Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pakalpojumu sniedzējus aicina ņemt vērā arī tās cilvēku vajadzības, kuras nav uzreiz pamanāmas, novērst diskrimināciju veselības stāvokļa dēļ un nodrošināt pakalpojumu, tostarp digitālās vides, piekļūstamību.
Kā aģentūru LETA informēja biedrībā “Saknes”, ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība nereti pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, tādējādi neievērojot cilvēku ar hroniskām saslimšanām vai neiroloģiskiem traucējumiem vajadzības.
Šāda attieksme var izraisīt nepamatotu pakalpojumu atteikumu vai radīt digitālās vides barjeras, kas cilvēkiem liedz piekļūt saviem finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Ekspertu vērtējumā, diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.
Biedrības rīkotā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti norādījuši, ka ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība nereti pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, tādējādi neievērojot cilvēku ar hroniskām saslimšanām vai neiroloģiskiem traucējumiem vajadzības.
Biedrības “Saknes” vadītāja Jura Beikmaņa vadītajā diskusijā piedalījās Tiesībsarga biroja padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Anete Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais. Sarunā tika apspriesta tiešā diskriminācija pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ, kā arī digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Kā tiešās diskriminācijas piemērs diskusijā aplūkots stāsts par kādu 19 gadus vecu jaunieti, kuram ir Tureta sindroms – hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas. Ģimenes vakariņu laikā restorānā jaunietim sākušās sindroma izpausmes, pēc kurām restorāna personāls un pārvaldnieks ģimenei licis nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu. Personāls neesot ņēmis vērā ģimenes skaidrojumu par jaunieša diagnozi.
Eksperti sarunā minēja, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu, ir aizliegta atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ.
Atšķirīga attieksme ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi un izraudzītie līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir samērīgi vai arī vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pakalpojuma sniedzējam radītu nesamērīgu slogu.
Invaliditātes jēdziens šādos gadījumos jāinterpretē plaši. Jāvērtē, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina personas līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis priekšnosacījums jāņem vērā, arī vērtējot iespējamos diskriminācijas gadījumus.
Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Šādās apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.
Sūdzības par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem Tiesībsarga birojā var iesniegt elektroniski vai papīra formātā, nosūtot tās pa pastu. Sūdzībā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds un kontaktinformācija, iestāde vai persona, pret kuru sūdzība vērsta, detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija par to, vai iesniedzējs jau vērsies citās institūcijās.
Tiesībsarga birojs aicina par iespējamo diskrimināciju ziņot nekavējoties, lai situāciju varētu izvērtēt pēc iespējas efektīvāk.
Ja iespējamo diskriminācijas gadījumu filmē trešā persona, tai vispirms jādomā par savu drošību. Iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā būtu jānodod cietušajai personai, to nepublicējot sociālajos medijos. Tikai cietusī persona var izlemt, kā turpmāk rīkoties ar privāto videoierakstu.
Diskusijā aplūkotas arī problēmas, ar kurām cilvēki ar redzes traucējumiem saskaras digitālajā vidē un saņemot finanšu pakalpojumus. Kā piemērs minēts stāsts par kādu 24 gadus vecu jaunieti, kurai ir vājredzība. Bankas darbiniece klienti steidzinājusi, bet jaunā parauga maksājumu termināļa spīdīgā virsma un sensorās pogas liegušas jaunietei patstāvīgi ievadīt PIN kodu. Drošības noteikumu dēļ pakalpojums viņai atteikts.
Eksperti uzsvēra, ka skārienjutīgās virsmas, kuras plaši izmanto bankomātos, maksājumu termināļos un sadzīves tehnikā, vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem var radīt nepārvaramas barjeras. Tādējādi cilvēki var būt spiesti atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada direktīva par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums paredz banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzēju pienākumu nodrošināt piekļūstamu vidi. Šīs prasības attiecas, piemēram, uz bankomātiem, automātiem, kas izsniedz fiziskas biļetes, un banku filiāļu rindas kārtas numuru automātiem.
Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas pakalpojumu sniegšanai klientiem ar invaliditāti, kā arī ir notikušas banku darbinieku apmācības. Vadlīnijas pieejamas asociācijas tīmekļvietnē, un ikviens var ar tām iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumus atbilstoši tajās noteiktajam.
Eksperti aicina cilvēkus ar invaliditāti ziņot pakalpojuma sniedzējam, ja pakalpojums nav piekļūstams. Ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, cilvēks var vērsties atbildīgajā institūcijā.
Atbildīgo institūciju saraksts ir noteikts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā. Atkarībā no pakalpojuma jomas atbildīgā institūcija var būt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” vai VSIA “Autotransporta direkcija”.
Sarunu cikla “Iecietības skola” sērija “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” pieejama biedrības “Saknes” tīmekļvietnē, kā arī platformās “YouTube” un “Spotify”.
Sarunu ciklu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projektā “Tiesības uz cieņu”. Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmā.
Avots: LETA
