Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Tradicionāli par galveno zobu bojājumu cēloni tiek uzskatīts cukurs. Tomēr mūsdienu zobārstniecība arvien biežāk sastopas ar paradoksu – pacientiem, kuri ievēro veselīgu dzīvesveidu, zobu emalja burtiski “izšķīst”. Izrādās, ka arī šķietami nekaitīgi un pat veselīgi ieradumi var kaitēt zobiem.
Par to, kā medikamenti, vitamīni un ikdienas paradumi nemanāmi bojā smaidu, stāsta FamilyDent zobārste Jekaterina Margeviča.
Zāles: ārstējam vienu, kaitējam citam
Viens no galvenajiem slēptajiem draudiem zobiem ir sausās mutes sindroms jeb kserostomija. To izraisa antidepresanti, neiroleptiķi, antihistamīni, diurētiskie līdzekļi, zāles asinsspiediena regulēšanai un daži pretsāpju medikamenti. Pašas zāles emalju nebojā, taču būtiski samazina siekalu izdalīšanos.
Savukārt siekalas ir galvenā dabiskā zobu aizsardzība. Tās attīra emalju, neitralizē skābes, ierobežo baktēriju vairošanos un palīdz remineralizācijas procesā. “Jo mazāk siekalu, jo vājāka aizsardzība: mainās mikroflora, un patogēnās baktērijas sāk aktīvi vairoties,” saka Jekaterina Margeviča.
Kad mute kļūst sausa, emalja ātrāk mīkstinās, baktērijas veicina kariesa attīstību, iekaist smaganas un parādās nepatīkama elpa. Daži medikamenti papildus padara siekalas biezākas, un tās vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Zobārstes ieteikums: ja medikamenti jālieto pastāvīgi, zobārsts un higiēnists būtu jāapmeklē biežāk – aptuveni ik pēc 3–4 mēnešiem. Palīdz arī aptiekās pieejamie siekalu aizvietotāji – speciāli gēli un aerosoli, kas palīdz atjaunot skābju-sārmu līdzsvaru mutē.
Skābju trieciens no vitamīniem
Atsevišķu risku zobārsti dēvē par “skābju vannu” zobiem. Runa ir par putojošajiem vitamīniem, klepus sīrupiem, C vitamīnu, augļu smūtijiem un tik populāro citronūdeni, ko veselīga dzīvesveida piekritēji bieži dzer no rīta tukšā dūšā.
Skābe mīkstina emalju. Un, ja cilvēks tūlīt pēc skāba dzēriena sāk tīrīt zobus, viņš burtiski noberž emaljas virskārtu ar zobu birsti. Pēc FamilyDent zobārstes Jekaterinas Margevičas teiktā, dabīgās sulas reizēm ir pat agresīvākas par saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem augstās augļskābju koncentrācijas dēļ.
Zobārste iesaka pēc skābiem dzērieniem vismaz izskalot muti ar ūdeni un zobus netīrīt vismaz 30 minūtes. Gribat dzert citronūdeni? Dzeriet to caur salmiņu vai uzreiz pēc tam izskalojiet muti ar parastu ūdeni.
Pārbaudiet kuņģi
Vēl viens satraucošs signāls zobārstam ir zobu iekšējās virsmas bojājumi. Tas var liecināt par gastroezofageālo refluksu, kad kuņģa skābe nonāk mutes dobumā, arī naktīs. Kuņģa skābe ir viena no agresīvākajām vielām zobu emaljai. Ja problēmu ignorē, pēc vairākiem gadiem zobi var kļūt plāni un ļoti jutīgi.
Šādos gadījumos zobārste iesaka neaprobežoties tikai ar zobu ārstēšanu, bet vērsties pie gastroenterologa, pārbaudīt kuņģi un nepieciešamības gadījumā koriģēt skābes līmeni.
Bruksisms: kāpēc zobi kļūst īsāki
Ne mazāk bīstams ir arī bruksisms – zobu griešana miegā. Daudzi cilvēki pat nenojauš par šo problēmu, līdz zobi sāk nodilt, saīsināties un drupt pa malām. Stress tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem bruksisma cēloņiem. “Nakts kapa nav modes trends, bet gan jūsu smaida apdrošināšana. Bez tās zobus var burtiski nodzīt līdz nerviem,” saka ārste.
Tomēr zobārste piebilst: ar vienu kapu bieži vien nepietiek. Dažkārt nepieciešams strādāt ar stresu, koriģēt sakodienu un ārstēties pie citu jomu speciālistiem.
Avots: LETA
