Kad aknas signalizē par pārslodzi? Stāsta ģimenes ārsts

Aknas ir viens no svarīgākajiem orgāniem mūsu organismā, tomēr par to veselību ikdienā mēdzam aizdomāties tikai tad, kad analīzēs parādās izmaiņas vai rodas nepatīkamas pašsajūtas signāli. Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 44% Latvijas iedzīvotāju^[1] nekad dzīvē nav veikuši analīzes, lai pārbaudītu aknu veselību. Daudzas aknu saslimšanas ilgstoši var noritēt gandrīz nemanāmi bez izteiktām sāpēm vai simptomiem, kurus cilvēks uzreiz saistītu tieši ar aknu darbību.

Kad nogurums ir tikai nogurums, bet kad tas var būt signāls, ka organismam nepieciešama papildu uzmanība? Kādi riska faktori ietekmē aknu veselību, un ar ko parasti sākas izmeklēšanas ceļš ģimenes ārsta praksē? Par to stāsta sertificēts ģimenes ārsts un ģimenes prakses vadītājs Mārtiņš Būmanis.

Simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt

Aknu veselības traucējumi mēdz attīstīties pakāpeniski un sākotnēji var neizraisīt izteiktas sāpes vai skaidri atpazīstamus simptomus. Tieši tāpēc pirmās pazīmes nereti tiek saistītas ar saspringtu ikdienu, pārslodzi vai citām veselības problēmām.

Uzmanību var prasīt ilgstošs nogurums, enerģijas trūkums, smaguma sajūta vai diskomforts labajā paribē, apetītes izmaiņas, nelabums, vēdera uzpūšanās, neizskaidrojamas ķermeņa masas izmaiņas, kā arī ādas nieze vai dzeltenīga ādas un acu baltumu nokrāsa. Lai gan šie simptomi ne vienmēr nozīmē aknu saslimšanu, tie var būt pietiekams iemesls pārrunāt savu veselības stāvokli ar ģimenes ārstu un veikt papildu izmeklējumus.

Būtībā katra Latvijas iedzīvotāja ieguldījums savā veselībā būtu vismaz vienu reizi gadā atnākt pie sava ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati. Profilaktiskās apskates laikā tiek uzklausītas pacienta sūdzības, ģimenes ārsts var objektīvāk novērtēt pacientu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nosūtīt pacientu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, piemēram, asins, urīna analīzi, radioloģiskajiem izmeklējumiem, vajadzības gadījumā nosūtīt pie konkrēta speciālista. Ja ir aizdomas vai apstiprinās aknu saslimšana ģimenes ārsta kabinetā, pacientu var nosūtīt, piemēram, pie infektologa, ja gadījumā ir diagnosticēts C hepatīts, gastroenterologa vai uztura speciālista MASLD gadījumā, pie onkologa, ja ir MTS aknās vai primāra aknu onkoloģiska slimība, protams, pie hepatologa (aknu slimību speciālista) un dažreiz tiek rekomendēta arī narkologa konsultācija.

Ar ko sākas aknu veselības pārbaude ģimenes ārsta praksē?

Aizdomas par aknu veselības traucējumiem ne vienmēr rodas tikai tad, kad parādās izteikti simptomi. Nereti pirmie signāli tiek pamanīti pavisam citā kontekstā: profilaktiskās asins analīzēs, novērojot paaugstinātu holesterīna līmeni, glikozes vielmaiņas traucējumus vai ķermeņa masas pieaugumu. Tieši liekais svars, izmaiņas lipīdu rādītājos un metaboliski riska faktori bieži kļūst par pirmo pavedienu, kas liek padziļināti izvērtēt arī aknu veselību.

Ģimenes ārsta praksē izmeklēšana parasti sākas ar sarunu par pašsajūtu, ikdienas paradumiem, uzturu, fiziskajām aktivitātēm, lietotajiem medikamentiem un citiem riska faktoriem. Tam seko laboratorisko analīžu izvērtēšana un īpaša uzmanība tiek pievērsta aknu enzīmu rādītājiem, holesterīna līmenim, glikozes vielmaiņai un citiem vielmaiņas marķieriem.

Ja analīzēs tiek konstatētas izmaiņas vai pacientam ir sūdzības, kas varētu būt saistītas ar aknu darbību, nākamais solis mēdz būt vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Šis izmeklējums ļauj novērtēt aknu struktūru un savlaicīgi pamanīt izmaiņas, tostarp aknu aptaukošanos jeb metaboliski asociētu taukaino aknu slimību (MASLD), kas mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopama. Latvijā ir iespējams veikt arī aknu elastogrāfiju, šī metode arī palīdz aknu slimību diferenciāldiagnostikā.

Jebkuru slimību gadījumā svarīga ir savlaicīga un pareizas diagnozes noteikšana, aknu slimības nav izņēmums. Diemžēl gadās situācijas, kad nevar gaidīt ilgstoši rindā pie speciālista, bet pacientu steidzami ir jānosūta uz slimnīcu, piem. ja pacientam ir progresējoša dzelte. Ģimenes ārsts var izsaukt NMPD ārsta palīgu brigādi uz ģimenes ārsta praksi pacienta pārvešanai uz stacionāru, kur neatliekamās medicīnas centrā veiks CT vēdera dobumam un var tikt diagnosticētas nopietnas slimības. Stacionārā ir pieejama arī aknu biopsija.

Aknu veselību ne vienmēr nosaka alkohols, arvien biežāk pie vainas ir vielmaiņa

Sabiedrībā joprojām reizēm valda priekšstats, ka visi aknu veselības traucējumi galvenokārt saistīti ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tomēr ģimenes ārsta praksē arvien biežāk sastopami pacienti, kuru aknu darbības izmaiņas saistītas pavisam ar citiem faktoriem: lieko ķermeņa masu, paaugstinātu holesterīna līmeni, glikozes vielmaiņas traucējumiem, mazkustīgu dzīvesveidu un ilgstošiem neveselīga uztura paradumiem.

Tieši šo iemeslu dēļ mūsdienās arvien biežāk tiek lietots termins Metaboliski asociēta taukaino aknu slimība (MASLD), kas precīzāk raksturo slimības izcelsmi. Šī diagnoze nozīmē, ka aknās pakāpeniski uzkrājas tauki, kas ilgtermiņā var veicināt iekaisumu, aknu šūnu bojājumu un smagākos gadījumos progresēt fibrozē vai aknu cirozē.

Labā ziņa ir, ka agrīni atklājot MASLD, daudzos gadījumos procesu iespējams būtiski ietekmēt ar dzīvesveida korekciju, ķermeņa masas normalizēšanu un mērķtiecīgu aknu šūnu terapiju.

Smagu aknu slimību pacientiem Latvijā kā ārstēšanas metode ir pieejama aknu transplantācija, ko veic PSKUS.

Kā aknas atjaunojas un kas var palīdzēt šim procesam?

Aknas ir viens no retajiem orgāniem cilvēka organismā, kam piemīt spēja atjaunoties. Taču šis process parasti nenotiek ātri, skatoties kāda aknu slimība pacientam ir.  MASLD gadījumā, ja aknu šūnas ilgstoši pakļautas paaugstinātai vielmaiņas slodzei, tauku uzkrāšanai vai iekaisuma procesiem, organisma dabiskās atjaunošanās spējas var tikt kavētas, un aknu atjaunošanās var ilgt vairākus mēnešus, katram pacientam individuāli ilgi.

Būtiska loma aknu šūnu darbībā ir fosfolipīdiem — dabiskām taukvielu molekulām, kas veido šūnu membrānu un palīdz nodrošināt tās stabilitāti, elastību un normālu vielmaiņas procesu norisi. Pēdējos gados zinātniskajā literatūrā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts esenciālo fosfolipīdu lomai aknu veselības uzturēšanā.

To apliecina arī 2026. gadā žurnālā Liver International publicētais klīniskais pētījums^[2], kurā pacientiem ar MASLD esenciālo fosfolipīdu lietošana kombinācijā ar uztura un dzīvesveida korekcijām bija saistīta ar 2,5 reizes izteiktāku aknu tauku samazināšanos, salīdzinot ar dzīvesveida korekcijām vien. Pētījumā tika novērota arī statistiski nozīmīga noguruma mazināšanās, kā arī uzlabojumi glikozes vielmaiņas rādītājos pacientiem ar blakus saslimšanām, piemēram, 2. tipa cukura diabētu.

Vienlaikus aknu veselības uzlabošanā joprojām svarīga nozīme ir pamata dzīvesveida izmaiņām: sabalansētam uzturam, regulārām fiziskām aktivitātēm, ķermeņa masas kontrolei un savlaicīgām veselības pārbaudēm.

^[1] “Gemius” 2022. gadā veiktās aptaujas dati

^[2] https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/liv.70601