Veselības nozares finansējuma efektivizēšanai piedāvā vairākus risinājumus
Nacionālā veselības dienesta (NVD) likvidācija, tā vietā izveidojot Nacionālo veselības fondu (NVF) kā atvasinātu publisku personu, ir viena no izmaiņām, ko paredz Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma grozījumi. Tāpat plānots mainīt to personu loku, kuras varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības ministrijas (VM) piedāvātie scenāriji gan nevieš pārliecību, ka tie uzlabos nozares finansējumu.
Nodokļi un deklarēšanās
VM piedāvā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu balstīt uz pilsonības, nodokļu nomaksas un deklarēšanās principiem, norādot, ka tā būtu vienkārši administrējama sistēma, kurā nav jāiekļauj daudzveidīgas valsts atbalstītas kategorijas. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 200 000 Latvijas Republikas (LR) pilsoņiem, kuri deklarēti ārvalstīs, valsts apmaksāti pakalpojumi nepienāktos.
VM gan pieļauj, ka varētu tikt saglabāts arī pašreizējais princips, pagarinot spēkā esošo divu grozu veselības aprūpes principa atlikšanu un ļaujot veselības aprūpei piekļūt visiem LR pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas un dzīvesvietas.
Ir vēl divas citas alternatīvas: vienā no tām galvenās būtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksas, otrā – tikai sociālās, bet netiktu ņemta vērā deklarēšanās Latvijā.
Tādā gadījumā no sistēmas izkrīt: pirmajā variantā 40 000 līdz 95 000 iedzīvotāju, otrajā – līdz 220 000. Tas nozīmētu, ka visām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma ir pienākums veikt sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai, izņemot valsts apdrošinātas kategorijas, piemēram, bērnus, studējošos, pensionārus un cilvēkus ar invaliditāti.
Šobrīd VM likumprojektu papildinājusi ar normu, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros pienāktos personām partneru statusā un studentiem, kuri augstāko izglītību iegūst pilna laika programmā. Tāpat papildus iekļauta no pacienta līdzmaksājuma atbrīvoto personu kategorija – personas, kurām ir patoloģiskā tieksme uz azartspēlēm, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.
Jāceļ finansējums līdz 5%
Pēc NVD veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautajiem datiem, līdz 2024. gada 6. novembrim valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēja saņemt kopā 2 384 691 persona, no tām 214 000 ārvalstīs deklarētas, ap 100 000 Eiropas Savienības pilsoņi un ārvalstnieki. Statistika rāda, ka no visa kopskaita 1,3 miljoni iemaksā 1% veselībai, 400 000 ir sociāli aizsargātas personas, 140 000 nodarbinātie bez 1% iemaksas, 40 000 līdz 95 000 – nenodarbinātie.
Attiecībā uz finansējumu – VM uzsver, ka valsts budžeta sadaļa veselības jomai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā. 2027. gadā tie būtu vismaz 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2028. gadā – 4,8% no IKP.
VM pārstāve atgādināja, ka pērn Latvijā veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija 944,67 eiro, kamēr Igaunijā tie bija 1684,50 eiro, Lietuvā – 1211,33 eiro. Ministrija saskata divus scenārijus: neiezīmēt finansējumu, kas pieļauj tā samazināšanos, vai piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) principu (solidaritātes iemaksa uz vienu VSAOI maksātāju ir ap 700–800 eiro gadā).
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris vērsa uzmanību uz to, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ir runāts par 6% no IKP, tātad latiņu vajadzētu celt no 4% uz 5% – tā ir minimālā robeža, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija.
Tāpat vajadzētu paredzēt likuma normu, ka, paaugstinot finansējumu nozarei, tiek palielinātas algas darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus. Pret sabiedrības veselību ir jāizturas kā pret augstu prioritāti, mudināja V. Keris.
Formāta maiņa neko nemainīs
Runājot par NVF, tika uzsvērts, ka šāds formāts (atvasināta publiska persona) ātrāk un efektīvāk strādātu pacientu labā, tas ļautu operatīvāk pārcelt finansējumu atlikumus uz nākamajiem gadiem. Lēmumu pieņemšana būtu gan fonda vadītāja, gan padomes, kuras locekļi pārstāvētu dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus (kopumā astoņi, no tiem – trīs ministru deleģēti pārstāvji), atbildība.
Padomes locekļi būtu valsts amatpersonas, kurām tiktu maksāta atlīdzība par katru mēnesi, kurā tie piedalījušies sēdēs. Tādējādi tiktu samazināta interešu lobēšana, būtu lielāka atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Ja padomei būtu tikai konsultatīvs raksturs, tas liegtu tai pieņemt lēmumus, un visa vara būtu fonda vadītāja rokās, uzskata VM, piebilstot, ka ir gan arī ierosinājums atstāt esošo kārtību, tikai sakārtot budžeta jautājumu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neslēpa: izveidojot fondu, tērējot reformai «vājprātīgus līdzekļus», nav redzami ieguvumi, nav arī visu plusu un mīnusu izvērtējuma.
Arī pašreizējā formātā nav šķērslis plašāk iesaistīt sabiedrību. Padome diez vai jelko uzlabos un padarīs darbību caurspīdīgāku. Arī deputāti kritizēja VM piedāvājumu, uzsverot, ka ir pārāk daudz alternatīvu, tādējādi nav skaidrs, ko virzīt uz priekšu. Ingrīda Circene (JV) ironizēja: ja VM būtu dots vēl ilgāks laiks darbam pie grozījumiem, iespējams, taptu vēl astoņi alternatīvi risinājumi.
Taču skaidrs, ka lielākā problēma ir naudas trūkums nozarē.
Apgalvojot, ka, mainot to vai šito, visiem viss būs, ir skaidrs, ka nekas nebūs. «Visa šī uzbūve nedod veselības nozarei pilnīgi neko! Mājai vajag pamatus, un tad var to celt tālāk. Nevajag spēlēties un niekoties ar to, no kā atkarīga mūsu nācijas veselība.» Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) vērsa uzmanību uz to, ka saņemta finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vēstule, kurā norādīts, ka VM darba grupas sanāksmēs precizētā likumprojekta redakcija ievērojami atšķiras no Ministru kabinetā izskatītā dokumenta. Būtu politiski jāizšķiras, kuru no vairākiem piedāvātajiem alternatīvajiem risinājumiem virzīt uz priekšu, tāpēc tiek lūgts rast iespēju likumprojektu atkārtoti izskatīt Ministru kabinetā.
Tērējot reformai «vājprātīgus līdzekļus», nav redzami ieguvumi
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ir runāts par 6% no iekšzemes kopprodukta nozarei, tātad latiņu vajadzētu celt no 4% uz vismaz 5% – tā ir minimālā robeža, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija, uzsver Valdis Keris.
Avots: LETA, Diena, Laisma Orupe