Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas seniori vēlas pēc iespējas ilgāk dzīvot aktīvi, būt neatkarīgi un, ja veselība ļauj, turpināt strādāt, kas ir svarīgs pienesums Latvijas darba tirgū. Taču redzes pasliktināšanās šīs iespējas var būtiski ierobežot: aptauja* rāda, ka 87 % senioru ir ar redzi saistītas sūdzības, bet 43 % aptaujāto redzes traucējumi jau negatīvi ietekmē ikdienu. Latvijas Pensionāru federācija uzsver – šobrīd pensionāri paši par saviem līdzekļiem apmaksā terapiju, kas var palīdzēt saglabāt redzi, taču ne katram tas ir pa kabatai, pakļaujot šos cilvēkus neatgriezeniskam redzes zudumam.
Saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības datiem Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi un tādējādi arī lielā mērā iespēju uztvert informāciju, spēju dzīvot patstāvīgi un iesaistīties darba tirgū. Pēdējo divu gadu laikā cilvēku ar redzes invaliditāti skaits ir pieaudzis par aptuveni 20 %.
Redzes problēmas ierobežo senioru neatkarību un darba spējas
Kā rāda aptauja, ar redzi saistītas sūdzības ir deviņiem no desmit Latvijas senioriem. Katram trešajam senioram redzes dēļ ir grūtības lietot telefonu un datoru, kā arī izmantot dažādus digitālos pakalpojumus, piemēram, internetbanku. Vairāk nekā pusei jeb 57 % strādājošo senioru redzes problēmas vismaz zināmā mērā ietekmē spēju strādāt. Gandrīz puse jeb 45 % senioru, kuriem veiktas ārstnieciskas manipulācijas, tās ir apmaksājuši no saviem līdzekļiem.
Turklāt redzes problēmas ne tikai apgrūtina strādājošo senioru ikdienas pienākumu veikšanu, bet var kļūt arī par iemeslu darba attiecību pārtraukšanai. Jau šobrīd nodarbinātības līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā virs 65 gadiem ir otrais augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 15 %. Tāpēc redzes saglabāšana ir būtisks priekšnoteikums, lai seniori varētu turpināt aktīvi piedalīties darba tirgū un lai šis darbaspēka potenciāls netiktu zaudēts.
“Jo ilgāk cilvēks saglabā veselību un spēju dzīvot patstāvīgi, jo lielāks ir viņa ieguldījums valsts ekonomikā un mazāka nepieciešamība pēc sociālās aprūpes un tuvinieku atbalsta. Mūsdienu medicīna daudzos gadījumos var palīdzēt saglabāt redzi, ja slimība tiek laikus diagnosticēta un ārstēšana sākta savlaicīgi. Tāpēc šādās situācijās īpaši svarīgs ir valsts atbalsts – tam jāpalīdz nodrošināt, lai ārstēšana būtu pieejama neatkarīgi no seniora ienākumiem vai viņa ģimenes iespējām,” uzsver Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve.
Savlaicīga ārstēšana var novērst neatgriezenisku redzes zudumu
Redzes zuduma novēršana valstij ir ekonomiski izdevīgāka nekā ilgstoša invaliditātes, sociālās aprūpes un kopšanas izdevumu segšana. Aprēķinot tikai I grupas invaliditātes pensijas un cilvēka ar invaliditāti kopšanas pabalsta nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu vien 300 personām, kas aptuveni atbilst neovaskulāras vecuma makulas deģenerācijas (nVMD) pirmreizējo pacientu skaitam Latvijā, aptuvenās kopējās valsts budžeta izmaksas ir 3,73 miljoni eiro gadā.
nVMD ir visizplatītākā tīklenes slimība un galvenais redzes invaliditātes cēlonis Latvijā pēc 50 gadu vecuma – neārstēta tā izraisa aklumu. Latvijas Acu ārstu asociācijas dati liecina, ka Latvijā ir ap 320 pirmreizējo pacientu ar nVMD, savukārt kopējais pacientu skaits sasniedz ap 8000. nVMD ārstē ar intravitreālām injekcijām, taču kritiski svarīga ir savlaicīga ārstēšana – pat dažu mēnešu kavējums var radīt neatgriezenisku redzes zudumu. Starptautiskie veselības ekonomikas pētījumi liecina, ka minētās injekcijas ir viens no izmaksu efektīvākajiem veidiem, kā novērst invaliditāti un saglabāt cilvēku ekonomisko aktivitāti. Šobrīd terapijas apmaksa pacientiem jāveic par saviem līdzekļiem, kas visiem nav pa spēkam un liedz iespēju saglabāt redzi, palielinot risku nonākt gan fiziskās un mentālās veselības, gan ekonomiskajā krīzē.
Valsts apmaksāta terapija – iespēja pilnvērtīgām vecumdienām
Kā norāda Latvijas Pensionāru federācija, šobrīd visvairāk ir nepieciešama valsts kompensēta anti-VEGF terapija pacientiem ar nVMD. 2027. gada valsts budžetā tam būtu jāparedz finansējums ārstēšanas uzsākšanai vismaz 320 pirmreizējiem pacientiem, kā arī būtu jāpaplašina valsts finansēta diabētiskas makulopātijas ārstēšana. ““Sudraba paaudze” nav slogs, bet nozīmīga Latvijas cilvēkkapitāla un sudraba ekonomikas daļa – seniori turpina strādāt, maksāt nodokļus, patērēt preces un pakalpojumus, nododot savu profesionālo pieredzi un iesaistoties ģimenes un sabiedrības dzīvē. Redzes saglabāšana ir priekšnoteikums, lai šo potenciālu nezaudētu, tāpēc ieguldījumi senioru redzes veselībā ir investīcijas nodarbinātībā, nodokļu ieņēmumos, sabiedrības līdzdalībā un ilgtspējīgā valsts attīstībā,” norāda Liesma Kalve.
* Pēc Latvijas Pensionāru federācijas pasūtījuma veiktais pētījums “Sudraba ekonomika” (2025); Latvijas iedzīvotāju aptauja “Senioru acu veselība: ārstēšanās pieredze” (2025), kurā piedalījās 969 iedzīvotāji vecumā no 60 gadiem.
Avots: LETA
