Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pēc augusta vētras Veselības ministrija (VM) plāno noteikt, ka slimnīcām jāspēj vismaz 72 stundas nodrošināt darbu elektroapgādes pārrāvuma gadījumā, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā informēja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Kņigins informēja, ka vētras laikā par problēmām saistībā ar elektroenerģiju, sakariem un citiem traucējumiem ziņoja 33 ārstniecības iestādes. Visilgākais pārrāvums bijis Preiļu slimnīcā, kur darbs ar ģeneratoru noritēja 47 stundas, bet otrs ilgākais – Aknīstes slimnīcā, kur ģenerators darbojās 44 stundas un 20 minūtes. Kopumā četras iestādes Preiļos, Aknīstē, Ludzā un Krāslavā darbojās ar ģeneratoru vismaz 28 stundas. Visās iestādēs esot bijuši ģeneratori un pietiekami daudz degvielas.
Slimnīcu izdevumi par ģeneratoru darbināšanai izmantoto degvielu bija aptuveni 6200 eiro, un VM plāno pieprasīt šo finansējumu, lai kompensētu iztērēto degvielu. Savukārt slimnīcu infrastruktūrai vētras laikā nodarīti aptuveni 60 000 eiro lieli zaudējumi.
Kņigins stāstīja, ka VM plāno pagarināt slimnīcām noteikto gatavības periodu no 48 līdz 72 stundām, paredzot, ka tām jābūt gan pietiekamām degvielas rezervēm, gan ģeneratoriem, kas spēj nodrošināt darbu šajā laikā.
Otra problēma vētras laikā bijuši sakari. Operatīvai saziņai ārstniecības iestādēm bijušas pieejamas iepriekš iegādātas rācijas, tomēr ilgstoša pārrāvuma laikā ar tām nevar operatīvi komunicēt ikdienas darba nodrošināšanai. Tādēļ tiek vērtēta satelīta tehnoloģiju izmantošana slimnīcās, skaidroja Kņigins.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) aicināja VM izvērtēt satelīttelefonu izmantošanu krīzes situācijās, norādot, ka tie ļautu sazināties krīzēs, kad nedarbojas mobilie sakari. Kņigins atzina, ka slimnīcām satelīttelefonu pašlaik nav, un tas esot “ļoti dārgs prieks”. Viņš norādīja, ka slimnīcām viens no piemērotākajiem risinājumiem varētu būt satelīta interneta sistēma “Starlink”, jo ar ģeneratoriem tā varētu nodrošināt neatkarīgu interneta savienojumu, ko varētu izmantot saziņai.
Tāpat VM plāno pilnveidot SAIRIS sistēmu, lai informāciju par aktuālo situāciju slimnīcās varētu iegūt reāllaikā. Tam būtu nepieciešami papildu aptuveni 2,5 miljoni eiro.
Vētras laikā problēmas skārušas arī ģimenes ārstu prakses saistībā ar vakcīnu uzglabāšanu. Elektroenerģijas pārrāvumu dēļ bojā gājušas vakcīnas aptuveni 124 000 eiro vērtībā. Tās bijušas pārsvarā vakcīnas bērniem, kā arī ērču encefalīta un difterijas vakcīnas.
Kā iespējamu risinājumu VM piedāvā ģimenes ārstu praksēm nodrošināt nepārtrauktās barošanas jeb UPS stacijas, kas elektroapgādes pārrāvuma gadījumā ļautu turpināt darbināt vakcīnu ledusskapjus. UPS stacijām un akumulatoriem būtu nepieciešami 3,291 miljons eiro.
Vienlaikus Kņigins norādīja, ka aptiekām, līdzīgi kā citiem komersantiem, pašām būtu jānodrošina gatavība krīzes situācijām, tostarp nepieciešamības gadījumā jānodrošina alternatīvi elektroenerģijas avoti.
VM lēš, ka kopējais gatavības stiprināšanas finansējuma apjoms ir 61,49 miljoni eiro, bet augusta vētras seku likvidācijai un nozares noturības stiprināšanai identificētā summa esot 6,01 miljons eiro.
Jau ziņots, ka 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā – vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits sasniedza 285 000. Elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.
Avots: LETA
