dienu jāapstrādā liels vielu daudzums.
Fosfolipīdus iespējams uzņemt arī ar uzturu, tie sastopami, piemēram, olu dzeltenumā, sojas pupās un sojas produktos, kā arī mazākā daudzumā augu eļļās, riekstos un sēklās. Tieši soja ir viens no bagātākajiem fosfolipīdu avotiem, tāpēc no tās iegūtie fosfolipīdi (piemēram, sojas lecitīns) visbiežāk tiek izmantoti arī uztura bagātinātājos un medikamentos.
Ikdienā ar sabalansētu uzturu bieži pietiek, taču situācijās, kad aknas jau ir noslogotas, var būt nepieciešams papildu atbalsts. To apstiprina arī jaunākie pētījumi. Piemēram, 2026. gadā publicētā klīniskā pētījumā3, kurā piedalījās pacienti ar MASLD un blakusslimībām, fosfolipīdi tika lietoti kā papildterapija līdzās ierastajai aprūpei. Sešu mēnešu laikā tika novērots statistiski nozīmīgs aknu taukainības samazinājums, kā arī uzlabojumi vairākos ar vielmaiņu saistītos rādītājos.
Kā nepalaist garām aknu problēmas
Aknu slimības bieži attīstās pakāpeniski un var ilgstoši noritēt bez izteiktiem simptomiem, tāpēc tās nereti tiek atklātas tikai vēlākos posmos. Turklāt tās bieži saistītas ar citām veselības problēmām: vielmaiņas traucējumiem, paaugstinātu cukura līmeni vai sirds un asinsvadu slimībām.
Tieši tāpēc svarīgi negaidīt pirmās sūdzības, bet regulāri sekot līdzi veselības rādītājiem. Vienkāršas asins analīzes var sniegt pirmo ieskatu aknu darbībā, savukārt sonogrāfija ir nesāpīga un pieejama izmeklēšanas metode, kas palīdz novērtēt aknu stāvokli. Daļu šo izmeklējumu iespējams veikt arī valsts apmaksātā kārtībā, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Avots: LETA
