Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā ir pacienti ar smagām hroniskām muguras sāpēm, kas var rasties arī pēc mugurkaula operācijām, taču viena no efektīvākajām ārstēšanas metodēm – neiromodulācija, joprojām nav pieejama kā valsts apmaksāta terapija, norāda Latvijas Sāpju izpētes biedrība.
Šī terapija īpaši paredzēta pacientiem ar tā saukto neveiksmīgas mugurkaula operācijas sindromu – situāciju, kad sāpes saglabājas arī pēc ķirurģiskas ārstēšanas un ar citām metodēm tās nav izdevies pietiekami mazināt.
“Tipisks pacients ir cilvēks pēc mugurkaula operācijas, kuram sāpes turpinās arī pēc ārstēšanas. Diemžēl šādi gadījumi pastāv – īpaši pēc atkārtotām operācijām. Ja ar citām metodēm, tostarp medikamentozu vai mazinvazīvu terapiju, neizdodas samazināt sāpes vismaz par pusi, tad neiromodulācija var kļūt par nākamo ārstēšanas soli,” skaidro Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents, algologs Mihails Arons.
Algoloģijā par labu ārstēšanas rezultātu uzskata sāpju samazināšanos vismaz par 50%, jo tas būtiski uzlabo pacienta ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti. Neiromodulācija ir medicīniska tehnoloģija, kurā ar elektrisku impulsu palīdzību tiek ietekmēta nervu sistēmas darbība, samazinot sāpju signālu pārvadi uz smadzenēm. Hronisku muguras sāpju gadījumā visbiežāk tiek izmantota muguras smadzeņu stimulācija. Procedūras laikā pie muguras smadzenēm epidurālajā telpā tiek ievietoti plāni elektrodi, kas savienoti ar stimulatoru – nelielu ierīci, kas implantēta zem ādas.
“Vispirms uz dažām dienām ievietojam elektrodus un vērtējam, vai pacientam sāpes samazinās. Ja efekts ir pietiekams, tad tiek veikta pastāvīgā stimulatora implantācija,” skaidro Arons.
Speciālists norāda, ka šāda terapija ir nozīmīga arī tāpēc, ka tā ļauj samazināt ilgstošu pretsāpju medikamentu lietošanu, kas bieži vien ir nepieciešama pacientiem ar hroniskām sāpēm. Neiromodulācijas ierīce parasti darbojas vairākus gadus, un šajā laikā pacientam nepieciešama regulāra medicīniska uzraudzība un terapijas pielāgošana.
Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, neiromodulācija jau vairāk nekā desmit gadus ir daļa no hronisku sāpju ārstēšanas. Tikmēr Latvijā šī ārstēšana joprojām nav pieejama kā valsts apmaksāts pakalpojums, tāpēc pacienti nereti spiesti meklēt ārstēšanas iespējas citās valstīs.
Vienlaikus Latvijā nepieciešamā medicīniskā kompetence šādas terapijas nodrošināšanai jau pastāv. Speciālisti, kuri spēj gan diagnosticēt pacientus, kuriem neiromodulācija būtu piemērota, gan veikt šo terapiju lielākajās universitāšu slimnīcās – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
“Pacienti ir, speciālisti ir, un ārsti zina, kuriem pacientiem šī terapija būtu nepieciešama. Taču pašas terapijas Latvijā nav pieejamas kā valsts apmaksāts pakalpojums, tāpēc daļa pacientu faktiski paliek ārpus pilnvērtīgas medicīniskās aprūpes, lai gan šādas ārstēšanas metodes pasaulē tiek izmantotas jau daudzus gadus,” norāda algologs.
Speciālists uzsver, ka Latvijā būtu iespējams izveidot koordinētu neiromodulācijas pakalpojumu kādā no lielajām slimnīcām, nodrošinot gan pacientu atlasi un implantācijas procedūras, gan ilgtermiņa uzraudzību.
Ja neiromodulācijas terapija tiktu kompensēta arī Latvijā, pacientiem nebūtu jādodas ārstēties uz ārvalstīm un viņi varētu saņemt strukturētu, nepārtrauktu aprūpi tepat Latvijā. Tas arī mazinātu riskus situācijās, kad pēc operācijas citā valstī pacientam rodas sarežģījumi un turpmākā aprūpe kļūst sarežģītāka.
Avots: LETA
