Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valsts politika Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt kompensējamās zāles par iespējami zemāko cenu līdzvērtīgu zāļu grupā dod iespēju tās saņemt ne tikai esošajiem, bet arī jauniem pacientiem, kuru skaits ik gadu vidēji palielinās par 3 – 5%, bet 2013. gadā pieauga par 6%, jo valstī ieviesa jaunu mātes un bērna veselības pro¬grammu, laikrakstam “Latvijas Avīze” paudusi Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Inese Kaupere.
Šogad kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādei valsts atvēlējusi vairāk nekā 117 miljonus eiro. “Lai pacientus tomēr nodrošinātu ar kompensējamām zālēm, 2012. gadā nolēma ieviest risinājumu, kas veicinātu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu konkurenci un cenu samazinājumu,” skaidrojusi Kaupere. Šobrīd kompensējamās zāles Latvijā saņem 600 tūkstoši pacientu. 2010. gadā references zāles lietoja 55,76% pacientu, 2011. gadā – 58,2% un 2012. gadā – 66,25%.
Latvijā kompensējamām zālēm atvēlētais budžets uz vienu pacientu vēl joprojām ir mazāks kā kaimiņvalstīs. Kā norādījusi Kaupere, 2012. gadā Igaunijā, lai kompensētu zāļu iegādi ambulatoriem pacientiem, tērēja 77, Lietuva – 64, bet Latvija 57 eiro uz pacientu. Latvijā ir arī augstāka PVN likme zālēm – 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%.
2011. gadā par kompensējamām zālēm pacienti no savas kabatas samaksāja 9 miljonus latu, 2012. gadā – apmēram 12 miljonus latu.
Kaupere uzsvērusi, ka visas kompensējamās zāles ir reģistrētas, tāpēc nav pamata apgalvot, ka lētākās nav efektīvas vai rada vairāk blakusparādību. Palīgvielas kādam pacientam var izraisīt kādas nevēlamas blaknes, taču tie esot atsevišķi gadījumi. Turklāt, ja zāles nedod vēlamo efektu vai ir blaknes, tās var apmainīt pret citām, skaidrojusi NVD pārstāve. Viņa arī uzskata, ka ār¬stiem ir pienākums ziņot Zāļu valsts aģentūrai par novērotajām blakusparādībām vai zāļu neefektivitāti. Taču līdz šim neesot gadījies, kad kādas līdzvērtīgas efektivitātes zāles blakusparādību dēļ izslēgtu no Zāļu reģistra un Kompensējamo zāļu saraksta.
“Gadījumos, kad kompensācija ir 50%, 75% vai 100% apmērā, valsts kompensē lētākās zāles ar līdzvērtīgu efektivitāti. Ja pacients saņem dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm jāsedz viņam pašam. Tādēļ pacientiem, kuri turpina lietot dārgās zāles, var šķist – ko tad mēs te runājam, no vienas puses, zālēm cena samazināta, taču, no otras puses, valsts neapmaksātā daļa viņam pieaug,” apliecinājusi I.Kaupere.
Arī bērniem, kam līdz 18 gadu vecumam zāles un medicīniskās ierīces no Kompensējamo zāļu saraksta apmaksā 100% apmērā, līdzvērtīgas efektivitātes zāļu grupās 100% tiks apmaksāti tikai lētākie medikamenti.
Kompensējamo zāļu jeb īpašās receptes derīguma termiņš tagad ir nevis viens mēnesis, bet trīs mēneši, kuru laikā pacients var iegādāties zāles. Taču tik un tā pa daļām kompensējamos medikamentus pacients nevar saņemt, viņam tie jāizpērk visi. Tikai tad, ja pacientam ārsts izrakstījis trīs receptes, viņš var tās izpirkt katru mēnesi, laikrakstam paudusi I.Kaupere.
