Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) aicina Saeimu pieņemt skaidru politisku lēmumu par viena procentpunkta sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei, informē LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas paustajam vērtējumam, ka seniori praksē tiešu ieguvumu no veselības aprūpei novirzītā 1% sociālo iemaksu finansējuma neesot izjutuši.
Organizācija aicina noteikt caurskatāmus un publiski kontrolējamus principus šī finansējuma izmantošanai tieši senioru veselības aprūpes vajadzībām. LSKA ieskatā, ja šādu mērķētu risinājumu nodrošināt nav iespējams, būtu jāpārtrauc konkrēto sociālo iemaksu iekasēšana 1% apmērā, sākot jau ar 2027. gada valsts budžeta plānu.
Kalnāja norāda, ka, nenosakot skaidrus, caurskatāmus un publiski kontrolējamus principus šī finansējuma izmantošanai senioru veselības aprūpei, valsts arvien vairāk saskarsies ar smagu hronisku slimību un invaliditātes gadījumiem senioru vidū.
LSKA atgādina, ka lēmums par viena procentpunkta novirzīšanu no sociālo iemaksu likmes iedzīvotāju veselības aprūpes vajadzībām tika pieņemts 2017. gada nodokļu reformas laikā un stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Kopējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 2018. gadā tika palielināta no 34,09% līdz 35,09%, vienu procentpunktu novirzot veselības aprūpei.
Saskaņā ar LSKA sniegto informāciju 2026. gada kopējais veselības nozares budžets ir 1,97 miljardi eiro, bet veselībai novirzītajam 1% sociālo iemaksu plānoti aptuveni 173,1 miljons eiro gadā. Budžeta prognozes paredz, ka šī summa 2027. gadā varētu pieaugt līdz 182,34 miljoniem eiro, bet 2028. gadā – līdz 191,18 miljoniem eiro.
LSKA uzsver, ka senioru veselības aprūpē ir būtiskas problēmas, tai skaitā pakalpojumu pieejamība, hronisko slimību ārstēšana, ilgtermiņa aprūpes nodrošināšana un sadrumstalota atbildība starp valsti un pašvaldībām. Ārstēšanu, rehabilitāciju, mājas aprūpi un sociālo atbalstu organizē un finansē atsevišķi, tādēļ seniori nereti nesaņem vienotu un koordinētu palīdzību.
Biedrības ieskatā nepieciešams izstrādāt skaidru starpresoru sadarbības mehānismu un noteikt “spēles noteikumus”. Organizācija norāda, ka situācija, kurā katra iestāde sniedz tikai savu pakalpojuma daļu, bet neviens nekoordinē un nefinansē pacienta ārstēšanas ceļu kopumā, daudzos gadījumos noved pie invaliditātes, hroniskām saslimšanām un atkārtotas pacientu nonākšanas slimnīcā.
LSKA, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2025. gada ziņojuma datiem, norāda, ka Latvijā iedzīvotāji no savas kabatas nodrošina aptuveni 35% veselības izdevumu, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni.
Tāpat organizācija norāda, ka 2024. gadā 10,7% Latvijas iedzīvotāju, kuriem bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, to nesaņēma izmaksu, rindu vai attāluma dēļ. LSKA uzsver, ka šis rādītājs ir aptuveni trīsreiz augstāks nekā vidēji ES. Savukārt veselīgi nodzīvoto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma Latvijā esot viens no zemākajiem ES – aptuveni četri gadi.
“Cilvēks nav pingponga bumbiņa, kuru problēmu gadījumā var mētāt no veselības aprūpes atbildības zonas uz sociālo aprūpi un atkal atpakaļ tikai tādēļ vien, ka sistēmā joprojām vērojams nesaskaņots finansējums un trūkst naudas,” pauž Kalnāja.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju