Aptauja: Visaugstākais stresa līmenis Latvijā tieši jauniešu vidū – 77%

Maijs iezīmē eksāmenu laiku skolās un augstskolās, kad jaunieši saskaras ar paaugstinātu slodzi un īstermiņa stresu. Tomēr dati rāda, ka stress jauniešu vidū nav tikai sezonāla parādība. “EUROAPTIEKA” veiktās aptaujas “Labsajūtas barometrs” dati liecina, ka kopumā vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju stresu un nervozitāti norāda kā galveno faktoru, kas ietekmē viņu pašsajūtu. Visaugstākais rādītājs saglabājas tieši jauniešu vidū – 77% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Eksāmenu laiks var pastiprināt īstermiņa stresu, kas var pat palīdzēt mobilizēties, taču daļai jauniešu stress ir ilgstošs – to var veicināt augstas gaidas no sevis un apkārtējiem, nepietiekams miegs, kā arī ilgstoša spriedze un pārslodze mācību procesā. Tā rezultātā organisms nepaspēj pilnvērtīgi atjaunoties un tas jau ietekmē ne vien pašsajūtu, bet arī veselību kopumā,” skaidro “EUROAPTIEKA” farmaceite Marina Leščika.

Dati liecina, ka ar katru vecumgrupu stresa un nervozitātes ietekme pakāpeniski samazinās – starp 60–74 gadus veciem respondentiem to norādījuši vien 34%, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn (56%). Reģionāli visaugstākie rādītāji novērojami Vidzemē (58%) un Rīgā (57%), savukārt Zemgalē – 48% gadījumu.

Lai gan stress joprojām bieži tiek uztverts kā emocionāls stāvoklis, tas var izpausties arī fiziski. Farmaceite norāda, ka nervu sistēmas pārslodze var izpausties ar trauksmi, miega traucējumiem, nogurumu, grūtībām koncentrēties un pieņemt lēmumus, kā arī ar fiziskiem simptomiem – galvassāpēm, sirdsklauvēm un muskuļu saspringumu.

“Bieži vien cilvēki nepievērš uzmanību pirmajiem signāliem – nogurumam vai koncentrēšanās grūtībām, taču tie var liecināt par nervu sistēmas pārslodzi,” uzsver farmaceite, piebilstot, ka ilgstošs stress var ietekmēt organisma spēju atjaunoties un vājināt imunitāti. Viņa skaidro, ka īstermiņa stress var palīdzēt mobilizēties, savukārt ilgstošs stress nepāriet arī pēc atpūtas un ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Tas ietekmē arī smadzeņu darbību – kļūst grūtāk iegaumēt informāciju, noturēt uzmanību, pieaug kļūdu risks un pasliktinās lēmumu pieņemšana.

Tāpēc īpaši svarīgi ir savlaicīgi parūpēties par savu pašsajūtu. EUROAPTIEKA farmaceite uzsver, ka pilnvērtīgs miegs, regulāras pauzes, fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs ir būtiski ikvienam. Taču īpaši eksāmenu laikā šie ieradumi bieži tiek atstāti novārtā – jaunieši mēdz mācīties naktīs, pārmērīgi lietot kofeīnu un censties apgūt visu pēdējā brīdī.

“Miegs nav tikai atpūta – tas ir aktīvs process smadzenēm, kura laikā nostiprinās atmiņa un stabilizējas emocionālie procesi,” skaidro EUROAPTIEKA farmaceite, piebilstot, ka arī īsas pauzes palīdz atjaunot koncentrēšanās spējas. Tāpat svarīga ir laicīga plānošana, lai izvairītos no pēdējā brīža pārslodzes, kā arī digitālās slodzes mazināšana un emocionālais atbalsts no tuviniekiem.

Stresa un slodzes periodā nozīmīga loma ir arī uzturam. Farmaceite norāda, ka magnijs palīdz mazināt nervozitāti un uzlabot miegu, B grupas vitamīni, piemēram, B6, B9 (folskābe) un B12, ir būtiski enerģijas ražošanai un nervu sistēmas veselībai, savukārt omega-3 taukskābes, īpaši dokozaheksaēnskābe (DHA) un eikozapentaēnskābe (EPA), atbalsta atmiņu un koncentrēšanās spējas. Papildu atbalstam var izmantot arī augu izcelsmes līdzekļus – baldriāns var palīdzēt uzlabot miegu, pasiflora mazina trauksmi dienas laikā, citronmelisa samazina nemieru, bet lavanda palīdz uzlabot miega kvalitāti.

Farmaceite uzsver, ka, ja ar atpūtu un dzīvesveida korekcijām nepietiek un parādās izteikti simptomi, piemēram, miega traucējumi, apetītes izmaiņas, panikas lēkmes vai ilgstoša apātija, ieteicams vērsties pie ārsta vai farmaceita. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties piemērotus līdzekļus un sniegt padomu par stresa mazināšanu.

*”EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju aptauja par labsajūtu ietekmējošiem faktoriem. Aptauju pēc “EUROAPTIEKA” pasūtījuma 2026. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: LETA