Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Deviņi no desmit Latvijas uzņēmumiem šobrīd ir spiesti pielāgoties situācijai, kurā darba tirgus vairs nespēj nodrošināt visas nepieciešamās prasmes, aģentūru LETA informēja “OP Corporate Bank” pārstāvji, atsaucoties uz veikto vidējo un lielo uzņēmumu aptauju.
Kvalificēta darbaspēka trūkums Latvijas uzņēmumiem nav jauns izaicinājums. “OP Corporate Bank” pērnā gada pētījumā 75% Latvijas uzņēmumu norādīja, ka kvalificēta darbaspēka un nepieciešamo prasmju trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma attīstības prognozes. Jaunākā aptauja rāda, ka tikai 9% darba devēju nesaskaras ar darbinieku prasmju trūkumu.
Uzņēmumi visbiežāk šo problēmu risina, attīstot darbinieku prasmes. 70% uzņēmumu organizē iekšējās apmācības vai pārkvalificē darbiniekus, lai tie spētu pielāgoties mainīgajām biznesa vajadzībām. Gandrīz puse jeb 46% uzņēmumu nepieciešamās kompetences nodrošina ar ārpakalpojumu sniedzēju palīdzību, savukārt 24% sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, lai sagatavotu sev nepieciešamos speciālistus.
“OP Corporate Bank” Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda, ka jau vairākus gadus darba tirgus Latvijā ir saspringts, un uzņēmumiem ir grūti atrast speciālistus ar nepieciešamajām prasmēm. Turklāt demogrāfiskās tendences liecina, ka tuvākajos gados situācija, visticamāk, neuzlabosies. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība notiek tik strauji, ka darbinieku prasmju pilnveidošana kļūst par nepārtrauktu procesu. Pastāvīga kompetenču attīstīšana ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa konkurētspējai, turklāt kompetentas komandas ļauj uzņēmumiem veiksmīgāk pielāgoties pārmaiņām.
Uzņēmumu izvēle ieguldīt esošo darbinieku prasmju attīstībā sakrīt ar plašākām tendencēm Latvijas ekonomikā. “Latvijas produktivitātes ziņojumā 2025” norādīts, ka ilgtermiņa ekonomikas izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no spējas paaugstināt darba ražīgumu, ieviest inovācijas un efektīvāk izmantot cilvēkkapitālu.
Darbaspēka trūkumu uzņēmumi arvien biežāk cenšas mazināt arī ar tehnoloģiju palīdzību. Aptaujas dati rāda, ka 19% Latvijas uzņēmumu izmanto automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumus. Lai gan Latvijā šī pieeja pagaidām tiek izmantota retāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tehnoloģijas kļūst par arvien nozīmīgāku instrumentu produktivitātes paaugstināšanai un darbaspēka trūkuma ietekmes mazināšanai.
Prikšāns norāda, ka darbaspēka trūkums mudina uzņēmumus arvien aktīvāk investēt automatizācijā un tehnoloģijās. Ražošanas sektorā tas bieži nozīmē ražošanas procesu automatizēšanu, savukārt pakalpojumu sektorā – investīcijas IT risinājumos un procesu efektivizēšanā.
Viņš uzsver, ka tehnoloģijas pilnībā neaizstāj nepieciešamību pēc cilvēkiem, jo pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu kvalifikāciju, kuri spēj pārvaldīt un attīstīt arvien sarežģītākas tehnoloģijas. Uzņēmumiem ir svarīgi attīstīt ne tikai šodien nepieciešamās kompetences, bet arī laikus gatavoties nākotnes prasmju vajadzībām.
Kamēr Latvijā 9% uzņēmumu norāda, ka nesaskaras ar darbinieku prasmju trūkumu, Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi tikai 1% un 2%, kas liecina, ka kaimiņvalstīs prasmju trūkums ir vēl plašāk izplatīts.
Visās trīs valstīs izplatītākā pieeja prasmju trūkuma mazināšanai ir esošo darbinieku prasmju pilnveidošana. Latvijā to izmanto 70% uzņēmumu, Lietuvā – 90%, bet Igaunijā – 96%.
Lietuvā īpaši izplatīta ir ārpakalpojumu izmantošana – šo pieeju izvēlas 74% uzņēmumu. Savukārt Igaunijā biežāk nekā pārējās valstīs – 61% gadījumu – izvēlas sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm.
Automatizāciju un mākslīgā intelekta risinājumus prasmju trūkuma mazināšanai izmanto 45% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu un 19% Latvijas uzņēmumu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumi visās Baltijas valstīs prasmju trūkumu risina, kombinējot vairākas pieejas – darbinieku prasmju attīstību, ārpakalpojumu izmantošanu, sadarbību ar izglītības iestādēm un tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.
Aptauju pēc “OP Corporate Bank” pasūtījuma 2026. gada aprīlī veica tirgus pētījumu un komunikācijas zinātņu institūts “KOG Institute for Marketing and Communications Sciences”, aptaujājot vairāk nekā 300 vidējo un lielo uzņēmumu pārstāvjus Baltijā.
Avots: LETA
