Sākums » Jaunākie raksti » Globālo krīžu ietekme aptiekā un ārsta praksē – vērojumi, virzieni, risinājumi.  Kvaternārā (kvartārā jeb ceturtā līmeņa) profilakse
Phlebodia
Globālo krīžu ietekme aptiekā un ārsta praksē – vērojumi, virzieni, risinājumi.  Kvaternārā (kvartārā jeb ceturtā līmeņa) profilakse

Globālo krīžu ietekme aptiekā un ārsta praksē – vērojumi, virzieni, risinājumi.  Kvaternārā (kvartārā jeb ceturtā līmeņa) profilakse

Pēteris Apinis, Dr.med.h.c.

Mēs pārlieku koncentrējamies uz jautājumu: “Vai mēs to varam darīt?” un varbūt ne vienmēr tik daudz uz jautājumu: “Vai mums to vajadzētu darīt?”.

Kvaternārā profilakse (Quaternary Prevention) ir “pasākumi, kas veikti, lai aizsargātu indivīdus (personas/pacientus) no medicīniskām intervencēm, kas var radīt vairāk kaitējuma nekā laba”. Līdz ar to ārsti mēdz šo jautājumu apspriest slēgtā sabiedrībā pie kafijas tases, bet izvairās par to runāt televizora ekrānā vai pat ārstu konferencē.

Kvaternārās profilakses mērķis ir novērst vai mazināt nevajadzīgu vai pārmērīgu ārstēšanu veselības aprūpes sistēmā, bieži vien rūpīgi izvērtējot ārstēšanas iespējas un izvairoties no pārmērīgas medikamentu lietošanas.

Kvaternārā profilakse risina fundamentālu jautājumu par to, ko nozīmē – pārāk daudz vai pārāk maz medicīnas. Tātad kvaternārā slimību profilakse ir centieni, lai ārsta attieksme, ārstēšanas process vai informācijas nodošana netīšām neizraisītu vai nepalielinātu pacienta bažas un bailes par slimību.

Globālajā publiskajā telpā, proti žurnālos, portālos, sociālajos tīklos nereti valda ideja – mēs visi esam slimi un mums visiem ir kaut kāda veida traucējumi. Bažas par iespējamu slimību valda intervijās ar ārstiem, uzsvars tiek likts uz parēju no bezsimptomu stāvokļiem un riskiem uz slimībām, kā arī – radot netiešu spiedienu uz ārstiem, kas, iespējams, laikus nav pamanījuši draudošo patoloģiju. Visdiskutablākā situācija ir ar lielu skaitu pacientu, kam ir iniciāla hipertensija, hiperglikēmija, hiperholesterinēmija un liekais svars, turklāt visi šie baisie bubuļi ir asimptomātiski. Pacienti neuzskata sevi par slimiem, līdz kāds labais cilvēks samariešu garā viņiem to pasaka. Kopš šī brīža pacients ir slims un viņam jāsaņem daudzi dažādi medikamenti. Kopš šī brīža šis pacients biežāk nelīdzestīgi lieto kaut ko (nepareizās devās, laikā) no viņam parakstītajiem medikamentiem.

Te nu esmu nonācis līdz vēl diskutējamākai tēzei, ka slimību izplatīšana (jaunu slimību radīšana) ietver arī psiholoģisku manipulāciju, izmantojot tās pašas metodes, kas tiek izmantotas zīmolu tirgzinībā. Emocionāls diskomforts un psihosociāls stress var tikt ātri medicinizēts, izmantojot neskaidras diagnozes, kas nav nekas cits kā nepietiekami pamatoti pierādījumi.

Kvaternārā profilakse lielā mērā ir medicīnas filozofijas stūrakmeņa “primum non nocere” (latīņu frāze, kas nozīmē “pirmkārt, nedari ļaunu”). Šī atziņa ir viens no galvenajiem bioētikas principiem, ko medicīnas studentiem māca universitātē, un tas ir fundamentāls princips visā pasaulē. Vienkāršākais veids, kā to pateikt, būtu: “ja ir kāda problēma, varbūt labāk nedarīt neko, nekā riskēt nodarīt vairāk ļauna nekā laba”.

Daudzi faktori veicina intensīvāku zāļu lietošanu. Bieži vien tam ir pozitīvi aspekti, bet ir arī negatīvi aspekti. Slimību izplatīšanas kampaņas, slimību definīciju paplašināšana un normālo sliekšņu pazemināšana saistībā ar dažām hroniskām slimībām ir daži no mehānismiem, kas veselus cilvēkus pārvērš par pacientiem.

Slimību izplatīšanas kampaņas bieži vien rada un vada ekonomiski motīvi. Tās var radīt nedrošību veseliem cilvēkiem un likt viņiem meklēt nevajadzīgu medicīnisko aprūpi. Galarezultātā tas var novest pie pārmērīgas diagnostikas, pārmērīgas zāļu lietošanas un pārmērīgas ārstēšanas.

Normālo robežvērtību pazemināšana dažu ļoti izplatītu patoloģiju, piemēram, diabēta un hipertensijas, gadījumā arī pēkšņi pārvērš tūkstošiem veselu cilvēku par pacientiem ar diagnozi.

Kvaternārā profilakse ir būtiska, lai nodrošinātu pacientcentrētu, efektīvu un drošu veselības aprūpi, aizsargājot pacientus no potenciāli kaitīgām medicīniskas iejaukšanās sekām.

Sākumu skatīt šeit.

Pirmais turpinājums šeit.

Trešais turpinājums šeit.

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*