Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ārstu un pacientu pārstāvji vēstulē Veselības ministrijai (VM) un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) aicina vienkāršot valsts kompensējamo migrēnas medikamentu izrakstīšanas kārtību, tai skaitā atteikties no obligātā ārstu konsīlija lēmuma un saīsināt laiku, kas pacientam jāgaida līdz profilaktiskās terapijas saņemšanai.
Vēstuli parakstījusi Latvijas Neirologu biedrība, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas Sāpju aprūpes nodaļa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Galvassāpju vienība, Migrēnas pacientu biedrība un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls.
Vēstulē norādīts, ka no vairāk nekā 150 000 cilvēku, kuri Latvijā dzīvo ar migrēnu, modernu valsts apmaksātu profilaktisko terapiju līdz 2025. gada beigām saņēma aptuveni 200 pacientu. Savukārt Igaunijā šādu terapiju saņēma vairāk nekā 800 pacientu, bet Lietuvā – aptuveni 3850 pacientu. Atšķirības starp Baltijas valstīm nav skaidrojamas ar migrēnas izplatību, bet gan ar nosacījumiem, kas pacientiem jāizpilda, lai saņemtu valsts kompensētu ārstēšanu, pausts vēstulē.
Patlaban Latvijā terapiju kompensē tikai pacientiem ar hronisku migrēnu, proti, cilvēkiem, kuriem migrēna ir vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Lai saņemtu kompensējamo terapiju, ārstam jāapliecina, ka deviņu mēnešu laikā pacientam nav palīdzējusi ārstēšana ar trim dažādām profilaktisko medikamentu grupām.
Terapijas sākšanai nepieciešams arī neirologu un algologu konsīlija lēmums. Tas pacientam var nozīmēt papildu gaidīšanu rindā uz neirologa konsultāciju kādā no lielajām slimnīcām valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros, norādīts vēstulē.
Šāda kārtība aizkavē ārstēšanas sākšanu, rada administratīvu slogu pacientiem un ārstiem, kā arī noslogo ierobežotos galvassāpju centru cilvēkresursus. Daļa pacientu ārstēšanas procesu pārtraucot, jo iepriekš izrakstītie profilaktiskie medikamenti nesniedz atvieglojumu vai arī nav iespējams laikus nokļūt pie speciālista. Tālab ārsti un pacientu pārstāvji rosina atteikties no obligāta konsīlija lēmuma, lai piemērotu ārstēšanu varētu nozīmēt attiecīgais speciālists. Vēstules parakstītāji rosina slimnīcu galvassāpju centros veidot pacientu atbalsta sistēmu, tai skaitā nodrošinot pacientu koordinatorus un galvassāpju aprūpes māsas.
Tāpat aicināts samazināt gan profilaktisko medikamentu skaitu, kas pacientam jāizmēģina pirms kompensējamās terapijas saņemšanas, gan laiku, kurā šie medikamenti jālieto. “Nevienam cilvēkam nevajadzētu kļūt smagāk slimam tikai tādēļ, lai viņš kvalificētos efektīvai ārstēšanai,” savā paziņojumā uzsver ārstu un pacientu pārstāvji. Viņi min, ka daudzās Eiropas valstīs kompensēta ārstēšana pacientiem ir pieejama jau pēc viena vai diviem neveiksmīgiem profilaktiskās terapijas mēģinājumiem. Latvija esot viena no nedaudzajām valstīm, kur terapijas nozīmēšanai obligāti nepieciešams ārstu konsīlija lēmums.
Vēstules parakstītāji atsaucas uz Eiropas Galvassāpju federācijas un Starptautiskās Galvassāpju biedrības rekomendācijām, kurās attiecīgā terapija esot ieteikta kā pirmās izvēles profilaktiskā ārstēšana pacientiem ar vismaz četrām migrēnas dienām mēnesī.
Migrēnu var pavadīt vidēji stipras vai stipras galvassāpes, slikta dūša, vemšana un paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu, bet atsevišķos gadījumos arī īslaicīgi redzes traucējumi. Hroniskas migrēnas gadījumā galvassāpes var būt vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Migrēna galvenokārt skar cilvēkus darbspējīgā vecumā un sievietēm tā sastopama aptuveni trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Slimības dēļ cilvēki kavē darbu, atsakās no sabiedriskās dzīves un atsevišķos gadījumos ir spiesti pamest darba tirgu.
Nepietiekama ārstēšanas pieejamība var veicināt arī pārmērīgu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošanu. Tas savukārt var izraisīt medikamentu pārmērīgas lietošanas radītas galvassāpes, kā arī aknu, nieru un kuņģa un zarnu trakta bojājumus.
Ārstu un pacientu pārstāvji uzsver, ka migrēnas ārstēšanas pieejamības uzlabošana palīdzētu saglabāt iedzīvotāju darbspējas, mazināt slogu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmai, kā arī nodrošinātu Latvijas pacientiem mūsdienu medicīnas standartiem atbilstošu ārstēšanu.
Avots: LETA
