Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
28.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kas ir nozīmīgs posms slimnīcu tīkla attīstībā un veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas pilnveidē Latvijā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt pacientiem pieejamāku, drošāku un kvalitatīvāku veselības aprūpi, vienlaikus efektīvāk organizējot pieejamos cilvēkresursus un infrastruktūru.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver lēmuma nozīmi un ilgtspējīgo ietekmi: “Šis ir vēsturisks solis Latvijas veselības aprūpē – gadiem esam runājuši par nepieciešamību sakārtot slimnīcu tīklu. Šodien beidzot pieņemam lēmumu, kura centrā ir pacients. Mūsu mērķis ir skaidri noteikta katras slimnīcas loma, lai cilvēki saņemtu drošu un kvalitatīvu palīdzību īstajā vietā un laikā. Diemžēl veselības aprūpes cilvēkresursu trūkuma apstākļos, mēs nevaram radīt ilūziju, ka katrā nelielā apdzīvotā vietā būs pieejams pilns daudzprofilu slimnīcas pakalpojumu klāsts ar visām specializācijām. Tā nenotiek nevienā Eiropas valstī – sarežģītāki pakalpojumi tiek koncentrēti tur, kur iespējams nodrošināt lielāku pieredzi, speciālistu pieejamību un augstāku pacientu drošību. Vienlaikus neatliekamā palīdzība visās slimnīcās saglabāsies 24/7, un ikdienā nepieciešamie pakalpojumi būs pieejami iespējami tuvu cilvēka dzīvesvietai.”
Plānotās izmaiņas paredz pāreju uz skaidrāku trīs līmeņu slimnīcu sistēmu, nosakot katras ārstniecības iestādes lomu, atbildību un pakalpojumu profilu. Turpmāk slimnīcas darbosies kā daudzprofilu, reģionālās vai lokālās slimnīcas, nodrošinot pacientiem saprotamu un pārskatāmu veselības aprūpes sistēmu.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana. Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus. Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība. Tas nozīmē, ka vienkāršāka un biežāk vajadzīgā palīdzība būs pieejama tuvāk dzīvesvietai, bet sarežģītākos gadījumos pacienti tiks ārstēti slimnīcās ar atbilstošu pieredzi un resursiem.
Daudzprofilu slimnīcu līmenī paredzētas: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Reģionālo slimnīcu līmenī paredzētas: Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Lokālo slimnīcu līmenī paredzētas: Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca kā arī Bauskas slimnīca. Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.
Slimnīcu tīkla attīstības pamatprincips ir vienkāršs: biežāk nepieciešamā un mazāk sarežģītā palīdzība jānodrošina pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai, savukārt sarežģītāka ārstēšana jākoncentrē slimnīcās, kur pieejami nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un pieredze. Vienlaikus reforma neparedz slimnīcu slēgšanu. Visās slimnīcās saglabāsies neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība un pacientu uzņemšana.
Grozījumi precizē arī prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu darbībai, nosakot minimālās personāla prasības un nodrošinot vienotus pakalpojumu kvalitātes standartus visā valstī. Visās slimnīcās arī turpmāk būs pieejami ārsti, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā.
Būtiska izmaiņu daļa ir vienotu observācijas kritēriju ieviešana, kas ļaus efektīvāk organizēt pacientu aprūpi un samazināt nepamatotu hospitalizāciju gadījumus. Tas palīdzēs stacionāro aprūpi koncentrēt pacientiem, kuriem ārstēšanās slimnīcā patiešām ir nepieciešama.
Vienlaikus tiek ieviesta vienota slimnīcu kvalitātes rādītāju sistēma, kas ļaus objektīvi vērtēt ārstēšanas rezultātus, pacientu drošību, komplikāciju biežumu, atkārtotu hospitalizāciju skaitu un pacientu pieredzi. Nākotnē finansējuma piešķiršanā arvien lielāka nozīme būs sniegto pakalpojumu kvalitātei un sasniegtajiem rezultātiem.
Šāds modelis ļaus nodrošināt ārstēšanu atbilstoši pacienta vajadzībām un slimības sarežģītībai, kā arī izvairīties no situācijām, kad slimnīcās formāli ir noteikti pakalpojumi, bet tie faktiski nav pieejami.
Finansējums stacionārajai veselības aprūpei netiek samazināts
Veselības ministrija uzsver, ka slimnīcu tīkla attīstības mērķis nav samazināt finansējumu slimnīcām vai stacionārajai veselības aprūpei. Kopējais finansējuma apjoms tiek saglabāts, bet tiek pilnveidota tā sadale starp pakalpojumiem un slimnīcu profiliem, lai finansējums vairāk atbilstu faktiskajām pacientu vajadzībām, pakalpojumu apjomam un slimnīcu kapacitātei. Slimnīcām reģionos kopējais finansējums netiek samazināts, savukārt izmaiņas paredzētas atsevišķu pakalpojumu un nodaļu finansējuma struktūrā, balstoties uz reālo situāciju un ārstniecības personāla pieejamību.
Tāpat paredzēts stiprināt slimnīcu sadarbību, pacientu pārvešanas sistēmu un telemedicīnas pakalpojumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu pacientu aprūpi visā Latvijas teritorijā.
Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, dodot ārstniecības iestādēm laiku sagatavoties pārmaiņām un pakāpeniski ieviest jauno pakalpojumu organizācijas modeli.
